Mana izvēle – Yamaha mūzikas skola

Kad ģimenē ienāk mazulis mēs, mammas, uzņemamies visas rūpes par bērnu, māju un sevi. Un tieši sev laika atliek vismazāk. Bet, ai, kā gribas ar draudzenēm, kā vecos labos laikos, aiziet uz kafejnīcu, pasēdēt parciņā. Taču ... par ko visbiežāk runā jaunās māmiņas? Protams – bērniem! Un te reizēm rodas situācijas, kad ar savām „vecajām” draudzenēm ne visu vari izrunāt, jo viņas taču nesaprot mūsu satraukumu par zobu nākšanu, negulētām naktīm ... Un tad mēs meklējam „jaunas” draudzenes. Arī mammas.

Tieši komunikācijas trūkums ar sev līdzīgiem mani „dzina” ārpus mājas. Kad dēliņam bija nepilni 4 mēneši mēs sākām apmeklēt bēbīšu skoliņu. Tas, vairāk bija pasākums mammām. Tur mēs satikāmies, jauki parunājām. Bija forši, ka skoliņas vadītāja parasti bija sagatavojusi kādu konkrētu tēmu par kuru runāt. Bet viss par un ap bērniem. Bija neliela darbošanās arī ar bērniem, kuri līdz šim darbojās savā nodabā, vai gulēja mammām klēpī un noslēgumā tējas dzeršana. Šī viena diena nedēļā man bija kā svaigs ūdens malks. Un tikšanās ar citām mammām, tieši tas, kas nepieciešams.

Paralēli tam, mēs gaidījām kad tiks nokomplektēta mazuļu grupiņa Yamahas mūzikas skoliņā. Un vienā jaukā dienā sagaidīju aicinājumu atnākt uz iepazīšanās nodarbību. Ir taču jāredz ko īsti skoliņa piedāvā un vai man patiks. Starp citu, iepazīšanās nodarbība ir par brīvu.

Uz nodarbību bijām ieradušās vairākas mammas ar mazuļiem, vecumā no 4 - 8 mēnešiem. Programmu, kura tiek piedāvāta pašiem mazākajiem, sauc Robis, jo tieši Robis, balts un pūkains ronēns, ir tas, kurš kopā ar mammām dzied.

Uh, bija ko norauties. Tā galīgi nav pasēdēšana un parunāšana ar mammām par dzīvi, vai tējas dzeršana. Tas ir intensīvs darbs 45 minūšu garumā ar bērnu, dziedot, kustoties, sitot ritmu. Personīgi man, pēc katras nodarbības ir slapja mugura. Bet man patīk. Un es redzu, ka arī manam bērnam patīk. Nodarbības vidū ir brīdis, kad mammas paiet nedaudz nostāk no bērniem, lai klasiskās mūzikas pavadībā mazie paši var komunicēt, savā mazuļu valodiņā. Un neticēsiet, viņi patiešām sāk sarunāties.

Jau pēc pirmajām nodarbībām manīju, ka puika, lai arī tikai 4 - 5 mēneši, bija kļuvis atvērtāks, komunikablāks, ļoti meklēja bērnu sabiedrību. Esmu pamanījusi, ka viņš ieklausās mūzikā.

Un gluži kā skolēniem, arī mums septembrī atsākās skolas gaitas. Turpinām draudzēties ar Robi, apgūstam jaunas dziesmas un mācāmies ritmu. Tikai nu jau bērni paaugušies un lielo aktivitātes ir mazinājušās. Nu bērni paši.

 Kristīne