Bērnu laukums - tagad priekšā pats grūtākais

Nu beidzot esam tikuši līdz zemes darbiem. Šodien līka mugura un sāp visas maliņas. Bet nu visu pēc kārtas. 'Divas nedēļas gaidīju, lai zālīte tomēr nosēžas un varam ķerties pie zemes darbiem.

Kad laukums sāka izskatīties kā vēlā rudenī, bija laiks ķerties pie zemes darbiem. Ja Jūs domājat, ka man ir daudz domu biedru, tad tā nemaz nav, arī man tuvi cilvēki, taktiski cenšās no manis tikt vaļā, bet es par to nemaz neapvainojos, jo zinu, to vajag man un manam bērnņam un citiem mazuļiem, kas nāks te spēlēties.

Cilvēki, kas nāca man palīgā mainījās, tikai daži ir tie uzticīgākie, kas visu laiku ir man blakus un uzmundrina, kad man liekas, ka nav spēka. Vienu vakaru asaras bira kā pupas, jo arī vīrs noteica, ka tur visu salauzīs. Bet tad ir rīts un es ceļos un eju tālāk. Tagad par to, kas te būs. Jautāsiet, kas tas par kalnu. Tas no vienas puses tiks apstādīts ar dažādiem augiem no otras augs zāle, bet ziemā kalpos kā kalniņš braukšanai ar ragaviņām. Tā kā laukums ir klajā laukā, kalns veidos aizvēju, es ietaupīšu uz žoga sietu un stādījumi būs aizsargāti no vējiem un kailsaliem. Ietaupīt uz žogu gan izdevās, bet smiltis pietrūka, tās būs nepieciešamas vēl 10 kubi, kopā 20. kubi. Gar malu būs skaistas tūjas, bet par to nākošā reizē. Rīt liks žogu un aprīkojumu laukumam.