Pirmais, ar ko sākas mazuļa adaptācija, ir brīdis, kad bērniņš piedzimst un viņu uzliek māmiņai uz punča. Un šajā brīdī ļoti būtiski ir nesteigties.
Vienkārši ļaut sev iepazīties ar mazulīti un ļaut viņam sajust māmiņas un tēta klātbūtni. Vērot, kāds viņš izskatās, kā kustas mazie pirkstiņi, kā smaržo ādiņa, cik maiga tā ir. Kāds ir snīpītis un kādas tās ačteles, kas mēģina kaut ko saskatīt. Un ādiņa, kas sākumā ir violetā nokrāsā un tad viņa kļūst maigāka. Kādas smalkas pēdiņas. Lūk, mūsu brīnumiņš, ko esam gaidījuši.
Šajā brīdī nevajag fotografēt, nevajag filmēt, jo nekas nespēj aizvietot īstu un patiesi piedzīvotu brīdi. To visu paspēs paveikt vēlāk. Baudiet šo brīdi, baudiet satikšanos, ko otrreiz piedzīvot vairs nevarēs.
Mazulim ir svarīgi, lai satikšanās notiktu mierīgi, lēnīgi. Lai viņš jūtas gaidīts maigā siltumā un mīlestībā apņemts. Tas ir pirmais solis viņa dzīvē, pirmie notikumi šajā pasaulē. Kā mēs zinām, tālākais ceļš ir atkarīgs no šī pirmā soļa stabilitātes un drošības. Mazulīt, zini, mēs vienmēr būsim tev līdzās. Nebīsties, pie mums tu esi drošībā.