Bebrishi diena Māmiņu Klubā!

Domājot par Tevi, Laura, man prātā nāk rokdarbi. Daudz, daudz skaistu cakinājumu un darinājumu gan Tavai meitiņai, gan arī Māmiņu Klubam, kurus esi parādījusi arī citiem mūsu portālā. Vai esi kaut kur īpaši to mācījusies?

Vai Kristīne...tādā amatā mani iecēlusi...zini nē...tikai cik skolā esmu to visu apguvusi, man vienkārši tas patīk...es pat TV nevaru tāpat vien paskatīties, ka vienmēr vajag kaut ko knibināt. Bet man mamma vienmēr ir teikusi, ka manai vecmammai ir bijis talants uz rokdarbiem un tad nu šo prieku esmu mantojusi es, jo manai mammai tie vienkārši riebjas.

Es teiktu tā, ka no manis profesionālis nekāds, jo pastaigājot pa tirdziņiem un skatoties citu darbus, tad man vēl augt un augt. Bet meitiņai darināt ir liels prieks un vairāk laika tam arī tagad ir.

Pastāsti par lietām, kas no Taviem darinājumiem patīk visvairāk!

Tā vienu konkrētu lietu nevarētu pateikt... tad nu tā... adīšanā man patīk zeķes un dūrainīši...vienu zeķi dienas laikā varu uzadīt, ja neviens man netraucē.

Dievinu tamborēt, kādreiz, kad biju jaunāk, dikti patika sedziņas cakināt, visiem uz jubilejām sadāvināju.

Patīk arī izšūt un aust...man ir pašas austs spilvens mājās...vidusskolas laikā gāju uz pulciņu.

Ko es gribētu iemācīties, tas ir šūt...ļoti, ļoti vēlos.

Tu nu gan nosauci TIK daudz, ko māki no rokdarbiem! Šūšana ir tikai sīkums, ko atliek iemācīties, un tad jau meitiņu varēsi no „galvas līdz kājām” ietērpt pašas darinātos apģērbos! Vai šajos Ziemassvētkos kaut kas īpašs taps arī dāvanām tuvakājiem?

Jā, atliek vien iemācīties un nopirkt šujmašīnu...Tā kā Kristīne, taisiet iekš MK šūšanas kursus...

Šajos Ziemassvētkos taps Tikai pašdarinātas dāvanas, taps pašas veidots kalendārs, adītas zeķes, paštaisītas piparkūkas un citi saldumi, taisīšu ziedu brošas un laikam vēl tamborēšu krelles, iedvesmojos no citām mammām šeit MK, nekad vēl neesmu mēģinājusi, Ziemassvētki būs īstais laiks.

Bebrishi- Tev tāds interesants niks Māmiņu Klubā. Tas laikam par godu uzvārdam, ja?

Jā, tas gan...sākumā man bija citādāks, visu laiku mainījās... vismaz trīs reizes, tad nu izlēmu palikt pie uzvārda atvasināšanas daudzskaitlī.

Ir zināms teiciens "Esi kāds esi!", pastāsti, kāda esi Tu! Zinām, ka visgrūtāk raksturot ir tieši sevi, bet pacenties!

Nu tu gan jautājumu man uzdevi... tā, kāda nu esmu...teikšu tā, ka esmu izpalīdzīga, patīk palīdzēt cilvēkiem, ja vien varu, godīga, cenšos vienmēr pateikt to, ko domāju. Esmu meitene ar humoru, tā visi vismaz man saka, vienmēr atrodu kādu joku, lai citiem jautrāk. A, vēl esmu baigā kārtībniece, patīk, ka viss ir tīrs, bet tagad, kad ir meitiņa, nespēju māju tīrīt, tad nu ciešos un tad kad jau vairs vispār nevar, tad ķeros pie ģenerāltīrīšanas.

No sliktajām teiktu, ka esmu asa meitene, patīk vienmēr kaut ko riebīgu pateikt, īpaši, ja nodara man sliktu. Tad vēl atdzīšos, ka mēdzu būt rupja, kad mani nokaitina, ne dot dievs, mani nokaitina, hi.

Laikam jau tad Māmiņu Klubā redzam Tavu gaišo pusi, jo vienmēr šķiet, ka esi pilna pozitīvisma un smaidi :) Kas tad ir tas, kas Tevi visbiežāk nokaitina? Godīgi, vai bērns arī mājās spēj nokaitināt?

Uz jums iekš MK nav jau uz ko dusmoties, vienīgi par kādiem, kas asi izsakās un nemāk uzklausīt kritiku vai citu cilvēku padomus, vienmēr domā tikai savu. Bet nu man pat vīra nesalocītās bikses var nokaitināt, hi, Arī bērns mani var nokaitina, es jau sevi audzinu, ka tā nevar, ka viņa man tak vēl maza un es esmu vienīgā uz ko viņa paļaujās, bet nu esmu jau tikai cilvēks, un kļūdos.

Šī gada nogali vari sagaidīt ar pozitīvām emocijām- maģistra diploms kabatā. Pastāsti, kā tas bija- rakstīt tik apjomīgu darbu un paralēli vēl meitiņu auklēt! Vai nebija nogurdinoši?

Ai, šis jautājums man nepatīk, esmu jau aizmirsusies par to. Bet nu labi, bija ļoti grūti, kaut gan jau sāku visu darīt laicīgi...Karstajā vasarā pat centos kādu rindiņu uzrakstīt, pat biju visas bibliotēkas izskraidījusi un savākusi literatūru, lai varētu rakstīt. Visgrūtākais bija tas, ka nevarēju iesākt, bet kad jau satikos ar pasniedzēju uzmetām melnrakstu, tad jau lēnām viss aizgāja. Jāsaka liels paldies manai vīramātei, kurai tieši iekrita atvaļinājums, kas man ļāva daudzas lietas izdarīt ātrāk un pa dienu, nevis naktīs!

Ģimene. Ko Tev nozīmē šis pavisam īsais vārds?

Ģimene man ir vissvarīgākais un mīļākais vārdiņš pasaulē. Ģimene man ir ne tikai vīrs un meitiņa, bet gan arī mana mamma un māsa un brālis. Šīs piecas personas ir mana ģimene, kas man ir vissvarīgākie, vismīļākie, vislabākie un visdārgākie cilvēciņi uz pasaules. Ģimenes dēļ varu kalnus gāzt.

Bērniņi piesakās tad, kad tiem pašiem šķiet- nu ir īstais laiks. Tev meitiņa piedzima tuvāk gadiem 30. Vai negribējās ātrāk?

Godīgi, nē...esmu no tām mammām, kas baidījās... Bijām jau 2 gadus precējušies, visi visu laiku teica, kad tad nu būs, bet es, nē un nē... Meitiņa pati pieteicās! Es jau visiem saku, ja nebūtu pieteikusies, pensija ātrāk pienāktu, nekā es saņemtos laist bērnu pasaulē.

Vai tad var teikt, ka Tevī mātišķās jūtas radās tikai tad, kad paliki stāvoklī vai kad meitiņa piedzima?

Šīs jūtas man parādījās tad, kad paliku stāvoklī, īpaši jau uz vēlāku laiku, ka to reāli varēja jau sajust. Pat labākais draugs smējās par mani, ka mani nepazīstot, ka sēžu mājās un cakinu meitiņai pirmo adīto komplektiņu.

Mammas pērk daudz dažādu lietu, ko izmantot bērnu audzināšanā, Tev ir gadījies, ka nopērc kaut ko, it kā labi domādama, bet beigās nemaz neizmanto, vai arī atklāj, ka tā lietiņa "ir galīgi garām"?

Man jau kauns atdzīties, bet neko tādu meitai neesmu pirkusi. Man labi draugi un radi, kas visu ir sadevuši, tiešām. Esmu mielojusi acis veikalos, tik skaistas kleitiņas un cita veida drēbītes, bet zinu, ka man nevajag, jo meitai tik daudz sadotas.

Bet es domāju, ka man viss vēl tas priekšā, meita aug un gribēšana arī!

Kādi, Tavuprāt, ir tiešām feini Ziemassvētki? Un kas tajos Tevi aizkustina visvairāk? Vai Tu jau tiem gatavojies? Kā Tu gatavojies? 

Kā es gatavojos, to jūs redzēsiet manos rakstos, bet feini Ziemassvētki ir kaut kur laukos, lauku mājiņā, kur kurās kamīns, visa ģimene kopā pie mielasta galda, izpušķota eglīte, zem kuras dāvanas, bet tās nav svarīgi, galvenais, ka visi kopā. Bez Ziemassvētku vecīša arī neiztikt.

Vai tādi arī būs Tavi šī gada Ziemassvētki?

Nē, Kristīne, nē... Māja laukos nav, tas ir tikai sapnis, bet to, ka mīļie cilvēki būs kopā, tas gan. Mielasts būs, eglīte arī. Ziemassvētku vecītis arī ne, tas nākošgad, kad meita jau būs lielāka, tad vīram nebūs vairs atrunas, hi.

Jauns gads, jauna dzīve. Tev ir tā bijis? Kādi ir plāni nākamajam gadam?

Ar katru jauno gadu man vienmēr ir bijušas jaunas apņemšanās, izdarīt to un šo, bet tas neilgst ilgi. Man ātri viss apnīk. Man vajag kādu bikti, kas ar siksnu stāv klāt, lai es to izdarītu.

Nākošajam gadam nav lieli plāni, vismaz vēl neesmu neko tādu domājusi, kas būtu jāizdara., vienīgā pašlaik apņemšanās ir nolikt tiesības. Ceru, ka izdosies!

Varbūt ir vērts Māmiņu Kluba mērķu projektā iesaistīties?

Vai tad neesmu? Esmu jau iesūtījusi, bet es tā laikam nekonkrēti. Biju tieši tad apslimusi, nebija spēka daudz rakstīt. Bet būs kaut kā jāmēģina, es tikai to mērķu projektu vēl īsti neizprotu.

Ar ko Tava Dienas redaktores diena būs īpaša Māmiņu Klubā?

Kā ar ko, protams, ar mani! Visur būšu priekšā! Bet nu ja nopietni, tad par bērnu audzināšanu un īpašiem ieteikumiem es nevarēšu priecēt, jo tā man pašai maza, bet kaut kas jau būs...tad jau tikai gaidiet un lasiet, ceru, ka kāda ideja Jums patiks!

Laiks Taviem jautājumiem dienas redaktorei!