Mīļumu saviem tuvākajiem un īpašākajiem cilvēkiem mēdzam izrādīt ne tikai ar pieskārieniem, apskāvieniem un bučām, bet arī ar vārdiem... Šķiet, nevienas mīļošas māmiņas leksika nav iedomājama bez mīļvārdiņiem.
Mīļvārdiņi var būt atvasināti no vārdiem, var neko nenozīmēt, būt draiski, rotaļīgi, sirsnīgi, labdabīgi ķircinoši u.t.t. Mīļvārdiņu teicēji iedvesmojas gan no dzīvnieku un augu pasaules, gan dabas parādībām, gan no ēdamlietām un visāda citāda veida avotiem:
* No dzīvnieku pasaules — zaķītis, kaķītis, runčuks, lāčuks, zaķausis, pelīte, peļuks, cālītis, balodītis, dūjiņa, bitīte, lapsiņa, zīlīte, zvirbulēns, susuriņš, kukainīts u.t.t.
* No augu pasaules — rozīte, ķimenīte, pumpuriņš, kaktusiņš, čiekuriņš, zīlīte, dillīte, zemenīte…
* Dabas parādību loks — saule, saulīte, zvaigznīte, pārsliņa, saulstariņš, lāsīte…
* No pārtikas groza — saldumiņš, cukuriņš, drupatiņa, klimpiņa, bulciņa, rausītis, speķrausītis, ,pelmenis, pupiņa…
* Anatomiskie — sirsniņa, peciņa, nabiņa, ķepainītis, samtvaidziņš, knīpausītis..
* Dažādas, arī neizprotamas izcelsmes — bosiņš, bubucītis, dūdala, čabulīts, ķipars, bubulis, puksis, bumbulīts, čunčuriņš, surkšķītis, čiepiņa, čumburītis,zelta gabaliņš, princesīte, bučmīlītis, susis, dūda, bimbucis, drostala...