Lieldienas, ievērojot tradīcijas - pūpolsvētdiena

Šodien pūpolsvētdiena - lasi blogu par Lieldienu tradīcijām un kā tās svin Sandrulish ģimenē!

Senajiem latviešiem bija četri lielākie svētki, kas saistīti ar saules stāvokli, debess lokā jeb tā saucamajiem saulgriežiem:

1.ziemas saulgrieži - ziema - Ziemassvētki, kad diena visīsākā un nakts visgarākā;

2.pavasara saulgrieži - pavasaris - Lieldienas, kad diena un nakts vienādā garumā;

3.vasaras saulgrieži - vasara - Jāņu diena, kad nakts visīsākā un diena visgarākā un

4.rudens saulgrieži - rudens - Apjumības, Miķeļi, kad atkal diena un nakts vienāda garuma.

Kad dabā noveļas tumsas slogs un saule sāk iet savu uzvaras ceļu, ziemas un vasaras saulgriežu vidū, līdz ar saules atgriešanos, mēs svinam Lieldienas. Tā ir pirmā svētdiena pēc pavasara pilnmēness un šogad tā ir 4. aprīlī.

 Lieldienas ir pavasara svētki ar tautas tradīcijām, kad gads savā ritējumā pa saules ceļu ir sasniedzis izlīdzinājumu pavasara saulgriežos. Arī cilvēks, pakļaudamies saules ritmam, mērķtiecīgi, ar dažādām rituālām darbībām cenšas aktivizēties, veicinot arī zemes atmodu, uzņemot sevī dabas spēku svētību. Ar Lieldienām ilgus gadus Eiropā sākās jaunais gads ar tradicionālo Saules sagaidīšanu.

 Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

 Pūpolu svētdiena jeb Pūpolnīca ir svētdienā pirms Lieldienām. Pēc latviešu tautas tradīcijām kaut vienam no mājas ļaudīm agri no paša rīta jāpieceļas un jānoper ar pūpolu žagariņiem pārējie mājas ļaudis, skaitot:

            Pūpols, pūpols - apaļš kā pūpols,

            Vesels kā rutks, lunkans kā žagars,

            Sarkans kā ābols, zaļš kā zars,

            Drošs kā lauva, veikls kā vāvere.

            Veselība iekšā, slimība ārā.

 Mēs Pūpolsvētdienā vienmēr noperam visus mājiniekus ar pūpolu zariņiem, tik pagājušogad meitiņai tas izpalika, jo bija vēl maziņa.

 Arī Pūpolsvētdienā ir daudz un dažādi ticējumi, ko drīkst vai nedrīkst darīt –

• Pūpolu svētdienā galdā liek zirņus, pupas, miežu biezputru, arī putraimus ar zirņiem.
• Kāds laiks Pūpolu svētdienā, tāds būs arī pirmajās Lieldienās.

Nākamā nozīmīgā diena pirms Lieldienām ir Zaļā ceturtdiena, kad ierasts, ka uz mājām nedrīkst no meža neko nest mājās, tad varot kukaiņus un čūskas atnest mājās.

Šajā dienā cilvēkiem - tas ir kluss pārdomu laiks, sevis izvērtēšanas laiks.

 Lielā piektdiena - šajā dienā tiek veikti visi gatavošanās darbi Lieldienām un šūpoļu vietas meklēšana.

 Un pēc seņču tradīcijām -Lielā piektdiena ir burvju un raganu diena - neiet ciemos!

 Lielajā piektdienā dzimušie esot burvji vai lieli savādnieki.

 Mūsu ģimenē šo dienu vienkārši pavadam mājās un neko īpašu neatzīmējam.

Un tad pēc sestdienas mēs sagaidam svētdienu, kas ir Lieldienas.

Lieldienu mielastā goda vieta ir olām un plāceņiem, kas simbolizē Sauli un Saules atmodu.

             Dēj mana vistiņa,

            Trīs olas dienā!

            Nāks mana māsiņa

            Par Lielu dienu.

 Olas Lieldienu paražās saglabājušās līdz mūsu dienām. Olu krāsošana, kas labi pazīstama daudzās tautās, ir iecienīta izdarība arī latviešos:

            Krāsosim māsiņas

            Raibas oliņas,

            Dāvāsim bāliņam

            Lieldienas rītā!

Viens no svarīgākajiem Lieldienu priekšdarbiem ir šūpoļu kāršana:

             Karat, brāļi šūpolītes,

            Ozoliņa kārtiņām;

            Nāks māsiņa šūpoties

            Visas trejas Lieldieniņas.

Mūsu ģimenē vienmēr ir tradīcija doties uz šūpolēm izšūpoties.

 Parasti šūpojāmies Līgatnes Gaujas Nacionālajā parkā, bet šogad tur vairs lielās šūpoles nav, tad noteikti dosimies uz kultūras nama pusi, kur ir mazās šūpoles, bet tāpat forši var izšūpoties...

 Lieldienās ir kārtīgi jāizšūpojas lai visu gadu nenākot miegs un odi nekostu. Tāpēc pagājušogad kārtīgi izšūpojāmies. Meitiņa pat nebija ar mieru kāpt nost no šūpolēm – sēdēja tētim klēpī un nekāpa ārā, un priecājās, lai tik augstāk uzšūpo.

 Vissvarīgākais noteikti Lieldienās ir tieši olu krāsošana un pēc tam to ripināšana un sišanās ar olām.

 Mēs vienmēr cenšamies olas krāsot katru reizi savādakas un visskaistākās izdodas tieši ar dabas materiāliem krāsotās. Visbiežāk izmantoju sīpolu miziņas, un tad apakšā saberam putraimus, kādas zaļas lapiņas vai pirmos sniegpulkstenīšus.

 Šeit būs daži labi padomi olu krāsotājiem:

• Olu krāsošanai lieto dažādu augu lapas, mizas, ziedus.
• Sīpolu mizas dod tumši dzeltenu, pat brūnu krāsu.
• Alkšņu mizas dod brūni iesarkanu krāsu.
• Bērzu lapas dod dzeltenzaļu krāsu.
• Kumelītes dod gaiši dzeltenu krāsu.
• Rudzu zelmenis dod koši zaļu krāsu.
• Ja samitrinātu olu apviļā putraimos, ietin sīpolu mizās, nosien ar lupatiņu, iegūst raibas olas.
• Interesanti rakstu iegūst, ja zemeņu lapiņas krustām šķērsām pārsien ar diegu un krāso sīpolu mizās, Zem diega un lapiņām ola ir gaiša.
• Ja vēlas, lai olas spīd, tās var apziest ar sviestu pēc krāsošanas.

 Šajās Lieldienās arī celsimies agrāk no rīta, sakrāsosim olas, pēc tam gaidīsim ciemos omi, kura noteikti brauks ar savām sakrāsotajām olām, tad dosimies izšūpoties un ripināsim olas.

 Tētis apsolīja sagatavot dēlīti, pa kuru ripināt olas un uzkāršot pagalmā ābelē šūpoles Adrianai, lai nekur tālu nav jāmeklē.

Novēlam visiem Lieldienās augstu izšūpoties un olu kaujās uzvarēt!!!

Kādas ir Pūpolsvētdienu un Lieldienu tradīcijas Tavā ģimenē?

Izmantoti arī internetā pieejamie resursi.

Sandra Voitkāne (sandrulish)