Šodien Māmiņu Kluba dienas redaktores godā māksliniece Gerda!

Viena no Māmiņu Kluba mākslinieciskajām dvēselītēm ir māmiņa Gerda Liepiņa, kura Māmiņu Klubā vada arī mākslas nodarbības. Pastāsti, kā nokļuvi pie tā, ka vēlies būt māksliniece? Nav bijusi vēlme pēc darba ar normētu darba laiku?

Nebiju sev definējusi, ka būšu māksliniece. Bija pat laiks, kad nepatika, ka mani tā dēvē.

Jā, es esmu māksliniece, bet tāda, kurai patīk klasiskais skaistums, estētiskais.

Nē, nav bijusi. Nespēju iedomāties, ka brīvdienās varētu strādāt no līdz.

Varbūt tādēļ, ka, paldies Dievam, dzīve nav spiedusi. 

Tu esi jauna māmiņa- Tev ir 23. Ko tev nozīmē būt mammai? Vai agrākais dzīves skatījums, pirms vēl biji laidusi pasaulē bērniņu, sakrita ar tagadējām domām par to, kā ir būt mammai?

Jā, esmu jauna māmiņa, paldies.

Man patīk būt jaunai mammai, jo manos gados man jau ir paliekoša dzīves vērtība.

Protams, ka nē. Domāju, tā vispār nevar būt.

Vairums mammu ik pa laikam pārņem tāds nogurums, kādu retais var iegūt fiziskā darbā. Bērnus audzināt nav viegli, tā ir. Tu arī Māmiņu Kluba portālā māmiņas vedini uz diskusijām un domām par to, ka viņas ir ne tikai mammas, bet arī sievietes, kuras ir pelnījušas atpūsties! Vai Tev ir nācies atzīt, ka esi nogurusi, un kādās reizēs tā ir gadījies? Vai ir bijis, kas palīdz, atbalsta, nu kaut vai izrāda sapratni, tādējādi atvieglojot tavu lielo noguruma nastu?

Protams, esmu to atzinusi skaļi un ne reizi vien, reizēs, kad bērns četros rītā izdomā vairs neiet gulēt, bet man jau septiņos jāceļas, jo priekšā atbildīga diena un daudz jāizdara.

Trakākais, ko atceros, sesija pirms gada... bērns raud, viņam labi tikai rokās, bet man vajadzīgas rokas, lai nokārtotu sesiju. Metu mieru. Tā nu man ir parāds - 2009.gada sesija.

Jā, ir kas palīdz, atbalsta un izrāda sapratni, bet es pati līdz galam nevaru atslābt.

Un ir bijusi arī sajūta, ka neviens nepalīdz, nesaprot un nespēj iedomāties.

Tev noteikti ir savi paņēmieni, kā likt cilvēkiem justies īpaši. Kādos veidos Tu mīli iepriecināt savu ģimeni?

Pavārmāksla.  Redz, atkal māksla.

Izklausās interesanti! Kā pavārmāksla liek Tavējiem justies īpaši? Vai gatavo kādu savu īpašo ēdienu?

Tas taču priecē, ja tevi lutina garšīgiem ēdieniem, ne?!

Ir lietas, ko gatavoju, jo zinu, ka vīram garšo, protams.

Taču cenšos papildināt savas zināšanas, eksperimentēju.

Kas ir Tavs kārums? Nu tā lietiņa, ar ko Tu sevi apbalvo reizi pa reizei. Zinu jau zinu, ka mēģini vingrot katru dienu, bet mēs taču esam pelnījušas apbalvojumu par to, ka esam labas mammas, tāpēc vien jau ir jāatļaujas sevi palutināt. Kā Tev ar šo?

Es sevi neapbalvoju ar kārumiem, mans apbalvojums ir tēja un 30 min. miers.

Tev ir daudz mākslas fotogrāfiju gan no gaidību laika, gan arī tagad, kad meitiņai jau paaugusies! Parādi, lūdzu, savu mīļāko fotogrāfiju, vienalga, vai tajā Tu būtu viena vai ar ģimeni!

Viņu ir daudz.

Fotogrāfijas izvēle noteikti atkarīga no mana noskaņojuma konkrētajā brīdī un dzīves posma.

Pašlaik tā ir šī fotogrāfija.

Sajūtu dēļ. Brīvības un vasaras dēļ. Šī fotogrāfija varētu iet zem nosaukuma „Būtība.”

Vai arī pašai Tev patīk fotografēt vai tomēr labāk nodoties fotogrāfu rokās? Kurš ir Tavs iecienītākais fotogrāfs?

Patīk, jā, fotogrāfu jau visur līdzi nepaņemsi! :)

Viennozīmīgi Mārtiņš Plūme, pie viņa fotografēties ir tīrā bauda.

Kas ir Tava mūzika? Varbūt ir kāda dziesma, kas Tevi iedvesmo? Ja iespējams, pievieno to šeit!

Man patīk mūzika, bet neesmu mūzikas cilvēks. Pēdējā laika hīts ir grupa Bi 2. 

Kas Tu esi savā brīvajā laikā? Sieva, mamma, draudzene?

Jāsāk ar to, ka nezinu, kurš skaitās mans brīvais laiks. Esot ar bērnu, esmu mamma. Kad vīrs mājās, tad mamma un sieva, kad esmu bez bērna un vīra, esmu pati sev ar domām par bērnu un vīru.

Kādā brīdī Tu pa īstam jūti un saproti, ka esi laba mamma, laba sieva, laba sieviete, un laba draudzene? Vai tavējie Tev saka atzinības vārdus laiku pa laikam? Varbūt ir kādas situācijas, kad vārdi nemaz nav vajadzīgi, lai justu šo pacilāto sajūtu :"Es esmu laba.. It visā. Un manējie mani mīl."

Tādu brīžu nav, bet ne jau tādēļ, ka es to neapzinātos, vienkārši neesmu sevi pieķērusi pie domas – šajā brīdī es jūtu, ka esmu laba it visā.

Vīrs saka, jā, bet reizēm šķiet, ka varētu teikt biežāk. Mēs taču vienmēr gribam vairāk, nenovērtējot to, kas mums ir tieši tagad.

Kādu Tu gribētu redzēt savu dzīvi? Kas ir tas, ko ļoti vēlētos sasniegt?

Harmonisku, piepildītu un krāsainu.

Sens sapnis ir studijas Itālijā, bet domāju, tas arī paliks kā sapnis. Un var jau būt, ka tas nav slikti. Ir jābūt kaut kam, ko ļoti vēlamies, ko kārojam. Stimulam.

Kāpēc tikai sapnis? Vai zini to teicienu „Ja Tu kaut ko vēlies,visa pasaule slepus sadodas rokās,lai tev palīdzētu.”?

Man ir ģimene un stabila dzīve šeit, Latvijā. Nespēju iedomāties, ka varētu atstāt Penelopi un doties uz citu valsti.

Tikai tad, ja ģimene braukt ar mani. Varbūt tālā nākotnē... 

Jā, ziņu šo citātu un viņš man liekas tik ļoti nodrāzts.

Tuvojas Ziemassvētki.. Ko tie nozīmē Tavā ģimenē? Šogad Penelope jau būs lielāka un, iespējams, šo jau atcerēsies no svētkiem. Kā jūsu ģimenē gatavojas svētkiem? Tev kā māksliniecei droši vien darba pilnas rokas..

Ziemassvētki mūsu ģimenei nozīmē ciemošanos pie maniem un vīra vecākiem. Tā ir tāda klusa sanākšana kopā. Vīramāte vienmēr parūpējusies par bagātīgi klātu galdu.

Nekāda īpaša gatavošanās mūsu ģimene nenotiek. Sākoties decembrim, bez Adventes vainaga, mājā ienāk arī Ziemassvētku tējas un piparkūku smarža, kā arī vienmēr deg kāda svecīte.

Kas ir tas, ko Tu vēlētos saņemt no Ziemassvētku vecīša? Pastāsti, kas zina, varbūt ziņa nonāk arī līdz viņam!

Es gribu tik daudz, ka nevaru nosaukt vienu konkrētu lietu!

Kur varu iesniegt sarakstu? :)

Domāju, ka to mēs nokārtosim :) Kāds ir Tavs vēlējums citām ģimenēm?

Mīlēt, saudzēt, cienīt un runāt.

Tagad kārta Taviem jautājumiem! Ko Tu vēlētos uzzināt par šīs dienas redaktori?