03.05 14:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Līdz ar speciālu dižvietu norāžu uzstādīšanu atklātas sociālā projekta „Latvijas Dižvietu MĀJAS karte” jeb Iemīli Latviju ar MĀJAS dižvietām! (www.majaslegendas.lv) jaunās dižvietas Kurzemē un Zemgalē, kas ir Ložmetējkalns, Pokaiņu mežs, Tērvetes dabas parks, Kaives senču ozols un Ventas rumba. Kopā ar jau atklāto dižvietu Svētā Meinarda salā šobrīd speciālas zīmes ir uzstādītas sešās no paredzētajām divpadsmit dižvietām.
Iedzīvotāji tiek aicināti iepazīt Latvijas neparasto dabu, vēsturi un kultūru, piedaloties dižvietu kolekcionēšanas jeb apceļošanas akcijā. Līdz 31. jūlijam ikviens aicināts apceļot Latvijas dižvietas un ievietot fotogrāfijas ar tām www.draugiem.lv.
Dižvietas Kurzemē un Zemgalē
Īpaša dižvietu norāde uzstādīta pie Ventas rumbas, kas ir platākais ūdenskritums Latvijā un Baltijā, un, iespējams, viens no platākajiem visā Eiropā. Rumbas platums atkarīgs no ūdens daudzuma, vidēji tas ir 100–110 m, taču palu laikā sasniedz pat 270 m.
Tērvetes dabas parks ir unikāls ar koka skulptūru brīvdabas izstādi un priežu silu, kura majestātisko koku ilgums ir tuvu 300 gadiem. Tērvetes dabas parkā var sastapt vairāk nekā simts koka skulptūras un veidojumus. Lielākā daļa skulptūru veidotas pēc Latvijā ievērojamas rakstnieces Annas Brigaderes pasaku lugu motīviem. Tā ir labākā un draudzīgākā atpūtas vieta ģimenei ar bērniem un tiem, kuri pasaulē prot lūkoties ar bērna acīm, priecāties par dabas un pasakas lielisko saspēli. Iecienītākās parka vietas ir Pasaku mežs, Rotaļu laukums un Rūķīšu mežs.
Pokaiņu mežs tiek uzskatīts par vienu no mistiskākajām vietām Latvijā ar neizskaidrojumu enerģijas izcelsmi, ko zintnieki, dziednieki un ekstrasensi uzskatījuši par senu svētvietu. Mīklainās akmeņu upes, dažāda izmēra un formas akmens krāvumi, vaļņi un īpatnējie savrupakmeņi ir bijuši par pamatu tam, ka mežs ir fantastiskiem un neparastiem minējumiem un pieņēmumiem apaudzis. Pokaiņu mežs tiek uzskatīts par spēcīgas enerģijas vietu.
Kaives senču ozols ir ne tikai Latvijā, bet arī visā Austrumeiropā apkārtmēra ziņā diženākais koks. Tā apkārtmērs ir 10,1 metrs. 20.gs. 20.gados zibens nospēris koka galotni, tādēļ ozolam saglabājies vien viens lielāks zars. Kad ozols bija pilnā plaukumā, tā vainaga apkārtmērs bijis aptuveni 70 m, augstums - apmēram 17m. Domājams, senatnē ozola pakājē bijusi kulta vieta. Apkārtējie ļaudis vēl pavisam nesen uzskatījuši, ka pirms tālāka ceļa jādodas pie ozola, lai brauciens izdotos.
Ložmetējkalns ir Valsts nozīmes vēstures piemineklis un latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņas vieta. Tas ir viens no labāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā.
Vairāk informācijas par dižvietām lasiet www.majaslegendas.lv .
Par Iemīli Latviju ar MĀJAS dižvietām
Iedzīvotāju balsojumā labākās dižvietas tika noteiktas četrās kategorijās ZEME, MĀJA, ŪDENS un MEŽS. Kategorijā ZEME kā labākās trīs tika atzītas Ložmetējkalns, Skaņais kalns un Nīcgales Lielais akmens. Kategorijā MĀJA – Dinaburgas cietoksnis, Ikšķiles Sv. Meinarda baznīca un Āraišu ezerpils. Kategorijā ŪDENS – Ventas rumba, Daugavas loki un Pazemes ezeri Straupē. Kategorijā MEŽS –Tērvetes dabas parks un Kaives senču ozols.
Projekta „Latvijas Dižvietu MĀJAS karte” jeb Iemīli Latviju ar MĀJAS dižvietām! mērķis ir aicināt iedzīvotājus interesantā veidā iepazīt Latviju, tādējādi veicinot patriotismu pret valsti un tās vērtībām, kā arī sekmējot tās apceļošanu. Tas ir tupinājums pērn veiksmīgi uzsāktajam projektam „Latvijas leģendu karte”, kurā iedzīvotāji no dažādiem novadiem izveidoja interaktīvu Latvijas karti ar vairāk nekā 500 stāstiem par leģendu un teiksmu apvītām vietām Latvijā, ko ir vērts aplūkot.
„Latvijas Dižvietu MĀJAS karte” top pateicoties krējuma saldējumiem „MĀJAS” ar dzērveņu - rupjmaizes kārtojuma, ābolkūkas – kanēļa, konfektes „Gotiņa”, halvas, plombīra un karameļu - riekstu garšām, kuru receptūrā ņemtas vērā latviešu iecienītās garšas un tradīcijas.
Dižvietas – tās ir vietas, kur rodas stāsti par Latviju!
