Sveicieni sniegotajā,baltajā un klusajā laikā no dienas redaktores Ineses!

Izlasot Tavu vārdu, uzvārdu, uzreiz atceros Tevis rakstītu stāstiņu, kur aprakstīji situāciju, kā meitiņu brauci sagaidīt divreiz un ar otro mazā bija jau klāt! Kas ir spilgtākais un patīkamākais, ko sakarā ar dzemdībām atceries? 

Sveikas sniegotajā,baltajā un klusajā laikā! 

Jā,tā bija gan. Abas reizes biju ļoti nobijusies par to kā būs,kas būs un vai viss būs labi. Pirmajā reizē mūs paturēja nodaļā un tur pus nakti klausījos kā blakus viena dzemdētāja kliedz un raud. Kā es nobijos. Domāju,vai tiešām tik traki ir,ka tā jākliedz. Mēģināju iemigt,kad tas nesanāca,klausījos mūziku austiņās,palīdu zem segas nekas nelīdzēja. Biju pārbijusies.

Otrajā reizē bailes bija krietni mazākas,biju jau tad visu izbaidījusi :)

Par patīkamāko. Jaukākais brīdis bija,kad mazā ieraudājās,tad biju tik laimīga,ka viss ir labi. Jo mums nebija tā laime mazo laist pasaulē kā bijām domājuši(ģimenes dzemdībās). 'Mūsu mīļumiņš pasaulē nāca uz operāciju galda. Bet galvenais bija tas,ka viņai viss bija labi. 

Ļoti aizkustinošs un spilgts brīdis bija,kad visi trīs bijām kopā. Kad varējām ar mazo iepazīties. Tas bija pasakaini! Nav pasaulē nekā skaistākā kā satikt savu mazulīti,paņemt viņu rokās un cieši samīļot!

Ko Tev nozīmē būt mammai? Un saki, vai tiešām mammai būt ir tik viegli, kā citiem no malas šķiet? 

Būt mammai šobrīd ir mans darbs,vaļasprieks,visa dzīve. Mamma es esmu 24 h diennaktī. Vienalga vai esmu nogurusi,apslimusi vai bēdīga,visu laiku es esmu mamma ar visiem saviem pienākumies un jaukumiem! Man jau vīrs dažreiz pārmet,ka parāk daudz es tam atdodos. Pati to saprotu un mācos mazliet vairāk būt arī sieva un es pati. 

Vārds ''mamma'' ir ļoti liels. Mamma ir sargātāja,mīlētāja,barotāja,dziesmu vācelīte. Viss,viss! 
Ļoti aizkustinošs brīdis ir tas,kad mazais pasaka ''mamma''. Mana meitiņa to pateica 7 mēnešu vecumā. Tas bija tik pasakaini. Patiesībā bieži iedomājos,cik tas ir skaists vārds. Mamma..... Izrunājiet to. Tikai pozitīvas emocijas,vai ne?

Ir nācies dzirdēt no draugiem,paziņām:'' Tev gan ir labi,vari dzīvot pa māju,nekur nav jāskrien! Es arī tā gribētu!''. Tādos brīžos gribētos apmainīties ar  runātāju vietām. Mammai ir jāpaspēj viss. Parūpēties par bērnu pēc pilnas programmas,pabarot visu ģimeni,uzturēt māju kārtībā un būt laimīgai,priecīgai un skaistai. Izklausās viegli??? 

To,protams,saka cilvēki,kam bērnu nav. Bet gan jau viņi ar izbaudīs to vieglo dzīvi mājās :)

Droši vien arī Tu, tāpat kā daudzas citas mammas, audzinot meitiņu, esi saskārusies ar kādām grūtībām. Kādas grūtības bija Tavā ceļā un kā ar tām tiki galā? 

Kad mazajai bija 4 mēneši,viņa sliktāk ņēmās svarā un bija ļoti niķīga,čīkstīga. Ārste teica,ka pietrūkst pieniņa un 1-2 reizes dienā bija jādot maisījums. Kā es to pārdzīvoju. Likās,ka esmu slikta mamma,nevaru dot bērnam to,ko viņam tik ļoti vajag. Bet tad parunājoties ar kādu draudzeni,mammu sapratu,ka tā nebūt nav. Ar mani kā mammu viss ir kārtībā. Un galvenais bērnam ir mierīga un laimīga mamma,jo satraucoties par to tik daudz ,varēja vispār pazust pieniņš.
Šobrīd,kad mazā jau ir paaugusies,lielu problēmu mums sagādā iešana gulēt. Nekādīgi nevaram smuki ieiet gultiņā un gulēt. Stundu līdz divas viņa spēlējas,kāpj ārā,lien pie mums. Aizmieg tikai tad,kad galīgi jau acis nevar noturēt vaļā. Īsti nesaprotu,kā ar to cīnīties. Ceru,ka tam vajag tikai laiku un pacietību. Esmu ar to nobuņojusies un gaidu :)

Pa lielam citu grūtību nav bijis. Meitiņa nav no  trakajiem bērniņiem. Un nu jau lēnām daudz ko varam sarunāt!

Kādām īpašībām, Tavuprāt, jāpiemīt sievietei? Un kas no Tevis iedomātajām īpašībām piemīt Tev pašai? Vai ir vēl, kur tiekties un uz ko augt, tā teikt? :) 

Ai,grūts jautājums!:)

Man jau liekas,ka sievietei būtu jābūt gudrai. Ne akadēmiski gudrai,bet dzīves gudrai,interesantai. Manuprāt tā gudrība izpaužas kā prasme runāt ar citiem,ieklausīties cilvēkos,māka sevi pasniegt un cienīt citus un viņu viedokli. Te ļoti labi iederētos kāds jociņš par blondīnēm,kādas nav gudras sievietes,bet,diemžēl,nevienu nezinu:) Manuprāt,ka māka uztaisīt gardu maltīti gandrīz ne no kā arī ir sievietes gudrība :)  Man vīrs saka,ka es esmu gudra sieviete. Gribētos jau ticēt! Man ar sevi vērtēšanu ir lielas problēmas,bet es mācos un sanāk jau ar mazliet!

Vēl sievietei noteikti ir jābūt iecietīgai,mīļai. Es uzskatu,ka visas pasaules sievietes ir  mīļas. Tas mums ir no dabas,bet ir tādas,ka ļoti dziļi sevī to visu ieslēpj un nelaiž ārā. Grib būt cieta un stingra,bet būtībā ir trausla,maiga un mīļa. Mīļums un sirsnība var izglāt pasauli. Jā,es tam ticu! Šajā ekonomiski grūtajā laikā mīļums ir krietni pazudis. Daudzi ir iegrimuši problēmās,dzīves skarbajā realitātē un ir aizmirsuši par sevi,saviem mīļajiem. 

Es dzīvoju tā. Viegli nav,ir dažādas grūtības,bet nepārtraukti par tām domājot,uzsverot paliek vēl trakāk. Attiecības ar mīļajiem pašķobās,cilvēks paliek drūms. Kas gan visvairāk bojā attiecības,ja ne nauda. Tāpēc neklausos bieži ziņas un esmu mīļa :)

Vēl sievietei jābūt gādīgai.Šī īpašība,prasme ''piedzimst'' tajā brīdī,kad sākam veidot ģimeni. Tajā ienāk bērniņš un mēs pašas esam pavarda sildītājas. Gādāt par saviem mīļajiem ir mūsu sūtība un,manuprāt,arī laime. Ir tak tik jauki redzēt,ka mīļie priecājas par gardo ēdienu,silto un mājīgo māju un laimīgo sievu un mammu!

Ir mammas, kam gadiem ejot, gribas arvien vairāk bērnu, ir, kam šķiet, ka pietiek ar to, kas jau ir. Kā ir ar Tevi? 

Man vienmēr ir gribējies divus bērniņus. Pati līdz desmit gadiem augu viena kopā ar mammu. Biju mazais luteklītis. Bērnu dārzā labāk patika spēlēties vienai. Tāpēc gribētu,lai manai peciņai būtu brālītis vai māsiņa. Bet pēdējā laikā ik pa brīdim iedomājos,varbūt man tomēr gribētos tikai vienu bērniņu! Nāks laiks,tad jau redzēs. 

Bet,ja jautātu par dzimumu,tad uz šo brīdi gribētu vēl vienu meitiņu. Kāpēc? īsti nevaru pateikt. Varbūt tāpēc,ka meiteņu lietiņas pazīstamas. Ir sajūta,ka esmu meitu mamma,bet tā jau ļoti skaisti,kad ir meitiņa un dēliņš;)

Mums obligāti nav jāvēlas veikalā nopērkamas lietas, bet varbūt ir kas tāds, kā dzīvē tā kā mazliet pietrūkst, un, ko gribētos sasniegt, teiksim – nākošajā gadā. Kas ir Tava Ziemassvētku vēlēšanās? 

Parasti jau vēlēšanos skaļi nesaka,bet varbūt pateikšu un visi sadosies rokās un mana vēlmīte piepildīsies.Man ļoti,ļoti,ļoti pietrūkst mūzikas. Patiesībā,kad par šo iedomājos,tad vienmēr garastāvokļa stabiņš nokrītas. Visu savu bērnību,jaunību esmu sapņojusi savu dzīvi saistīt ar mūziku. Uz to mērķtiecīgi gāju,bet visu laiku piemeklēja neveiksmes.Pēc pamatskolas aizgāju uz mūzikas koledžu,bet veselības dēļ nācās pamest. Tad,kad mācījos augskolā,mācījos mūzikas skolā un privāti saksofonu. Tajā laikā biju ļoti dziļi iekšā bohēmiskajā mūziķu un mūzikas dzīvē,ka apkārt daudz ko palaidu garām. Dzīvoju tā,kā iepriekš domāju,ka nekad tā nevarētu. Bet man patika. Tad satiku nu jau savu vīru un viss pagaisa. Bet,ja tā nebūtu,man nebūtu manas Esterītes. Un domāju,nē 100% man nebūtu ģimenes,jo gāju un gāju dziļāk tajā visā. Vīrs mani izrāva. Labi,ka tik ātri apprecējāmies,citādi jau varēja būt visādi. Nepaspēju atjēgties,ka jau biju ārā no bohēmas.

Esmu ļoti,ļoti laimīga,ka man ir mana ģimene,mana burvīgā meitiņa,bet gribu kaut ko,kaut savam priekam  darīt mūzikas jomā. Skatuvei jau esmu par vecu,bet varētu kaut mācīt pašus mazākos iepazīt un iemīlēt mūziku. Un ļoti griebētu atsākt spēlēt saksofonu kaut mazā orķestrītī.

Ar ko Estere Tevi, līdz šim, ir pārsteigusi? 

Oi,mana maziņā mani pārsteidz ik dienas. Es vispār brīnos,cik tie bērni ir gudri. Vien dien iedomājos,ka mazajai jāparāda burtiņš A. Zīmēju,stāstīju,līdz viņa to iepazina;) Tagad viņai 1,5 gadiņi,viņa pazīst burtiņu A,Esteres burtiņu un 3. Pati trīs gadus strādāju par auklīti,bet tad kaut kā nemanīju,ka tie mazie tādi prātvēderi. To jau laikam saprotam tikai redzot kā bērns aug ik dienu,ik minūti. 

Kā jau teicu,pārsteidz viņa daudz. Neminēšu vairs neko,citādi jau izklausīsies pēc lielīšanās :D

Vai Tev meitiņas audzināšanā ir bijuši kādi glābšanās salmiņi pie kā ķerties? Kur smelies padomus? Cits konsultē ar bērniņa pediatru, citam draudzenes ar padomiem izlīdz, citam grāmatas, citam omītes.. Kā ir ar Tevi? 

 
Kad mazā bija pavisam,pavisam  maziņa,tad ik reiz,kā kkas likās ne tā, zvanīju ārstei. Viņai biju jau apnikusi. Tad jau vēlāk,ja bija kas neskaidrs jautāju mammai,kā nekā viņai 5 bērni,vīra mātei,žurnālus,MK smēlos informāciju,bet daudz vadījos pēc savām sajūtām. Tā man liekas visparezāk,jo mamma tak jūt,kas bērniņam vajadzīgs. Kad biju stāvoklī,tad lasīju enciklopēdiju ''Māte un bērns'',bet tur tik gudri viss,ka liekas,ja bērnu pa punktiem audzina,tad viņš kā tomāts siltumnīcā. :)

Nesmejies, Tu skaties multenes? Ar kādu multeņu varoni Tu varētu sevi asociēt? Un kāpēc tieši ar to? 

 
(Smejos pilnā balsī). Joks! Man ļoti patīk multenes. Kad vēl nebija meitiņa dzimusi,arī tad kādu paskatījos.. Tagad,kad mazajai jau sāk interesēt tās,tad jau skatos krietni biežāk. Mums abām ļoti patīk Si si dra,Zaķīšu pirtiņa,man vēl patīk Pasaciņa,Kaķīšu dzirnaviņas. Ļoti,patīk vecās latviešu multenītes. Meitiņas favorīts ir Auniņš Šons. Nopirkām disku,es jau varētu sīkumos katru sēriju izstāstīt :D

Es varētu būt zaķu mamma no ''Zaķīšu pirtiņas''. Tā pat kā viņa rūpējos par mazo,lai būtu tīra,mīlēta,drošībā. Un gluži tāpat kā zaķu mamma esmu bailīga.Ļoti baidos par katru sīkumiņu,kas ar meitiņu notiek. Bet ir jūtams progress,esmu iemācījusies vērtēt par ko ir vērts baiļoties,par ko nav.... Bet tāpat vēl jamācās...

Nu,līdz zaķenes apkārtmēriem man gan vēl augt un augt :D

Bērnībā varējām skriet bez šalles, cepures un pat reizēm bez cimdiem, ka tikai sniegā un ārā! Kā Tava ģimene bauda šogad ziemu? Kā izklaidējaties, ko kopā darāt? 

Tā īsti mums visiem kopā vēl nav sanācis baidīt ziemas priekus. Ar meitiņu abas ik dienas ejam pastaigā,slēpjamies aiz kokiem,krītam sniegā. Nu jau ir progress,meitiņai patīk krist kupenās. 
Plānojam kādu nedēlas nogali aizbraukt uz kādu kalniņu,kur varētu laisties visi kopā uz plēves lejā. Vējš cepurē un pašiem prieks;)

Nosūti arī mums kādu ziemīgu vēlējumu uz atvadām! Lai Tev jauka diena! :) 

Kluss... un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un, pieverot acis, vien liekas.
Ka klust viss uz šīs pasaules.
Nāk Jaunais gads, nāk egļu smarža liega,
Un viegli baltas pārslas slīd.
Bet sirdi nevar ieputināt sniegā,
Tai jāiet lielus sapņus piepildīt.
Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
ved mūs pretim kādam baltam
klusumam, aiz kura ir
kaut kas mīļš, sen aizmirsts
un pazaudēts, kas mums
atkal no jauna jāatrod...
(K. Skalbe)

Novēlu visām māmiņām un viņu ģimenēm atrast šo balto klusumu,ielaist  to sevī un nelaist vaļā!
Lai visām kluss,snigots un sirdsmīļš šis gaišais svētku laiks!