Saulītei ir tāda vara

Ar saules spēku, kas var būt arī bīstams veselībai, tā īsti iepazinos tikai pirms gadiem 6. Līdz tam, goda vārds, īsti nebija nācies saskarties ar saules iedarbību. Pati vienmēr bērnībā biju brūna, brūna kā šokolāde, dzīvojos pa laukiem, nekādas cepures galvā neliku. Lielākais bērns arī vienmēr skaisti iedeg saulītē, bet cepures ar nagu vienmēr liku nēsāt, kamēr, protams, varēju viņa garderobi ietekmēt. Taču arī pats labprāt vasarās to liek galvā, jo stilīgi taču!

Bet tad, kad vidējam bērnam bija nepilni 2 gadi, no rīta aizbraucām uz pludmali. Nekad vasaras vidū pludmalē neesam dienas vidū, tikai no rīta līdz 12 un pēcpusdienā no 16. Nu, lūk, taču torīt, kad pludmalē bijām pavadījuši tikai apmēram pusstundu, puika sāka ļoti  raudāt un rādīt uz muguriņu, sakot, ka niez un sāp. Sākumā neko nemanīju, taču tad ieraudzīju sarkanas pumpas viscaur, kas radīja niezi un dedzinošu sajūtu. Tūlīt pat devāmies uz tuvāko pilsētu, lai dotos uz aptieku. Aprunājāmies ar farmaceitu, kas iedeva kaut ko pret alerģiju. Tajā brīdī pirmo reizi vispār dzirdēju tādu terminu "saules alerģija". Atbraukusi mājās, interneta dzīlēs izraku, ka tāda patiešām arī ir, taču to izraisa ne jau pati saule. Saule ir tikai kā provokators. Lai nu kā, kopš tās dienas saulē dēlu vienmēr laidu tikai ar kādu aizsargkrēmu. Esam izvēlējušies gan Chicco, gan Bubchen, gan Delice Solaire, kā arī  mūsu pašu Dzintara sērijas saules aizsargkrēmus. Parasti ar saules aizsargfiltru, kur cipariņš ir 30. Pēc sauļošanās gan krēmus nesmērēju.  Krēmus tad pie viena arī paši iesmērējām, lai pudelīte netiktu izsviesta un lai maigāka āda. Mazā meitiņa, kas pludmali sāka apmeklēt drusciņ vairāk kā pusgada vecumā, ar krēmu tika nosmērēta vien pleciņu daļā. Galvā, protams, visiem ir cepures-puikām naģenes, bet meitiņai panamas tipa cepurītes, kuras arī plecus nosedz.

Pludmalē un arī pašu dārzā laižam bērnus bez krekliņiem, bet, ja manām, ka pleci  paliek sārti (tie vienmēr pirmie un vienīgie cieš no saulītes), tad noteikti uzvelkam plānu kokvilnas vai lina krekliņu īsām piedurknēm. Dodieties kādā izgājienā, ir bijušas reizes, kad vidējais bērns, kura ādiņa acīmredzot ir jutīgāka pret saules stariem, palūdz ko plānu ar garajām piedurknēm un garās bikses, nevis šortus.

Es pati īsti nespēju orientēties:)), ja uz acīm uzliktas brilles. Man ir saulesbrilles, gan dārgākas, gan pavisam lētas, taču tās uzlieku vairāk stilam, nekā nepieciešamības vadīta. Arī, vadot automašīnu, nelieku saulesbrilles, bet gan noloku to panelīti, lai nespīd acīs. Lielākajam dēlam saulesbrilles, kamēr tās netiek nozaudētas vai salauztas:), ir-viņš saka, ka vajagot, jo citādi saulē viņš neko neredzot. Arī vidējais dēls šad tad grib uzlikt brilles, bet vairāk arī stilam. Mazajai pekai ir iegādātas pavisam lētas, taču stilīgas brillītes. Visām bērnu brillēm ir  UV staru aizsargfiltri (vismaz tā to garantēja pārdevējs), bet vai tas reāli pasargā actiņas no saules kaitīgās ietekmes, nezinu. Ceru, ka tā ir. Jo šad tad, palasot kādu rakstu, ko tikai saules stari nenodara mūsu acīm, baisi paliek.

Es tomēr sliecos domāt, ka, ja vien cilvēks caurām dienām nepavada ārā karstumā, atklātā saulē un veroties tajā, nekas ārkārtēji nopietns mūsu veselībai un dzīvībai netiek nodarīts. Mums saulīte patīk, gaidām to katru dienu, spējam izbaudīt saules sniegto prieku. Tik tiešām - kad ārā spīd saule, ir pavisam citāds, daudz labāks un pozitīvāks,  noskaņojums. Galvenais, pašiem ievērot dažus priekšnosacījumus, kas katram mums noteikti ir citi, un tad var doties baudīt saulainas dienas.
Lai mums izdodas sadraudzēties ar sauli!

Saulītei ir tāda vara,
Ka tā visu dzīvu dara,
Kokam, ziedam palīdz plaukt,
Bērnam palīdz lielam augt.