Džudo - filozofija, sports un māksla

Džudo - filozofija, sports un kara māksla, kas dzimusi Japānā, ir kļuvusi populāra visā pasaulē. Ja arī tu vēlies, lai tavs bērns apgūtu džudo meistarību, uzzini vairāk par to, kā notiek džudo treniņi, kā arī uzzini, ko dod šīs nodarbības!

Māmiņu Klubs devās ciemos pie džudo nodarbību trenera Vsevoloda Zeļonija, lai iegūtu atbildes uz visiem augstākminētajiem jautājumiem. 

No kāda vecuma var bērniņu sākt vest uz treniņiem?

Vsevolods Zeļonijs Māmiņu Klubam pastāstīja, ka skolā, kurā strādā viņš, ir vairākas programmas, kas palīdz bērniem apgūt džudo. Pirmajā programmā ietilpst pirmsskolas vecuma bērni, vecumā no 3 līdz 6 gadiem. Attiecīgi, ja plānojat laist savu atvasi uz nodarbībām, tad sākt to darīt var jau no 3 gadu vecuma. Pirmsskolnieku grupa dalās vēl 4 daļās: bērni vecumā no 3 līdz 4 gadiem, bērni vecumā no 4 līdz 5 gadiem, un sešgadnieki, kuri noslēdz šo programmu. 

"Apmēram no 5 gadu vecuma skolnieki sāk vilkt kimono, un šajā vecumā viņi apgūst jau pirmos paņēmienus, pašu sākuma tehniku. Bērni sevi sagatavo tā saucamajai sestajai Kjū. Tas ir pirmais džudistu gradācijas skalas pakāpiens. Tā viņš var nokļūt arī līdz meistaram, kad būs ieguvis melno jostu.", stāsta treneris. 

Zēni vai meitenes?

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka cīņa ir sporta veids zēniem, un tomēr Vsevolods Zaļais apgalvo,ka džudo nodarbības piestāv gan zēniem, gan meitenēm. Pirmsskolas vecumā vispār programmā nav praktiski nekādu atšķirību. Un jāņem pat vērā, ka meitenes šajā vecumā ir tikpat aktīvas kā zēni - lien, rāpo, skrien un tātad - enerģijas viņām ir tikpat daudz, cik zēniem. 

"Nodarbību laikā mēs ejam speciālās rotaļās, kuras bērniem patīk. Rotaļu laikā mēs virzām skolniekus, rādām, kā pareizi kustēties, kā klausīties, kā adekvāti uztvert komandu", - tā treneris apraksta galveno treniņu principu. 

Kas nepieciešams, lai dotos uz džudo nodarbībām?

Pirmais, pavisam noteikti, ir ārsta zīme kā apliecinājums tam, ka bērns ir vesels. 

Otrais - forma. Tas ir vienkāršs krekliņš, sporta bikses un zeķītes. "Kimono uzreiz netiek vilkts, jo jāpaiet noteiktam laikam, lai bērns patiešām iejustos un visiem būtu skaidrs, ka viņš ar šo visu nodarbosies arī tālāk" - skaidro V.Zeļonijs. 

Trešais un pats galvenais - vecāku vēlēšanās. Vecāiem jāsaprot, ka nodarbošanās ar sportu ir bērna veselības ķīla nākotnē. Tātad - kas sporto, tas ir veselīgāks, vai ne?

Ko dod nodarbības?

Neskaitot to, ka džudo norūda ķermeni, māca disciplīnu, katrs treniņš ir rakstura audzināšana. Vingrinājumi mēdz būt grūti, un bērnam ir jāpieliek pūles, lai piespiestu sevi izpildīt tos. Būt labākam, būt stiprākam. "Bērnam šajā vecumā ir svarīgs veselīgs cīņasspars. Uz tā fona viņi arī cenšas, mācās un trenējas. Zinot, kas tas ir - strādāt, zinot savu uzvaru un zaudējumu cenu.", - uzsver treneris.  

Džudo tiek augstu vērtēts ne tikai fiziskais spēks, bet arī prāts, labsirdība un savstarpējā cieņa. 

"Mēs mācām pateikties cīņu biedram par cīņu pat, ja esi uzvarējis, pat, ja ir bijusi kāda trauma, obligāti ir jāpieiet, jāatvainojas, jāpainteresējas par biedra pašsajūtu", - stāsta Vsevolods Zeļonijs. 

Ne velti džudo var tulkot kā "māksla sasniegt uzvaru ar prāta palīdzību".

Veiksmi treniņos!

Māmiņu Klubs