Dators kā palīgs, nevis atkarība

Ja vēlamies saprast, kā veidojas mūsu bērnu datora un citu mobilo ierīču lietošanas paradumi, pirmkārt, mums kā pieaugušajiem jāpaskatās pašiem uz sevi. Ja no jaunās paaudzes pieprasām, ka vakariņu laikā visas elektroniskās ierīces tiek noliktas malājo kopā pavadītais laiks un ģimene ir vissvarīgākā, bet paši to neievērojam un arī kopīgas pasēdēšanas laikā steidzamies atbildēt uz katru telefona zvanu, tad nevar gribēt, lai bērnam vissvarīgākā būtu ģimene un tradīcijas, ko ievērojam ģimenes lokā. To, kā vecāku piemērs konkrēti un fundamentāli veido  bērnu paradumus, ilustrē Kristīna Sprūdža, etiķetes un komunikācijas eksperte ar vairāk kā 15 gadu profesionālo pieredzi.

Elektroniskās ierīces ir domātas, lai atvieglotu mūsu ikdienu, nevis lai tās kontrolētu mūs. Pateicoties mobilajiem telefoniem, mēs varam sazvanīt savus bērnus, viņi var mums paziņot, ja kāda stunda nenotiek vai kādu iemeslu dēļ skolā jāaizkavējas ilgāk. Ja nepieciešams, varam izmantot programmas, kas parāda, kur bērns atrodas un tādējādi būt mierīgi, ka ar bērnu viss ir kārtībā, un viņš nekur nav nomaldījies. Tas ir īpaši noderīgi, ja bērns pēc skolas dodas vēl uz kādu pulciņu vaiviņam jābrauc ar vairākiem sabiedriskiem transportiem.. Ja vēlamies, lai bērns mums atbildētu, tiklīdz viņam zvanām, tad svarīgi, ka mēs spējam atbildēt arī uz viņa zvaniem vai informējam par laikiem, kad uz zvanu atbildēt nevarēsim. Kā arī pārrunājam situācijas, kā rīkoties, ja mūs sazvanīt nevar, bet bērnam ir nepieciešams pieaugušā padoms vai palīdzība. 

Mērķis, kam ģimenē paredzētas modernās tehnoloģijas

Bieži vien pieaugušie ir tie, kas telefonu neizlaiž no rokām, katrā brīvā brīdī ir facebook vai kādā citā sociālā tīklā, vai vienkārši spēlē kādas spēlītes. Tādējādi mobilās ierīces pieaugušajiem ir kā bērnam knupis, no kura netiekam vaļā, vai kārtējā cigarete, pie kā turēties. Un bērns to redz un pieņem kā pašsaprotamu. Bērni jau piedzimst mobilajā vidē, viņi nevar iedomāties, kā ir citādāk. Tāpēc ir tik svarīgi pieaugušajiem noteikt savas personīgās robežas – arī attiecībā uz mobilajām ierīcēm.Tad šādus, veselīgus paradumus dabiski iemācīsies arī mūsu bērni – cik daudz elektroniskās iekārtas izmantojam, cik dziļi tajās iegrimstam, kam dodam priekšroku vakarā, kopīgas atpūtas brīžos, kādās situācijās un kādiem mērķiem izmantojam. Līdzīgi kā ģimenē, kur vērtība ir visiem kopā vakariņot vai pirms gulētiešanas lasīt pasaku, tā šādiem ģimeniski saliedējošiem paradumiem jābūt arī attiecībā uz mobilajām ierīcēm – pie galda mobilos telefonus līdzi neņemam un skaņu izslēdzam. Rītu sākam nevis ar facebook aplūkošanu, bet savu bērnu modināšanu un samīļošanu. Bildi no skaistajiem ģimenes svētkiem nevis vispirms publicējam visos iespējamos sociālajos tīklos, bet, iespējams, iztiekam vispār bez fotografēšanas, cenšoties noķert noskaņu, sajūtas, kas paliek atmiņā un ar kurām varam padalīties arī pēc ilgāka laika. Vai arī veltām laiku digitālo fotogrāfiju izgatavošanai papīra formātā, izveidojot fotoalbumu. Varbūt ar kādu, visiem mīļu foto, izveidojam kanvu, ko pielikt viesistabā pie sienas u.tml. Katrā ģimenē ir savas vērtības, tāpat arī attiecībā uz mūsdienu tehnoloģiju lietošanā katrā ģimenē būs savas prasības un savas robežas. Kaut arī patāv nerakstīti pieklājības likumiņi, kas palīdz orientēties elektroniskā vidē, daudzās situācijās pamatā ir jāpaļaujas uz veselo saprātu un savu intuīciju. Neviens aiz rokas mūs neķers un neteiks ka jādara tieši tā vai citādi, vēl jo vairāk tādēļ, ka netiķete ir jaunākais etiķetes bērns - internets, mobilās aplikācijas u.tml. mūsu dzīvē ir ienākušas salīdzinoši nesen. 

Mūsdienu tehnoloģiju plašās iespējas

Kamēr bērni ļaujas, ir būtiski parādīt, kā lietderīgi izmantot mūsdienu tehnoloģijas – kā tās var tētim palīdzēt biznesā, kā bērns, ar internetā pieejamo spēļu palīdzību, var trenēties saskaitīšanā, atņemšanā, reizināšanā, dalīšanā, pildīt atjautības uzdevumus, pats programmēt unpalīdzēt apgūt noderīgas mobilā telefona aplikācijas. Viennozīmīgi, ir svarīgi, cik laika bērns pavada pie datora, bet vēl svarīgāk ir tas, kā viņš šo laiku pavada. Arī atļautajā pusstundā bērns var sastrādāt muļķības. Tāpēc noder ne tikai noteiktu mājas lapu nobloķēšana, bet arī apmeklēto lapu vēstures aplūkošana. To var darīt kopā ar bērnu, pārrunājot, cik kur ilgi laiks pavadīts, kuras lapas var turpināt izmantot, bet kuras bērnam nav vēlamas. Tāpat jāizskaidro, ka pasaule ir ļoti dažāda un arī internetā atrodas ļoti dažāda informācija – ir vērtīga un ir nevērtīga, ir patiesība un ir izdomājumi, to jāmācās izsijāt. Arī cilvēki ir dažādi un internetāvar būt laipni cilvēki ar sliktiem nodomiem. Tāpēc bērnam ar svešiem cilvēkiem nav nepieciešams komunicēt un nekādā gadījumā nedrīkst stāstīt informāciju par sevi, ģimeni, dzīvesvietu. Var pārrunāt situācijas, kas publicētas internetā vai pat izdomāt kādus stāstus, kas palīdzētu bērnam skaidrāk saprast un atpazīt bīstamību. Galvenais, lai bērns zinātu, ka jebkādā situācijā (arī internetā) viņš var paļauties uz savu vecāku palīdzību.

Drošība un robežas internetā

Ja vēlamies iemācīt bērniem novilkt robežas internetā, tās jāievēro pašiem, Ja tētis ir ielicis bildi ar ģimenes skaisto māju, bet mamma publicē ziņu, ka urrā, beidzot ilgi gaidītais ceļojums uz Tenerifi ir klāt, tas pēc būtības rada apdraudējumu mājokļa drošībai. Un tad ir grūtāk bērnam paskaidrot, kāpēc ar svešiem cilvēkiem nedrīkst dalīties ar personīgo informāciju, kāpēc nevar dot savu mājas adresi vai kāpēc nedrīkst cilvēkiem sūtīt savu foto, vēl jo vairāk kailfoto. Lai cik neticami tas būtu, bet katrs desmitais iedzīvotājs Latvijā ir vai nu sūtījis vai saņēmis kailfoto. Statistika ir biedējoša un skaidri parāda, ka ne tikai bērni, bet arī pieaugušie neapzinās, cik bīstama var būt interneta vide. Pieaugušajiem svarīgi apzināties, ka daudzi drošības pasākumi, ko mēs ievērojam savas dzīves pieredzes dēļ, bērnam nemaz nav pašsaprotami, jo viņam šādas pieredzes nav. Tāpēc tik svarīga ir skaidrošana un stāstīšana, jo arī tad, ja mūsu bērns datorā jūtas kā zivs ūdenī, tā ir tikai tehniska varēšana un prasme. Spēja sevi pasargāt vai neiekulties ķezā, nenāk kopā ar spēju glaudīt telefonu vai klabināt tekstus datorā.

Tāpat svarīgi bērnam mācīt, ja sanācis kaut ko ne tā izdarīt datorā – par to izstāstīt mammai, tētim vai kādam citam pieaugušajam, kuram uzticamies. Un jo ātrāk par to pieaugušie uzzinās, jo ātrāk šo problēmu būs iespējams atrisināt. Šajā ziņā vecākiem ir ļoti jāpiedomā pie savas reakcijas, jāmācās sevi kontrolēt un adekvāti reaģēt, saņemot nepatīkamas ziņas. Nevis kliegt, lamāt, nosodīt,bet kopīgi meklēt risinājumu un pateikt paldies par bērna atklātību. Jo, kamēr bērns ir mazs, viņš, kā likums, vaino pats sevi. Ja ir zināms, ka bērnam būs bail izstāstīt vecākiem, bērnu var mudināt nepieciešamības gadījumā izstāstīt savai uzticības personai – vai tā būtu vecākā māsa vai brālis, varbūt krustmāte. Vecākiem jāatceras, ka ar moderno tehnoloģiju prasmju apgūšanu, robežu noturēšanu, pareizas izvēles izdarīšanu bērnam būs tāpat kā ar roku mazgāšanu vai zobu tīrīšanu – par to jārunā 101 reizi un tikai tad tas bērnam kļūst par paradumu. Bet interneta vidē mēs vēlamies, lai bērns saprot visu uzreiz no pirmās reizes. Tā tas nenotiek. Tāpēc labāk pie datora pabūt ar bērnu kopā, filmu vai kādu video klipu noskatīties kopā un pēc tam to pārrunāt.

Hobiji un vaļasprieki ārpus virtuālās vides

Svarīgi, lai bez izklaidēm datorā, bērnambūtu arī kādi citi hobiji, aizraušanās, fiziskās aktivitātes. Ko bērns vēl dara? Ko bērns labprāt dara mājās? Vai ir kādas aizraujošas nodarbes pagalmā, dārzā, skolas stadionā? Te atkal svarīgs ir vecāku piemērs – vai vecāki kopā ar bērnu dodas slēpot vai slidot, vai spēlē galda spēles,atjautības spēles. Būtiski, lai dators nav vienīgā interesantā nodarbe bērnam.

Var tikai vēlreiz un vēlreiz uzvērt, ka mēs – pieaugušie un vecāki ar savu piemēru rādam, kam izmanto mūsdienu tehnoloģijas, kur ir robežas. Tāpat kā nav ideālu ģimeņu un ideālu attiecību, nav ideālas receptes mūsdienu tehnoloģiju pielietošanā. Tomēr ir iespējams ievērot sava veida higiēnu, normas, kuru izņēmumi tikai apstiprina vispārējos likumus. Lai jums droša, aizraujoša un izzinoša dzīve – gan reālā, gan virtuālā. 

Māmiņu klubs