Īpašā bērna statusa piešķiršanas kārtība

Vecākiem pieņemt lēmumu par to, ka bērnam ar veselības problēmām ir jānokārto invaliditāte, nav viegli. Tas ir psiholoģiski smags lēmums, tomēr gala rezultātā vecākiem iespējams saņemt arī dažādus atvieglinājumus un finansiālu atbalstu katru mēnesi. Māmiņu kluba radio Rīgas 4. VDEĀK psiholoģe Andžela Kauškale un pediatre Inese Anna Mežule skaidroja, kā bērniem tiek piešķirts bērna-invalīda statuss.

Tas, ka ikdienā bērni ar īpašām vajadzībām uz ielas nav tik bieži sastopami, ir mānīgs fakts. Iespējams, ka smaidīgais mazulis, kurš jums tikko pabrauca garām ratiņos ir bērns ar īpašām vajadzībām, vai arī pusaudzis kaimiņu kāpņutelpā, kurš apmeklē skolu un izskatās tāpat kā visi citi bērni, tomēr kabatā līdzi nēsā invalīda apliecību. Kā Māmiņu Klubam pastāstīja Rīgas 4. VDEĀK(Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas) darbinieces, 2007. gadā Latvijā bija apmēram 3 tūkstoši bērnu ar invaliditāti. Sākot no šī gada 1. janvāra 4. VDEĀK, kas apkalpo bērnus līdz 16. gadu vecumam, jau ir pieņēmuši 670 bērnus. Tie ir bijuši bērni, kuri nākuši uz komisiju gan pirmo reizi, gan jau atkārtoti.

Tātad, skaitlis ir iespaidīgs, un daudziem bērniem vizuāli nemaz nevar pateikt, ka viņam ir smags artrīts, iedzimta sirdskaite vai mācīšanās traucējumi, kas ierindo viņus starp īpašajiem bērniem.

Nosacījumi, kā bērnam piešķir invaliditāti

Pašlaik invaliditāti bērniem piešķir nevis pēc diagnozes, bet gan pēc funkciju traucējumu pakāpes īpaša bērnu invalīdu komisija. Līdz 2004. gadam to, vai bērns atbilst vai neatbilst īpašā bērna statusam, noteica ģimenes ārsts, vadoties pēc diagnozes. Tāpat izmainījušies ir termiņu, uz kādiem invaliditāte tiek piešķirta. Ja līdz 2004. gadam to varēja piešķirt līdz 16. gadu vecumam, tad tagad tas ir pusgads, gads un pieci gadi. Pēc šī termiņa uz komisiju jāierodas atkārtoti.

Pēdējos gados ir pieaudzis bērnu skaits, kuri saņem invaliditāti tieši psihiatrisku traucējumu dēļ. Tai skaitā ir arī mācīšanās traucējumi. Neiroloģijā galveno vietu ieņem tādas saslimšanas kā bērnu trieka (BCT) un epilepsija. Tās ir smagas saslimšanas, ko ārstēšana prasa gadus un regulāru rehabilitāciju.

Galvenokārt tomēr īpašā bērna statuss visvairāk tiek piešķirts tieši dēļ funkcionalitātes traucējumiem.

Tas, ka bērnam ir piešķirta invaliditāte, nav spriedums uz mūžu. Pateicoties rehabilitācijām un vecāku pūlēm, ir iespēja bērnus no uzskaites noņemt.

Kurš nosūta uz medicīnisko komisiju?

Kā tad notiek bērna nosūtīšana uz VDEĀK? Pirmkārt par to jau ir atbildīgs ģimenes ārsts. Ģimenes ārsts ideālā variantā zina par bērniņu visu jau no grūtniecības laika. Viņam ir arī visi bērna medicīniskie dokumenti un tieši ģimenes ārsti ir tie, kuri pamana, ka bērniņu nepieciešams nosūtīt pie speciālistiem, kuri izdara slēdzienus un var ieteikt ģimenes ārstam sagatavot dokumentus bērna nosūtīšanai uz komisiju.

Ir arī gadījumi, kad pats ģimenes ārsts nosūta bērnu uz VDEĀK.

Nepieciešamā dokumentācija

Pirmkārt nepieciešama forma 88/u, kur būtu ierakstīts viss, kas nepieciešams, lai varētu spriest par bērna veselību:

-         slimības apraksti,

-          izraksti no stacionāra,

-         analīzes un pēdējais pediatra izmeklējums.

Bieži vien redzot bērnu, komisijas vērtējums atšķiras no tā, ko mamma saka, tādēļ vecākiem jālūdz ģimenes ārstu aizpildīt nepieciešamo formu (88/u) ļoti rūpīgi. Izrakstus no slimnīcām ir jāsakopē, lai varētu atstāt komisijai. Vēlams, ka vecāki paņem līdzi arī  ambulatoro karti no ģimenes ārsta.   Ja bērns ir lielāks un apmeklē izglītības iestādes, labi, ja ir raksturojums no bērnu dārza vai skolas, arī liecība. Tas liecina, kā bērns jūtas ārpus mājas. Vajadzīga arī bērna dzimšanas apliecība, mātes vai tēva pase un fotogrāfija no 3 gadu vecuma.

Ieguvumi

Invalīda apliecības saņemšana nav tikai zīmogs – bērns ar īpašām vajadzībām. Vecākiem šo formalitāti vajadzētu uztvert vairāk kā iespēju  - iespēju saņemt pabalstu katru mēnesi 150 Ls apmērā, iespēju braukt kopā ar bērnu sabiedriskajā transportā par brīvu, ja vecākiem ir automašīna, iespējams saņemt zīmi, kas ļauj izmantot invalīdu stāvvietas, respektīvi, novietot auto pēc iespējas tuvāk poliklīnikām, veikaliem, slimnīcām. Bērniem, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe vēl tiek piešķirts kopšanas pabalsts un, ja ir pārvietošanās problēmas, tad katru gadu 2 reizes tiek izmaksāta transporta kompensācija 56 ls apmērā.

Vairāk par šo tēmu klausies ŠEIT!