Mūsu 12mēneši-Mārtiņa pirmais gads

Ir pagājis jau gads ,kopš mūsu ģimeni ir papildināja vēl viens ģimenes loceklis. Kopš pirmā brīža kad Mārtiņś piedzima mūsu ikdiena mainijās par 180° grādiem ja ne pat par visiem 360°grādiem.

Pavisam nesen 26.oktobri mēs sagaidijām  Mārtiņa 1 gada dzimšanas dienu.Šis gads ir bijis savādāgs,jo mūsu ģimene ir kļuvusi kuplāka un notikumiem pilna.

Mārtiņa 12 mēneši-ES JAU MĀKU

 Mārtiņa 12 mēneši ir pagājuši ļoti aktīvi un nu mēs varam vien atskatīities uz fotogrāfijām un pierakstiem ,kā viņš no pavisam maza cilvēciņa ir izaudzis par lielu personību.
 Gandrīz katrs mēnesis Mārtiņam bija jauns mācību un notikumu mēnesis.

Pirmais smaids ar ko iepriecināja visus apkārtējos, sevis iepazīšana un izpētīšana -ka rociņas un kājiņas var gan aptaustīt, gan arī ielikt mutē.
Pirmie smiekli par brāļa izdarītajām blēņām un savas valodiņas prasmes apgūšana.
Apvelšanās uz punča un vēlāk atpakaļ, kas nu jau lika tad manīt visiem manīt ,ka vairāk Mārtiņš nav tik mazs, kā visiem mums šķiet un ,jāsāk uzmanīt mazo vairāk nekā parasti.
Pirmie dārza dārzenīši un ogas tika nogaršotas un lika priecāties Mārtiņam par to, ka vairāk nebūs jāēd tikai mammas piens, bet gan varēs kļūt jau par jauno garšu ekspertu un izzināt jaunas ēdamlietiņas savā šķīvītī.
Protams viena no foršākajām aktivitātēm Martiņam bija iemācīties līst ,kā zaldātiņam. Beidzot varēja tikt klāt brāļa mašīnām un pievienoties brālim spēlēšanās partijai. Un labs veids ,kā mammu pārsteigt un visu iepazīt plašākā vērienā.
Pēc kārtīgiem treniņiem pie fizioterapeits iemācīties pašam apsēsties Mārcītim bija liels prieks,jo nu visa spēlēšanās un pastaigas ārā kļuva daudz interesantākas.
Palēnām ,palēnām kad jau lielākā daļa prasmes bija apgūtas, Mārtiņš iemācijās rāpot un kopā ar lielo brāli un onkoli varēja rīkot rāpošanas sacensības un dažādas blēņu izdarības. Šobrīd Martiņa jaunākā prasme ir celties visur, kur vien var pieturēties, un tik klāt visam kam netika klāt agrāk.

Bet ļoti ceram ,ka drīz sagaidīsim Martiņa pirmos solīšus pats ar savām kājiņam un doties kopīgās pastaigās bez ratiem

Brāļu būšana
Jau stāstiju, kad gaidiju otro mazuli biju nobijusies un daudz domāju kādas būs Kristiāna un mazā brāļa savstarpējās attiecības.
Piedzimstot Mārtiņam ,Kristiānam brālis neizraisija sākumā lielu sajūsmu ,bet ar katru mēnesi lielais brālis aprada ar domu un pieņēma mazo savā lokā.
Tagad, kad Mārcis ir paaudzies mājās notiek gan blēņas, gan arī smiekli pilnā sparā.
Kad abi puikas ir mājās ir gan plēšanās par mantām, ko mazākais mēģina atņemt lielākajam, gan arī mierīgais kopā spēlēšanās brīdis ,kad māja pārvēšas par kara rotaļu lauku.

Bet viņi ir ,kā viens vesels ,jo dzīšanās pakaļ pa visu māju ir jautra un smieklu pilna. Kā arī Kristiāns vienmēr uzmana brāli, piedalās viņa barošanā, pārģērbšanā un citās brālim svarīgās nodarbēs.

Laika plānošana
Kopš mēs ģimenē esam četri mūsu laiks tiek plānots katrai dienai.Puikas prasa daudz un ir brīži ,kad ir niķi un stiķi abiem bet darba ir daudz.. Tad nu katram mūsu ģimenē tiek iedalīti pienākumi,lai pēc iespējas vairāk padarām mājās un varam arī laiku veltīt viens otram.

Es dievinu šo sajūtu būt divu dēlu mammai!
Sākumā, kad Mārtiņš bija pavisam maziņš biju ļoti nobijusies,vai spēšu dot pietiekamu uzmanību abiem puikām un vai arī man paliks laiks sev pašai un es nezaudēšu savu sievišķību, starp visiem mājas un bērnu pienākumiem, bet tā nebūt nebija.
Bija gan asaras gan arī dusmas uz sevi un apkārtējiem. Bet šīs emocijas ir tikai normālas un no visa jaunā ir normāli nobīties.
Man ,kā divu dēlu mammai nav garlaicīgi mājās, jo vienmēr būs ko darīt.Gan brīžos kad bardaks tiek sarīkots ,gan arī tad, kad abi puikas dodas klāt un samīļo.

Lai jums jauka šī rudenīgā diena!