Cik gadu Tev bija, kad piedzima Tavs bērniņš?

veesma 14. Dec 2010, 18:21

Man bija 22 gadi, kad piedzima mans pirmais bērniņš - meitiņa, otra meitiņa piedzima, kad man bija 26, gadi, bet mans trešais bērniņš - dēliņš piedzima, kad man bija 36 gadi. Nedomāju, ka biju par jaunu pirmajam vai par vecu trešajam. Gribēju jau es, lai trešais bērniņš piedzimtu ātrā, bet viss notika, kā nu tas bija lemts. Esmu ļoti laimīga, man ir divas lielas aukles un mazulītis.

gita171 14. Dec 2010, 14:23

mans dēliņš piedzima, kad man bija 20gadi! Bērniņu gribēju jau no kādiem 16gadiem, bet apzinājos, ka vieglāk būs ja pabeigšu viduskolu!!!esmu priecīga, ka esmu jauna mamma, dēls būs liels, bet es nemaz veca nebūšu varēsim kopā uz ballītēm iet!!!!

Man meita piedzima 24 gados t.i. šogad 😀 Normāls vecums uzskatu, kaut gan gribēju it kā ātrāk, bet bija jāpabeidz mācības, jo es i mācījos i strādāju, tādēļ nebūtu, kam bērnu pieskatīt. Es arī negribēju būt "veca" mamma, jo es mammai piedzimu 20 gados.
Man škiet, ka katram tas indiviāli ar bērna laišanu pasaulē t.i. vecuma ziņā. Man bija svarīgi pabeigt studijas.

Mani dviņu puisīši piedzima 24 gados, pieteicās neilgi pirms manas 24. dzimšanas dienas. Liekas diezgan piemērots vecums, lai arī ar diviem uzreiz tiktu galā. Diez vai 18 gados ar dvīņiem man tik viegli ietu, lai gan esmu no tām, kam patīk ar bērniem darboties 😀)

man puika piedzima nepilnos 24. bet meitina 25.gados,pirmstam jau pabeidzu macibas un saku stradat..

man bija 22 gadi.man patīk gan nav liela gadu starpība starp bērnu un vecāku.

Mans bērniņš piedzima, kad man bija 22. Par bērniņu jau sapņoju aptuveni no 19 g.v.
Vienu brīdi pēc bēbīša piedzimšanas radās doma, ka esmu pārāk jauna un nepieredzējusi, bet ātri vien sapratu - tam tā bija jānotiek un forši, ka tā notika. Varētu gan vēlēties stabilāku pamatu zem kājām, bet priecājos par to, kas man ir, nevis par to, kā man nav.

mamma27 14. Dec 2010, 11:18

Mans puisītis piedzima 23.gados. Domāju ļoti labs vecums. izglītība iegūta, darbs uzsākts un bēbis😀 Var jau būt ,ka varēju vēl vienu gadu pagaidīt,bet kā bija tā bija labi. Jo viņš bija plānots. Ātrāk gan negribētu,jo ja nav pamata zem kājām,tad ir grūti. Jo par bērnu ir jārūpējas un citiem viņu negribētu uzticēt.

man mazais piedzima menesi pirms 17 gadiem😉
nenozeeloju neko, un manupraat vecumam nav noziimes ja tevi atbalsta tavi tuvie un miiliee😀)

Mans puika piedzima, kad bija 25 gadi, jūtos ne veca, ne jauna. Un vecumam nav nozīmes.

Mana pirmā un vienīgā meitiņa piedzima 4as dienas pirms manas 28tās dzimšanas dienas (kā tāda dāvaniņa). Savos 14 domāju, ka mazulim jābūt ap gadiem 23, jo ap 30 jau vispār dzīve iet uz otru pusi 😃 bet pēc mazulītes nākšanas pasaule, esmu sapratusi, ka vēlie 20tie ir īstais laiks, ko veltīt mazulim, jo pirms tam vairāk interesē dažādas izklaides, izglītība, darbs, profesionālā izaugsme, socializēšanās utt, savukārt pēc 30, man liekas, ka ir ļoooti grūti sevi nolikt otrajā plānā (lai gan arī tagad tas nav viegli), jo pirms mazuļa nebiju domājusi, ka tik ļoti pašas dzīve tiek uzlikta uz pogas PAUSE un tikai tad kad mazulīte paaugas, tu atkal palēnām vari sev teikt atkal PLAY 😀
Un galu galā, katrai tas pareizais laiks, ir tad, kad mazulītis ir pateicis, mammu&tēti - es nāku 😉

man pirmais puika piedzima 2 men pirms manas 18dzimsanas dienas bet otrs puika piedzima 1 menesi pirms manas 24dzimsanas dienas

man kas līdzīgs kā princesemince....
pirmais (pagaidām vienīgais) bērns dzimis dažus mēnešus pēc manas 27. dz.d. Augstskola pabeigta laicīgi pirms tam... Ir paspēts strādāt pa neskaitām h no vietas, arī dienas no vietas, bez miega. Kas nebūtu iespējams tagad 😀

princesemince 14. Dec 2010, 09:13

mans pirmais bērns ir dzimis nedēļu pēc manas 27 gadu dzimšanas dienas. protams, man tas šķiet ļoti labs laiks, jo esmu uzkrājusi gana daudz dažādas "bagāžas", lai varu tagad mājās pasēdēt ilgāk, nebaidoties, ko darīšu, kad būs jāatgriežas darba tirgū - izglītība iegūta, darba pieredze - arī, socializēšanās prasmes - pietiekamā daudzumā, pamats zem kājām stabils. man vajag to drošības sajūtu, ka ne tikai pirmajā dzīves gadā varu bērnu nodrošināt ne tikai ar mīlestību, bet arī laiku, kā arī viņa 18 gados un vēlāk varēšu materiāli viņu atbalstīt dzīves uzsākšanai. sevi pazīstot, es nebūtu varējusi augstskolu pabeigt ar mazu bērnu uz rokām, nezinu, vai tad arī būtu bijis tik liels stimuls strādāt tajos darbos, kur strādāju, jo visos tās bija 12-14h dienā, lai kvalitatīvi izpildītu prasīto.
un vispār - līdz tam nebiju satikusi sava bērna tēvu, jo neviens cits šo lomu nespētu pildīt tik labi 😉
lai arī 20 gados biju gatava dzemdēt, tad tagad tik saprotu, ka tajā vecumā nebūtu spējusi būt tik laba mamma, kāda esmu tagad. bet tas, protams, par mani 😉

taschinka 14. Dec 2010, 08:44

Dēls piedzima divas nedēļas pēc 21.dzimšanas dienas.Nejutos ne parāk jauna,ne pārāk veca tam.Jutos tā,kā tam jābūt,tas viss bija ieplānots un gaidīts.

Man meitiņa piedzima 24 gados. E teiktu,tieši laikā. Agrāk domāju,ka negribu bēniņu ātrāk par 23 gadiem un vēlāk par 26. Re,izdevās: Un ar jua nebūšu nekāda vecā mamma. Manai mammai bija gandrīz 21,kad es piedzimu. Viņa arī jauna omīte 😀

Man dvīņu meitiņa un dēliņši piedzima 19 gados un meitiņa 30 gados! Esmu vairāk par jauniem vecākiem! Man ar katru grūtniecību ir lielāka apņēmība ko jaunu uzsākt!