Vasarā Māmiņu Klubā tika daudz un plaši runāts par podiņmācību. Līdz šai mācībai mums vēl mazliet jāpagaida. Pirms iemācās dabūt kaut ko laukā, jāiemācās arī dabūt iekšā. Jā, runa ir par dzeršanu no krūzītes jeb krūzīšmācību.
Mans mazulis ir 8 mēnešus vecs. Pārsvarā dzer no pudeles, taču īpaši daudz pa dienu neizdzer. Tad nu slimošanas laikā, kad šķidrumu vajadzēja uzņemt vairāk kā ierasts, sāku domāt par to, vai nevajadzētu nomainīt dzeramtrauku.
Jau kādu laiku atpakaļ tika iegādāta snīpīškrūze, ar nolūku – pārbaudīt, vai mazajam tā vispār iet pie sirds. Taču mazajam bij no tās grūti dzert, jo ne-izlīšanas mehānisms bija tik stiprs, ka bija ļoti stipri jānopūlas, lai no tās kas tecētu laukā. Šī snīpīškrūze mūs pievīla un šobrīd noder vien rotaļām, kad sēžam pie galda un nevaram sagaidīt, kad būs gatava ilgi kārotā maltīte.
Secināju, ka mazulim vairāk tīk tieši dzeršana no parastās krūzes. Kad pie mazās mutītes tik pielikta lielā glāze vai krūze, ko tur mammas vai tēta roka, tad dzerts tiek ļoti cītīgi. Tad nu tika nopirkta maza, speciāli bērniem domāta krūzīte bez snīpīša. Tikai gadās, ka bieži nonākam līdz tādai stadijai, ka jāmaina drēbes, ja tiek paķerts lielāks malks.
Katru dienu piedāvāju mazajam dzert no parastās krūzes, pati piepalīdzot. Taču šķiet, ka šajā krūzīšmācības procesā noderīga būtu arī snīpīškrūze, jo parasto krūzīti skaisti turēt un pats padzerties vēl nemāk. Tagad tik jādomā, lai neapjuktu no plašā mazuļu dzeramtrauku klāsta. Varbūt kāda māmiņa var ko ieteikt?
Gribētu pavaicāt māmiņām, kuru mazuļi apgūst vai jau ir apguvuši krūzīšmācību:
Kad jūs sākāt krūzīšmācību?
Vai izmantojāt snīpīškrūzi, varbūt izmēģinājāt vairākus veidus? Kura likās vispiemērotākā?
Kad jūsu bērns pats iemācījās skaisti dzert no krūzītes bez palīdzības?