Ar papardēm, meijām un Līgo dziesmām

08. Apr 2011, 10:37

Siers. Maiga kalmju smarža istabā. Meijas un pīlādžu zari pie mājas durvīm, kas sargā no ļaunajiem gariem. Skrējiens pa pļavu, Līgo pušķi un sienāžu sisināšana. Saulriets. Varžu koris tuvējā upē vai ezerā. Ugunskurs, virs kura lidinās sikspārņi. Vainagi un skanīgas dziesmas. Pašu darināts alus un iesala dzēriens. Čabošas papardes. Rīta gaismas sagaidīšana...

Kā Jūsu ģimene Līgo? Ievērojot tautiskās tradīcijas? Varbūt vienkārši ar draugiem uzcepat šašliku un starp saviesīgām sarunām noskatāties kādu Jāņu pārraidi pa televizoru? Vai tradīcijas vajag saglabāt un visbeidzot – kā Līgo svētkus nosvinēt tā, lai arī bērniem būtu interesanti?

Jauku jums visiem nolīgošanu un gaidīšu reportāžas un stāstus no jūsu Jāņu svinēšanas!

Svētku ieskaņai piedāvājam ielūkoties Kluba māmiņu idejās par to, kā svinēt Jāņus!

No Kluba māmiņu vēstulēm

Jāņi, mūsu ģimenē ir liels pasākums! Mēs tos svinam pēc Latgaļu tradīcijām, jo pati nāku no Latgales. Es nevaru iedomāties Jāņus bez siera siešanas, vainadziņu pīšanas, bez ugunskura, bez pirtī iešanas, bez radiem un paziņām. Dienu iepriekš mēs ar ģimeni braucam uz Latgali, iekārtojamies lauku mājā, kur agrāk dzīvoja mans vectētiņš. Pie mājas saliekam nesen nocirstos bērziņus, istabās – lielus pušķus ar pļavas puķēm. Kad pienāk ilgi gaidītā diena, mēs ar vecāko meitiņu Unu ejam uz pļavu, saplūcam puķes un pinam vainadziņus. Mana mamma sien sieru, kurš vienmēr ir ļoti garšīgs. Tā kā manu vīru sauc Jānis, viņam noteikti ir vajadzīgs ozollapu vainags. Pa to laiku vīrs jau ir izkurinājis pirtiņu, īstu, senlaicīgu melno pirti, kura ir pati veselīgākā no visām! Neiztiekam arī bez īsta Latgaļu alus brūvēšanas. Kad pienāk vakars, pie mums ierodas tuvākie kaimiņi ar saviem cienastiem un dziesmām. Jāņi mums ir liels pasākums – ar lielu dziedāšanu, lekšanu pār ugunskuru...
Tā kā man 24. jūnijā ir dzimšanas diena, sanāk divkārši svētki un ciemiņu jūra. Mēs dzīvojam pie jūras, tāpēc staigājam pa liedagu nevis pļavu. Svinam laikam tāpat kā daudzi citi – ar šašlikiem, ugunskuru, dziesmām, salūtu un, protams, draugiem. Mazajiem visvairāk patīk ugunskurs, tāpat arī vectētiņa Jāņu kroņa pīšana un pasniegšana ik gadu.
Mūsu tētis ir Jānis, līdz ar to Jāņi mūsu ģimenē ir īpaši svētki. Tētis nav vienīgais jubilārs, jo opītis arī ir Jānis, tante ir Līga un arī omīte ir Līga, kurai 24. jūnijā ir dzimšanas diena. Tie mums ir lieli ģimenes svētki, parasti kaut kur zaļumos. Ir gan Jāņu siers, gan alus, gan Jāņu kroņi, kā arī daudz, daudz puķu un meiju.
Man saulgriežos ļoti patīk braukt pie draugiem uz lauku māju. Jāņi ir jāsvin īstos laukos, jo cilvēki tur ir draudzīgāki un patīkamāki. Tāpat arī tradīcijas, kuras tur joprojām ir saglabājušās.
Līgo un Jāņus mēs svinam kā nu kuru gadu. Esam jaukta ģimene: tētis – krievs, bet es – latviete, tādēļ cenšamies šos svētkus svinēt ar kopīgiem latviešu draugiem. Ja nav kompānijas, Jāņus īpaši nesvinam, jo mazais jau ātri aiziet gulēt.
Pati nāku no ģimenes, kur svētki tiek svinēti godam. Cenšamies ievērot arī senču tradīcijas – telpu rotāšanu, siera siešanu, pīrāgu cepšanu, vainagu pīšanu, dziesmu dziedāšanu, pat apdziedāšanu. Tagad, kad pašai jau sava ģimenīte un no savējiem dzīvoju patālu, cenšos šīs tradīcijas ieviest arī savā ģimenē. Tā kā pērn bija mūsu dēliņa pirmie Jāņi, tad īpašu tradīciju vēl nebija, bet domāju, ka šogad viņš gribēs daudz kur palīdzēt un pielikt savu mazo rociņu sagatavošanās darbos. Jau tagad sākam uzpost sētu, kur notiks svinības. Jāņos sabrauks draugi un radi. Mums ir savs Jānis un Līga. Noteikti neiztiksim bez sētas rotāšanas, vainadziņu pīšanas... Cilvēki jau grib ne tikai ēst un dzert, bet arī kādas aktivitātes – dziesmas un rotaļas. To tad arī cenšos noorganizēt!