Ēdienkarte, kura apmierina visas bērna attīstības vajadzības viņa pirmajā dzīves gadā

Katra zīdaiņa dzīvē pienāk laiks, kad normālai attīstībai ar pienu vien vairs nepietiek. Ātri augošam bērniņam pieaug nepieciešamība pēc enerģijas, kā arī minerālvielām un vitamīniem, ko var nodrošināt dažādojot bērna ēdienkarti. Svarīgi ir tas, lai zīdainis iepazītu jaunas garšas, dažādas konsistences, kā arī sāktu ēst ar karotīti. Ja jauni pārtikas produkti uzturā tiek iekļauti pārāk vēlu vai nepiemērotā veidā, bērns var nepietiekami pieņemties svarā, var palēnināties attīstība, samazināties organisma imunitāte.

Uzturvielas, kuru bērna uzturā nedrīkst trūkt

Olbaltumvielas.

Tas ir visu organisma šūnu būvmateriāls. Olbaltumvielas tāpat ir nepieciešamas hormonu un fermentu ražošanai. Bez olbaltumvielām pareiza bērna augšana un attīstība nebūtu iespējama.

Avoti: piens un piena produkti, gaļa, zivis, olas.

Tauki.

Maza bērna uzturā tos nevajag ierobežot, tauki bērniem ir daudz nepieciešamāki nekā pieaugušajiem. Pirmkārt, attīstības gaitā piesātinātās un nepiesātinātās taukskābes ir nepieciešamas nervu sistēmai.

Tāpēc bērniņa ēdieniem ir ieteicams pievienot taukvielas: uz katriem 100 ml zupas vajadzētu pievienot 5 gramus, piemēram, olīveļļas vai sviesta. Nav ieteicams bērnu ēdināt ar vājpienu vai ar vājpiena produktiem.

Avoti: sviests, olu dzeltenumi, krējums (piesātinātie tauki), zivis, augu eļļas (nepiesātinātie tauki).

Ogļhidrāti.

Ogļhidrāti ir svarīgs enerģijas avots, it sevišķi – saliktie ogļhidrāti. Bērniem ļoti svarīgi ir arī pietiekošā daudzumā uzņemt šķiedrvielas, kuras uzlabo gremošanas trakta darbību, pasargā no aizcietējumiem, absorbē toksīnus.

Avoti: rupji graudi, augļi un dārzeņi.

Dzelzs.

Galvenais tās uzdevums – transportēt skābekli no plaušām uz visām organisma šūnām. Dzelzs
trūkums var izraisīt mazasinību, kā arī psihomotoriskās attīstības traucējumus, uzmanības koncentrēšanas un mācīšanās problēmas. Visefektīvāk dzelzs tiek uzņemta ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, dzelzs uzsūkšanos veicina C vitamīns. Tāpēc gaļas ēdienus vajadzētu papildināt ar
svaigiem dārzeņiem vai augļiem, kuros ir šis vitamīns.

Avoti: liesa gaļa, olas, zivis, graudaugi.

Cinks.

Šī elementa trūkums var izraisīt imūnās sistēmas traucējumus. Cinks, līdzīgi kā dzelzs, ir vieglāk
uzņemams ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, nevis no augu izcelsmes produktiem.

Avoti: gaļa, galvenokārt liellopa gaļa un tītara gaļa, olas un piens, biezputras ar cinku, ķirbju sēklas,
linsēklas, kviešu asni.

Jods.

Jods ir nepieciešams pareizais vairogdziedzera funkcionēšanai. Tas pozitīvi ietekmē domāšanas spējas un atmiņu.

Avoti: svaigas jūras zivis (kūpinātas zivis vai pusfabrikāti tehnoloģiskās pārstrādes laikā ir zaudējuši lielāko daļu joda), piena produkti, olas, liesa gaļa (liellopa gaļa, teļa gaļa, vistas gaļa, tītara gaļa, truša gaļa).

Kalcijs.

Galvenais kaulu un zobu uzbūves elements. Pie izteikta kalcija deficīta var tikt traucēta augšana, kauli kļūst trausli, bojājas zobi.

Avoti: piens un piena produkti.

D vitamīns.

Palīdz organismam uzņemt un izmantot kalciju. Tā trūkums var izraisīt rahītu. Saules
staru ietekmē organisms pats ražo šo vitamīnu.

Tomēr mūsu klimatiskajos apstākļos ārsti iesaka dot bērnam papildus aptuveni 400 IU vitamīna
diennaktī. Bērniem, kuri diennaktī izdzer vismaz 1000 ml adaptēta piena maisījuma, D vitamīnu papildus dot nevajag.

Avoti: sviests, krējums, zivju eļļa.

A vitamīns.

Obligāts organisma augšanai un attīstībai, ietekmē ādas un gļotādu funkcijas, kā arī redzes orgānu funkcijas.

Avoti: sviests, krējums, dzelteni augļi un dārzeņi,tumši zaļas dārzeņu lapas.

C vitamīns.

Stiprina organisma imunitāti, veicina dzelzs uzsūkšanos zarnu traktā, nostiprina asinsvadu epitēliju.

Avoti: svaigi augļi un dārzeņi (sarkanā paprika, zemenes, brokoļi, melones), sulas.

E vitamīns.

Obligāts pareizai augšanai. Tas ir galvenais dabīgais antioksidants.

Avoti: augu eļļas, avokado, graudaugu biezputras.