Padalieties domās par savu miegu!

Tev taisnība, es arī domāju, ka visām māmiņām tā ir

maijbite 01. Dec 2011, 16:57

Vienmēr esmu bijusi miega mice, bet tagad diemžēl saldi pačučēt, kad vien sagribu, nesanāk. ☹ Senāk nedzirdēju kaimiņu mazo puiku aiz sienas, bet kopš pašai piedzima mazā, dzirdu gan savu bērnu, gan arī kaimiņu. 😃

princesemince 01. Dec 2011, 09:04

labrīt! arī pirms bērna biju no tām, kam varēja blakus kaut karš notikt, bet mani tas netraucēja, tāpat varēju aizmigt pie jebkāda trokšņa. kopš piedzima mazais, vairs tā nav - aizmigšanai man vajag pilnīgu klusumu (der vienīgi aizmigušo elpošana), taču ar nakts miegu ir dažādi - pārsvarā nedzirdu trokšņus, izņemot tos, ko rada bērns grozoties vai runājot, tad esmu momentā augšā. kamēr bērnam bija miega traucējumi, noteikti nejutos izgulējusies, jo arī pa dienu nevarēju pagulēt. kā bērns sāka gulēt labāk, tā arī mans miegs kļuva labāks, attiecīgi uzlabojās visa dzīves kvalitāte.
man miegs ir svarīgs - varu 1-2 naktis gulēt mazāk, bet tad gan vajag atkal vismaz 9h miega. ja to nesaņemu, smejos, ka laikam vecums, jo vairs neiestājas tā eiforija, kad dēļ labām domām spēju visu dienu darboties un justies ļoti labi. protams, gadus 5-8 atpakaļ tā vēl bija - varēju naktīs negulēt arī ilgstošu periodu, bet dienā pārņēma kaut kāds eiforijas stāvoklis, kā rezultātā darbojos un nejutos nogurusi. bet varbūt vienkārši tajā laikā nekas nešķita gana atbildīgs, salīdzinot ar bērna audzināšanu, lai tas paņemtu tik daudz spēka, kas rezultētos nogurumā 😀