Laimīga mazuļa dienasgrāmata: 7 mēneši un es ēdu visu ko man piedāvā

Cik forša doma - sākt piebarot bērnu. 
Tiklīdz Tu sāc to darīt, tā bērns pamazām sāk atteikties no mammas piena, līdz pienāk diena, kad viņš to vairs nemaz negrib. Viss mans bērns vairs nesaņem vitamīnus, olbaltumvielas,taukvielas u.c.
Viņš kategoriski atsakās un speras prom tiklīdz mēģinu viņu likt pie krūts. Kopš svētdienas vakara vairs bērnu nemoku. Nelieku pie krūts un nebaroju. 
Vai man sāp? Ļoti! 
Es vienmēr esmu vēlējusies savu bērnu barot līdz gada vecumam (vismaz), bet nu mans sapnis ir sabrucis. 
Es necenšos pienu atslaukt, necenšos mocīt sevi un bērnu. Gribētu vien atdzīties, jo man no sākta gala nav sanācis normāli atslaukt pieniņu, tāpēc to nedaru. Varbūt tikai mazliet.
Lai kā citi censtos mani mierināt, es par to nespēju nedomāt. Laikam jau būs jāpaiet ilgākam laikam lai es beidzot aizmirstu un samierinātos.

Vis sākās pirms nepilniem diviem mēnešiem, kad Kārlis sāka naktīs slikti gulēt. Pirmā doma, kas iešāvās galvā?  Viņš nav paēdis. Ar manu pienu nepietiek. Jau no paša sākuma Kārlis cītīgi sekoja līdzi katrai mūsu kustībai vakariņu laikā. Interesi izrādīja tik ļoti, ka mutīti virināja līdzi katram mūsu kumosam un acis no piederumiem neatrāva. Ar tādu tekstu arī devos pie mūsu ģimenes ārsta. 
Ārsts ieteica sākt mazuli piebarot. Katru dienu pa bišķiņam līdz sāks normāli ēst. Pirmais dārzenis- cukīni. Lieki piebilst, bet Kārlim garšo. Pat ļoti garšo.
Pamazām rīsu un griķu putriņas. Bērns neatteicās ne no viena ēdiena. Papildus devu krūti un uz nakti vai pirms miedziņa mazliet piena maisījumu. 
Turpināju pamazām, pamazām un nu mans bērns ēd pilnīgi normālas porcijas attiecīgi viņa vecumam un pa virsu uzdzer ūdentiņu, bet pirms miega papildus biezenītim vai putrai maisījumu. 
Lielākā problēma manī? Braucot automašīnā, ērtāk bērnam iedot pudeli nekā barot ar krūti. Un šis noteikti arī pielika punktu Kārļa vēlmei pēc mana piena. Jo biežāk es devu piena maisījumu, jo mazāk viņš sāka ēst manu pienu. Tāds ir mans secinājums. Un pati pie tā vien esmu vainīga.

Ar otru bērniņu rīkošos pilnīgi savādāk. Neklausīšos ārsta ieteikumos, ja kāds vēlreiz uz manu jautājumu kā pareizi piebarot bērnu, atbildēs ar vienkāršiem vārdiem-  ģimenē katrs dara tā kā uzskata par pareizu. 
Izpētīšu, izsecināšu un sastādīšu kārtīgu ēdienkarti un grafiku. Un priecāšos par katru sakarīgu ieteikumu.