Emīla vecākiem - sapulce skolā

Ikkatrs vecāks ar nepacietību gaida vecāku sapulces vai tās notiek bērnudārzā, vai skolā. Arī es gaidīju, jo bija jānoskaidro daži jautājumi, un arī protams klases audzinātājai ir mums vecakiem savs sakāmais.

Tā pienāca noteiktā diena, ātri izņēmu Emīlu no pagarinātās dienas grupas. Un steidzām uz mājām, jo bijām sarunajuši, ka viņš padzīvosies pa māju. Jo sapulces kā jau sapulces, bērnu nogurdinātu, un tad tik būtu jāredz, kur vēži ziemo :)

Arī mūsu papucis iesaistījās klases dzīvē jeb skolas, jo tomēr esam divi vecāki un iespēju robežās, jāapmeklē kopīgi šādi pasākumi. Un iespējams, ka arī tētiem ir jautājumi. Šoreiz tas neattiecās uz mūsu papuci.

Sapulcē veicām lielās papīru un dokumentāciju lietu sakārtošanas. Te vienā papīrā jāuzliek paraksts ,par to ka uzņemamies atbildību par izsniegtajām grāmatām, te jauns pulciņš, ko vajadzētu apstiprināt, te atkal jāuzraksta, konkrētas lietas, ja bērnam ir alerģijas, un kādus medikamentus var dot, ja skolā temperatūra paceļas. Tā vārds pa vārdam, sarunas ar skolas psihalogu un sociālo pedagogu. Un tā sapulce ieilga līdz 2,5 stundām. Lielākais jautājums, kā jau katru mūsdienu vecāku interesē. CIK TAD tas klases fonds būs, un protams muļķīgi uzdot jautajumu vai vajag? Protams, ka nepieciešams, te kādu nieciņu , lai apsveiktu jubilārīti, te tualetes papīrs klasē ,lai ir, te atkal ,lai ūdens būtu,ko padzerties. Un galu galā biju pārsteigta, ka tā summa ir tik niecīga, tik kā katru mēnesi iemaksāt 1,50ls. Salīdzinot dārziņu, kur katru mēnesi atstājām 4ls grupiņas fondā. Bet tas viss ir pašsaprotams. Arī par klases ekskursijām pārrunājām, jo kādreiz tika organizēts un ja bija iespēja braukt tad brauca, rudenī un pavasarī. Tas tā kā no klases audzinatājas iniciatīves. Bet par pārsteigumu uz manu jautājumu,kā tad būs, tad atbalstu nesaņēmu. Un likās, ka kaut kā šoreiz nepieņemta , šajā vecāku pūlī, lai gan esmu sabiedriska, tik jutu vecāku šķībo aci, vai tādēļ, ka esmu jaunākā mamma klasē. Bet tas jau būtu absurds, ka dēļ vecuma kritērija tiktu izstumta no pūļa. Kaut kā tomer neērti sajutos. Bet nekas, uz to visu skatos ar gaišām acīm.

Tā redziet īsumā gājis skolas pirmajā sapulcē. Un labi bija teikts, no psihologa puses, ka mums vecākiem ir jāapmeklē svētku reizes skolā, jo tā mēs darām lepnus savus bērnus, ka esam atnākuši,  tieši paskatīties uz viņa ieguldīto darbu. Ko ikdienā, dažreiz neievērojam, ka viņš tur spēlējoties dungo jaunu dziesmiņu.

Un par prieku un interesantu ,rudens ražas svētkiem ,kas notiek jebkurā mācību iestādē. Šoreiz dārzeņu vietā jāatnes rudens ziedu kompozīcijas, tas tiešām ir kaut kas savādaks, nevis atkal kārtejoreizi kabaci grebt. Lai arī Jums jauki brīži kopa ar mazajiem .

Ar cieņu Luidži ar Emīlu.

Vai Jums šajā mācību gadā jau ir bijusi vecāku sapulce? Kādas sajūtas, ko uzzinājāt?

Veselīgs gardums aktīvam dzīvesveidam!