Kā jau visiem, arī mūsmājās ir savas pārbaudītās un iecienītās metodes kā cīnīties ar klepu un iesnām, jo īsti nav nevienas ziemas un rudens sezonas, kad kāds no mājiniekiem šīs kaites nedabūtu.
Ja gadās nosalt, tad pirmais darbs ir atsildīties. Ar siltu tēju ar vai bez medus. Un atsildīt nosaldētās kājas/rokas remdenā ūdenī, pamazām pievienojot karstu ūdeni. Kāju pēdas pēc tam ieziežu ar sildošu ziedi. Ja nevar atmērcēt, tad izmantoju berzēšanas un masēšanas metodi, kas arī palīdz sasilt ātrāk.
Kāju sildīšanu izmantoju arī tad, ja šķiet, ka kāda liga lavās klāt, bet vēl nav pazīmju vai arī klepus/iesnas ir tikko uzradušās, bet nav paaugstinātas temperatūras. Sildu vienkārši karstā ūdenī vakarā pirms gulētiešanas. Reizēm piemetu ūdenim sāli vai sinepju pulveri, bet visbiežāk izmantoju pliku ūdeni. Bērniem, lai jautrāk, mēdzu pieliet vannas putas un izmantot kāju vannu ar burbuļiem. Pēc tam laiks sildošai ziedei un vilnas zeķēm un gultā zem segas. Ar sildošo ziedi smērēju arī krūšu apvidu. Mūsmājas iecienītākā sildošā ziede ir bišu vaska ziede ar terpentīnu un dižegles eļļu, saucas „Egle” pārdod aptiekās, bet visbiežāk bišu produktu bodītēs un tirdziņos.
Protams, lietojam arī tējas. Iesākumā – piparmētru, kumelītes, pelašķi. Kā nākamo izmantoju ingvera tēju – ņem 2 ēdamkarotes kapātas ingvera saknes, vāra 1,5-2 glāzēs ūdens uz lēnas uguns 10-15 minūtes. Pasniedz ar citronu un medu. Medu tējām pievieno, kad tās padzisušas, lai tas nezaudētu savas labās īpašības (40-50 grādos). Ja nelīdz un klepus turpinās, izmantoju Terešo plaušu tēju vai priežu pumpuru tēju – šīs nav dikti gardas, bet klepum gana iedarbīgas.
Ja klepus ir sauss un kairinošs, noderīgas ir inhalācijas – eikaliptu lapas, kumelītes, kaut vai ūdens, jo pats svarīgākais ir garaiņi, kas mīkstina klepu.
Ja gadās, ka it kā slimība izslimota, bet klepus vēl palicis (vai arī ir klepus atklepojošs, ne kaklā slimības sākumā), bet nav paaugstinātas temperatūras, tad var izmantot senu metodi – sildīt krūšu apvidu no muguras. Procedūru izveic pirms gulētiešanas un pēc tās nekādas staigāšanas pa māju, jo sildīšana ir dziļa un klāt var dabūt visādas nejaukas lietas ātri (!). Ar visu mizu izvāra kartupeļus, pārgriež uz pusēm un padzesē tik daudz, lai uzliekot uz miesas nerodas apdegums. Katra kartupeļa plakano virsmu apsmērē ar medu un liek uz muguras, pārsedz ar dvieli un segu, tur, kamēr atdziest, ideālā gadījumā medus ir smuki sasūcies miesā. Maziem bērniem muguru ieziež ar medu, pārklāj ar cepamo papīru, pārliek uz pusēm saliktu virtuves dvieli un uz tā liek kartupeļu pusītes. Tur līdz atdziest, bet minimums 15 minūtes. Ķēpa diezgan liela un jāatzīst, ka pārsvarā lietoju gadījumos, kad no klepus netiekam vaļā pēc slimošanas.
Jebkuras sildošas procedūras drīkst izveikt tikai tad, ja nav paaugstināta ķermeņa temperatūra.
No sīrupiem – meža efejas sīrupu vai meža efejas tinktūru, vai cauri rutkam iztecinātu medu. Par pārējiem šķiet vairāk domāti pašiedvesmai, neesmu redzējusi atdevi. Starp citu, var izmēģināt manas bērnības recepti – uz pannas savāra medu ar krējumu vai vecais labais cukurgailītis, ko dod bērniem laizīt. Dedzināts cukurs līdzot klepum, to ir apstiprinājuši arī daži mediķi.
Slimošanas laikā dodu propolisu ar medu, vēlams nosūkāt, jo propoliss ir dabīga antibiotika. Lielajam bērnam un pieaugušajiem lietojam propolisu spirtā – starp citu piedejo ir vērts pirkt bišu produktu bodītēs, nevis aptiekās, jo tur tas ir gandrīz uz pusi lētāks (un diez vai efektīvāks, ja ir viens ražotājs).
Iesnām pēdējo gadu atklājums ir Latvijā ražotais Sinupret tabletēs vai sīrupā. Ja deguns ir ciet, lietojam arī kaut ko, kas palīdz sašaurināt asinsvadus un labāk elpot. Šī pozīcija manā domāšanā ir mainījusies pēdējos gados, kopš dzirdes centrā daktere skaidroja kāpēc ir svarīgi to darīt, lai nespiežas ciet dzirdes kanāli, īpaši bērniem, kuriem palielināti adenoīdi.
Paaugstinātas temperatūras gadījumā izvērtēju situāciju, ja tā nav augstāka par 38,5 un bērns jūtas labi, pazemināt to necenšos. Citos gadījumos izmantoju zāles gan uz ibumetīna, gan paracetamola bāzes, nezinu iemeslus, bet katrā gadījumā vienas vai otras ir iedarbīgākas. Ja nekādi, tad izmantoju vēsas aplikācijas, ierīvēšanu ar šķaidītu šņabi un bērna peldināšanu vēsā vannā. Te gan jāatceras, ka kamēr temperatūra kāpj, bērnam salst, un viņš ir jāsilda (par to mēdz liecināt aukstas rokas un kājas), bet kad temperatūra ir beigusi kāpt, bērns ir jāizģērbj un jāļauj dzesēties. Vai pat jāpalīdz dzesēties.
Vīrusu atbaidīšanai nekas nav labāks par ingveru un ķiplokiem. Bet komplekso vitamīnu vietā lietojam ziedputekšņus, kuru sastāvs ar vitamīniem un minerālvielām ir bagātāks kā lielākajai daļai sintētisko vitamīnu un man jau šķiet, ka iedarbīgāks ar!
Šogad plānoju vārīt čiekuru ievārījumu.
Novēlu neslimot!
Brīvdienu konkurss: Kā tu tiec galā ar ziemas saslimšanām?
Nez kāpēc nav norādes par konkursu, bet tas ar nekas 😀