15.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Eiropas medicīnas ētikas aprindās izraisījusies diskusija par jaundzimušu mazuļu eitanāziju, vēsta laikraksts «Daily Telegraph».
Eitanāziju salīdzina ar abortiem
Diskusija aizsākusies pēc žurnālā «Journal of Medical Ethics» publicēta raksta, kura autori norāda, ka jaundzimušo eitanāzija morāli būtu atļaujama pie tādiem pašiem nosacījumiem, kādos tiek atļauti aborti.
Žurnāla redaktors un Oksfordas universitātes Praktiskās ētikas Uehiro centra direktors profesors Džūljens Savulesku pavēstījis, ka kopš raksta publicēšanas tā autori saņēmuši nāves draudus.
Savulesku nosodījis naidīgo un aizskarošo komentāru rakstītājus, nodēvējot viņus par «fanātiķiem, kas ir pret liberālas sabiedrības pamatvērtībām».
Jaundzimušie esot tikai «potenciālas personas»
Raksta «Pēc piedzimšanas aborts: Kāpēc mazulim vajadzētu dzīvot?» autori ir divi Savulesku agrākie kolēģi Alberto Džubilīni un Frančeska Minerva, kas ir saistīti ar Oksfordas universitāti.
Pēc raksta autoru novērtējuma, jaundzimušie nav uzskatāmi par «īstām personām», bet gan par «potenciālām personām».
«Jaundzimušā morālais statuss ir vienlīdzīgs ar augli, jo abiem nepiemīt tās īpašības, ar kurām tiek pamatotas indivīda tiesības uz dzīvi,» teikts rakstā.
«Gan auglis, gan jaundzimušais noteikti ir cilvēciskas būtnes un potenciālas personas, bet neviens no tiem nav »persona« kā »subjekts ar morālām tiesībām uz dzīvi«,» raksta autori.
Rosināts ļaut vecākiem veikt mazuļa eitanāziju
Pēc autoru domām, «tam, ko mēs dēvējam par »pēc piedzimšanas abortu« (jaundzimušā nogalināšana), vajadzētu būt atļautam visos tajos gadījumos, kad ir atļauts aborts, arī tajos gadījumos, kad jaundzimušajam nav patoloģijas».
Rakstā arī rosināts ļaut vecākiem veikt mazuļa eitanāziju, ja viņš ir piedzimis ar invaliditāti, ja tas nav bijis zināms pirms piedzimšanas, kā piemēru minot, ka Eiropā tikai «64% Dauna sindroma gadījumu» tiek diagnosticēti grūtniecības laikā.
Pēc šādu bērnu piedzimšanas «vecākiem nav bijusi cita izvēle, kā vien paturēt bērnu. Šādu bērnu audzināšana var būt nepanesams slogs gan ģimenei, gan sabiedrībai kopumā».
Raksta autori neiestājas par to, ka atsevišķos apstākļos jaundzimušā bērna nogalināšana ir pamatotāka nekā citos, viņi norāda, ka no morāles viedokļa tam nebūtu atšķirības no pašlaik praktizētās nostājas abortu jautājumā.
Doktore Minerva laikrakstam «Daily Telegraph» pavēstīja, ka aizvadītās dienas kopš raksta publicēšanas bijušas sliktākās viņas dzīvē.
«Tas nav ierosinājums likumam. Tā ir tīri akadēmiska diskusija. Es gribētu paskaidrot cilvēkiem, ka tā nav politika, es to neierosinu un es uz to nemudinu,» norādīja autore.
Šausminošs bērnu nogalināšanas ierosinājums
Savukārt virkne abortu pretinieku organizāciju daļēji paudušas atzinību rakstam, norādot, ka tas parāda, ka aborti ir pielīdzināmi jaundzimušā nogalināšanai.
Lielbritānijas Nedzimušo bērnu aizsardzības biedrība (SPUC) rakstu gan nodēvējusi par šausminošu bērnu nogalināšanas ierosinājumu.
Kaut arī biedrību satriecis ierosinājums, ka jaundzimušos varētu nogalināt tāpēc vien, ka mazulis vecākiem ir neērts, tomēr raksts parāda, cik līdzīgs ir loģiskais pamantojums abortiem un jaundzimušā nogalināšanai.
«Tas pierāda to, ko abortu pretinieki saka jau gadiem - ka parastie argumenti abortu labā arī pamato bērnu nogalināšanu,» norādīja SPUC pārstāvis Entonijs Ozimiks.
«Bērna morālais statuss nemainās vienu dienu pirms piedzimšanas un vienu dienu pēc piedzimšanas. Dzemdības ir vienkārši atrašanās vietas nomaiņa, nevis kļūšana par personu.»
«Visi cilvēki neatkarīgi no vecuma, atrašanās vietas vai spējām saskaņā ar starptautiskajiem likumiem tiek uzskatīti par cilvēces vienlīdzīgiem locekļiem un līdz ar to viņiem ir vienlīdzīgas tiesības uz dzīvi,» norādīja Ozimiks.
Aizstāvot savu lēmumu publicēt rakstu žurnālā «Journal of Medical Ethics», profesors Savulesku norāda, ka argumenti par labu jaundzimušo eitanāzijai «kopumā nav nekas jauns».
«Žurnāla »Journal of Medical Ethics« mērķis nav sludināt patiesību vai reklamēt kādu morālu nostāju. Tas ir piedāvāt saprātīgi pamatotu argumentu, kas balstīts uz plaši pieņemtām premisām,» norāda profesors.
LETA