Ķermeņa masāža
20.05 15:30-16:30
Izpārdots
Māmiņu Klubs saņem ļoti daudz izmusušu vecāku vēstules, kuras pauž izmisumu un bezcerību par nākotni, par saviem bērniem. Varbūt ir kāds risinājums?!
Esmu trīs bērnu māmiņa. Vecākajam nu jau 16 gadi, meitiņai tūlīt būs 10, bet pašai jaunākajai tikai 7 mēneši. Gan jau neesmu vienīgā, bet gribas izkliegt savu sāpi.Tas nav domāts, lai to kaut kā īpaši afišētu, bet gan lai parunātu.
Tagad rakstu un raudu. Raudu jau gandrīz katru dienu, jo tuvojas septembris un nav iespēja pat iegādāties kancelejas preces, nerunājot, ko bērniem uzvilkt mugurā.
Visu savu mūžu esmu strādājusi vairākos darbos, lai maniem mīļajiem sienāzīšiem viss būtu. Un tagad jūtu, ka drīz to nevarēšu. Varbūt rakstu nesakarīgi, bet manas domas lēkā. Ziniet, pavisam godīgi jau vairākas reizes domāju izdarīt sev galu, bet attur doma par maniem mīļajiem sienāzīšiem. Kas būtu ar viņiem? Kādu risinājumu par atrast?
Pati par sevi es daudz nesatraucos. Man gribas kliegt- kāpēc tas viss notiek? Vai valdībā sēdošie nav vecāki? Kas tie par cilvēkiem? Viņus vienīgi uztrauc savas algas konti un īpašumi. Kāpēc viņi nevar iztikt ar savām algām, bet mums visiem, visiem, pensionāriem, māmiņām, strādniekiem, visiem ņem nost.
Man kauns teikt, ka esmu jau latviete. Man kauns par to, ka manai māmiņai, tētim un citiem pensionāriem, kuri nokalpoja Latvijai savus gadus, no sirds strādāja, ņem nost pensiju.
Māmiņām, kuras laidušas savus bērnus pasaulē, jāraujas uz visām pusēm, lai kaut kas būtu. Var būt valdībai padot ideju vecos cilvēkus apšaut, tāpat kā dzīvnieks, kas vecs paliek.
Ar bērniem savādāk- vajadzīgi nākamie kalpiņi un vēl pensiju maksāt no 100gadiem - kāds ietaupījums. Kas neizdzīvo, pats vainīgs; kas izdzīvo, saņem pensiju kā prīzi. Nezinu, var būt jau esmu sajukusi, bet ko man tagad darīt?!
Es mīlu savus bērnus, mīlu savus vecākus, bet mani spēki sāk zust. No manis drīz nepaliks nekas, var būt ir kāds risinājums.Jo visu, ko var, valdība man visu ir apgriezusi.Es neprasu neko dot. Es vēlos kā Bībelē- noķert zivi man nevajag, bet parādīt, kā to noķert, lai pabarotu savu ģimeni. Bet var būt jau viss par vēlu......
Ko TU domā par pašreizējo situāciju? Kā iespējams saglabāt saprātu un izķepuroties? Ja arī Tev ir īpašs stāsts, sūti to uz kristine@maminuklubs.lv, ar norādi "Ratiņu revolūcija"!