Mammas ieteikumi par fizisko veselību: justies labi. Gan lieli, gan mazi

Nekad Iepriekšējās nebiju domājusi, cik svarīgi ir justies labi. Fiziski labi. Kaut vai viena sāpe kādā sānā vai muskulī – neoma un bezspēks visu atlikušo dienu. Un tagad es zinu – rūpes par veselu ķermeni sākas jau no mūsu pirmās dzīves dienas. Man nav daudz laika, ko varu veltīt vingrojumiem un manas fiziskās aktivitātes aprobežojas ar pastaigu un dejošanu ap slotu, bet tas nenozīmē, ka nedomāju par savu vai bērnu fizisko labsajūtu. Trīs gadu laikā esmu atradusi veidus, kā nemanot un nejūtot savā ikdienā ieslidināt rūpes par ķermeni.

Ja vēlies palasīt varāk manus rakstus par mūsu ikdienu un pieredzi, tiekamies blogā "annamamma"!

Lai labi jūtas paši mazākie

Kamēr Jēkabs, Toms un Nora bija puncī, varēju justies mierīgi – zināju, ka nekas slikts viņiem nenotiks. Taču līdz ar pirmo sataustīšanos sākās īstā dzīves skola – kā nenodarīt pāri tik mazam, tik trauslam bērniņam ar pieskārienu vien. 

Ja tā padomā, arī vecāku skoliņā, vismaz mūsējā, gaužām maz pievērsās šim tematam. Biju labi sagatavota laika posmam līdz dzemdībām – zināju, ko drīkstu un ko nedrīkstu ēst, cik stundas drīkstu būt mājās, kad noiet ūdeņi un cik stundās būtu jādzemdē mazulis. Lai gan… vienalga, tāpat – līdz ko saņem rokās savu mazuli, viss, ko iepriekš mācījies, viss kam gatavojies, pēkšņi pazūd un sāk darboties instinkts un sajūtas.

Ar mazu Jēkabiņu devos uz nodarbībām pie fizioterapeita tikai tāpēc, lai saprastu, kā pareizi turēt mazuli, kā varbūt pavingrot kopā ar viņu vai varbūt pamasēt muguriņu, kājiņas, lai fiziskā attīstība notiktu pareizi. Man bija bail, ka, cenšoties palīdzēt, nodarīšu pāri. Taču pavisam nesen iepazinos ar grāmatu “Mans aktīvais mazulis”, kur ir sarakstīts viss vērtīgais par mazuļa attīstību no pirmās dienas līdz pirmajiem soļiem.

Šī grāmata būtībā ir rokasgrāmata, kurā pārsvarā ir instrukcijas fotogrāfiju veidā. Apskatītos vingrojumus var viegli iekļaut ikdienas rutīnā. Pat ģērbjot mazuli, var vingrināties velšanā uz puncīša un rādot mazulim rotaļlietas, jau pirmajos mēnešos var mācīties noturēt rociņas un apzināti satvert lietas. Un tā uz priekšu: kā palīdzēt iemācīties līst, rāpot, sēdēt un spert pirmo soli. Vesela nodaļa veltīta vingrošanai kopā ar mazuli, kas ir lielisks veids, kā parūpēties par savu veselību un bonusā – izklaidēt bērnu.

Enerģijas izlāde puišiem caur kustībām

Bērni mācās no piemēra. Punkts. Ja taisīsi pietupienus vai pumpēsies, bērns tupsies un pumpēsies līdzi. Varbūt ne uzreiz, bet viņš noteikti skatās un mācās un vēlāk atkārtos. Man tas bija pārsteigums, kad Jēkabs, stāvot pie sienas, sāka vicināt kājas. No sākuma nesapratu, bet tad: ak, jā, – tētis pirms skriešanas tā iesildās. 

Pavisam nesen pārmetām vingrošanu ar puišiem citā līmenī. Tiešām – vingrošanu. Izmantojot iespēju, ka tik daudz labu treneru sākuši veidot koptreniņus Facebook, Google vai Zoom platformās, arī mēs nolēmām pamēģināt un esam pierakstījušies uz diviem treniņiem nedēļā pie treneres Anetes Švilpes. Tas vairāk gan Mārcim: spēka un mobilitātes treniņi. Bet kopā ar puišiem. Kamēr trenere cilā svarus, Mārcis cilā 13kg svarīgus puišus.

Dzīvē ar diviem maziem enerģijas pilniem puišiem atslēga ir – kustība. Ja viņi nevar izlādēties un izkustēties ārā, tad noteikti atradīs veidu, kā to izdarīt mājās. Un ne vienmēr man tas patiks. Tāpēc liels palīgs ir mūsu ballītes. Lai piedod kaimiņi, labas un skaļas mūzikas pavadījumā arī man pašai mājas darbi rit veiklāk. Bonusā: izpumpējušies bērni. Iesaku sameklēt “Just dance” atskaņošanas sarakstu, kur populārām dziesmām dejo līdzi un rāda kustības interesanti tēli un cilvēciņi. Šī ir patiesībā video spēle, kas pieejama Xbox, PS un Nintendo Switch lietotājiem un oficiālajā versijā deju ballītes noteikti var pārvērst saturīgā treniņā.

SVARĪGI: Mammas mugura

Paiet pāris mēneši pēc dzemdībām. Pamazām pazūd dzemdību sāpes, organisms atjaunojas un, še! Sāk sāpēt mugura. Tā nav vēl pieradusi pie jaunās slodzes – ratu stumšanas un mazuļa nēsāšanas. Un nav jau brīnums. Baroju mazo – līka mugura. Spēlējos ar mazo – līka mugura. Atpūšos (khem, pārsvarā telefonā) – līka mugura. Un vispār, dzīvojot ar trim bērniem, kur neviens nav diži garāks par metru, līka mugura, kupris uz pleciem un līdz ar to sāpošā mugura, spranda un galva, laikam ir pilnīgi saprotama lieta.

Ar Jēkabu devos uz masāžas kursu. Vairāk gan seansi palīdzēja atvilkt elpu. Vesela stunda gulēšanai un relaksācijai… mmm… Ar Tomiņu plecu daļu jutu izteiktāk. Tad pat devos pāris vizītēs pie fizioterapeita. Man tika ierādīta vesela vingrojumu programma, taču, nu jūs jau droši vien zināt… Tāpēc pamēģināju teipus. Ir vairāki veidi kā uzlikt teipu: tā lai tas mazina sāpes un tā, lai tas mazina tūsku. Noteikti ir vēl, bet izmēģināju abus šos. Personīgi man bija grūti aprast ar teipu un pie ratu-stumšānas-bērnu-nešanas slodzes likās, ka sāp vēl vairāk. 

Biju dzirdējusi par stājas korektoriem, bet tikai aizokeānijā – Youtube mammas, kuru ikdienai sekoju, tos slavēja kā ļoti vienkāršu veidu, kas atbrīvo no ikdienas galvas sāpēm, palīdzot noturēt taisnu muguru un pareizu stāju, nemainot ikdienas paradumus. Mēneša sākumā ieraudzīju, ka ir! Ir arī pieejams tepat Latvijā. Un pamēģināju firmas “Upper” stājas korektoru.

To velk kā mugursomu zem vai virs drēbēm un lieto 20 – 60 minūtes dienā. Un kamēr esmu to uzvilkusi, viņš neļauj neko darīt ar līku muguru. No sākuma ir jāpierod, liekas, ka nevar pacelt rokas uz augšu, bet pēc laiciņa var nomazgāt traukus un izcept pankūkas. Tagad visbiežāk korektoru velku, kad piesēžos pie datora. Piedavās nāk 15 minūšu treniņprogramma ar muguras vingrinājumiem, ar jauniem vingrinājumiem ik nedēļu. 

Ja meklē ideālu enerģijas, negatīvu emociju un saspringumu izlādes veidu sev, iesaku pamēģināt Pound treniņus. Stilīgā rokmūzikas pavadījumā izdauzīties ar bungu vālītēm pa zemi un pa gaisu… Tiešām: viss saspringums pazūd un pēc treniņa, lai gan esi nogurusi, jūtīsies pozitīvi uzlēdēta. Kad vēl varējām, gāju uz treniņiem Valmierā pie savas labas draudzenes, bijušās darba kolēģes Sandras, taču rokstāra treniņi notiek Rīgā, Jelgavā un Tukumā.

No sēdēšanas līdz pusmaratonam. Lielākās pārmaiņas

Patiesībā mūsu tētis ir vainīgs, ka ikdienā tik daudz domājam un runājam par fizisko labsajūtu. Paklājiņi, līdzsvara spilveni, masāžas bumbas un stieņi un vēl – viss sagādāts laika gaitā no 2018.gada, kad sākās lielās pārmaiņas arī viņa dzīvē. 

Mums tikko bija piedzimis Jēkabs un tik tikko Mārcis atradās kārtējo reizi fizioterapeita kabinetā ar sāpēm mugurā. Sēdošs darbs bonusā ar mazkustīgu dzīvesveidu – sagaidāmais iznākums mūs šokēja. Pāris gadi un gatavojamies Rīga-Valmiera 107 kilometru ultra maratonam (es vairāk morāli). Par savu pieredzi Mārcis raksta savā blogā. Tur noteikti ir daudz motivācijas un ierosinājumu, ja vēlies sākt kustīgāku dzīvošanas veidu.

Neaizmirsti atnākt ciemos "annamamma", parunāsimies vēl!