Kuskuss. Vai Tev garšo?

Biju sen dzirdējusi tādu lietu, kā kuskuss. Bet nebiju redzējusi nevienā veikalā, tad vienu dienu iegāju Rimi veikalā un pie rīsu, griķu plaukta skatos jauna prece - Kuskuss. Nolēmu nopirkt un izmēģināt, kā tad tas garšo un kas tas īsti ir.

Pirms tam meklēju info internetā, kā īsti gatavot, kā ēst un kas tas ir. Es pagatavoju, pagaršoju un gandrīz mēli nenoriju, tas bija tiešām ļoti patīkams un ļoti garšīgs. Gan dēls, gan vīrs ķērās pie ēšanas. Tagad vismaz ir vēl viens ēdiens, ko varu pievienot mūsu ģimenes ēdienkartē. Man bija interesanti palasīt un ceru jums arī noderes. Šādu es iegādājos.

Turpmāk redzamais teksts ir ņemts no interneta:

"Pundurmakaroni, bālā prosa un mākslīgie graudi ir tikai daži no dīvainajiem apzīmējumiem, ko pircēji veltījuši mazajiem graudiņiem, kas tagad pieejami arī mūsu veikalos, lepojas ar nosaukumu „couscous” jeb latviskojot – „kuskuss” un apmulsina ne vienu vien viszini. Pārdevējas stāsta, ka teorijas par to, kas īsti ir šie graudiņi un no kurienes cēlušies, esot visdažādākās, bet vislielākie „speciālisti” izrādoties tie, kas tik tikko spēj atšķirt rīsus no griķiem, savukārt zinātāji pērkot šo izstrādājumu pa divām trim paciņām reizē.

Patiesībā nav ko pārmest nezinātājiem, jo kuskuss pie mums patiešām ir salīdzinoši jauns produkts, kaut gan lielā Eiropas daļā, it sevišķi Vidusjūras zemēs, tas pazīstams jau vairākus gadu simtus. Īsos vārdos sakot, tas ir izstrādājums un ēdiens vienlaikus, kas nācis no Ziemeļāfrikas un joprojām ir viens no galvenajiem iztikas avotiem Marokā, Tunisijā, Alžīrijā un  kaimiņzemēs, bet paši pirmsākumi esot meklējami jau senajā Ēģiptē. Eiropā šī recepte ieceļojusi 16.gadsimtā, pirmie ar kuskusa gatavošanu aizrāvušies franči, bet gadu gaitā viņu piemēram sekojuši arī citi. Iemesli ir vienkārši – pirmkārt, ēdiens ir garšīgs, otrkārt – viegli pagatavojams, treškārt – pietiekami veselīgs.

Skaidrības labad uzreiz jāsaka, ka kuskuss nav augs, bet gan izstrādājums no auga – no kviešu graudiem. Mēdz būs arī dažādas variācijas – no prosas un citiem graudaugiem, tomēr visīstenākā izejviela skaitās kvieši. Lielā bļodā ieber skrotētus un samaltus kviešus, apslaka ar ūdeni un ar apļveida kustībām plaukstās berzē, līdz izveidojas pavisam, pavisam niecīgas lodītes. Tās uzber uz sieta un krata, līdz iegūst vienāda lieluma graudiņus. Pēc tam kuskusu tvaicē virs trauka ar verdošu ūdeni, uzber uz audekla un izkaltē saulē. Līdz ar to iztikšana līdz nākamajai ražai ir nodrošināta.

Āfrikāņi tā darbojas vēl šobaltdien, bet eiropieši, protams, neniekojas ar tādiem smalkumiem un netērē laiku, jo speciālisti jau ir izgudrojuši citas apstrādāšanas metodes un pat tā dēvēto šķīstošo kuskusu, kas ēdiena gatavošanas laiku saīsina līdz minimumam. No vienas puses – jo mazāk problēmu, jo labāk, bet, no otras puses, zūd kuskusa gatavošanas bauda.

Īstie kuskusa cienītāji apgalvo, ka patiesi garšīgu ēdienu nav iespējams pagatavot bez speciāla katla, kas sastāv it kā no divām daļām – no dziļa sautējamā katla, kur gatavojas gaļa un dārzeņi, un no virsū uzliekama sieta, kurā gaļas un dārzeņu tvaikos sautējas kuskuss. Francūži šo katlu dēvē par „couscousiere”.

Kuskusa graudiņu izmantošanai ir tikpat daudz variantu, cik bagāta ir katra gatavotāja fantāzija, jo šajā ziņā visi ceļi ir vaļā – no kuskusa var gatavot salātus, pamatīgus otros ēdienus, dažādas piedevas un pat desertus. Var arī ēst tāpat vien – bez jebkādām piedevām. Galvenais – ielāgot pašus vienkāršākos pamatprincipus, piemēram, ka uzbriedināšanai kuskusa graudiņu un šķidruma attiecība ir 1:1, ka sešām personām ir nepieciešams apmēram 500 g kuskusa, ka pēc uzbriedināšanas vēlams pieliet nedaudz eļļas un kādu brīdi trauku paturēt karstā cepeškrāsnī.

Šādi uzbriedinātu kuskusu pasniedz ar vārītiem vai sautētiem dārzeņiem, dažādi sagatavotām gaļām vai mērcēm. Var pasniegt gan atsevišķi, gan samaisītus kopā.

Ar garšvielām kuskusa ēdienos nevajag skopoties, drīzāk gan otrādi – rīkoties visai izšķērdīgi un pievienot ķiplokus, ingveru, čilī piparus, koriandru, ķimenes. Savukārt saldajam kuskusam labi piederas rozīnes, rieksti, žāvēti augļi.

Tradicionālie dārzeņi, kas sader ar kuskusu, ir tomāti, paprika, sīpoli, baklažāni, kabači, burkāni. Savukārt no gaļām tradicionālā kuskusa piedeva - jeb otrādi – kuskuss tradicionāli ir piedeva jēra gaļai. Protams, tikpat labi noder arī jebkura cita gaļa.

Pie mums bieži vien ir nopērkams tā dēvētais šķīstošais kuskuss, kas piemērots steidzīgiem ļaudīm, jo apiešanās ar to neprasa ne īpašas pūles, ne daudz laika. Atliek vien graudiņus apliet ar verdošu ūdeni vai buljonu, ļaut dažas minūtes uzbriest, pievienot nedaudz sviesta un bagātināt ar garšvielām tā, kā sirds kāro. Un visu pārējo arī pievieno pēc katra paša gaumes un patikas."

Vai esi ēdusi kuskusu? Kā Tev garšoja?

***
Pastāsti arī Tu par lietām, ko nogaršo/pamēģini pirmo reizi, iesūtot ziņu šeit!