Bērna un tēva attiecības

Kā solīju iepazīšanā blogā, ka uzrakstīšu par tēva un bērna attiecībām mūsu ģimenē. Tā kā mīļotais nebija pierunājams uzrakstīt savu blogu, tad beigās ir izteiktas viņa domas.

 Sāksim ar to, ka mazo ļoti ilgi gaidijām ierodoties. Tētis mazo gaidīja vēl īpašāk, jo pirmdzimais un dēls lielāku iemselu lepoties vīrietim laikam nav. Jau tad dzirdēju šādus vārdu no mīļotā „Mīlu savu dēlu un nekad nepametīšu.” Laikam šajā teikumā atspoguļojās tas, ka mīļoto audzinājusi tikai mamma, jo tētis aizgāja no ģimenes, kad viņam vēl nebija viens gads un kad mīļotajam bija 10 gadi tētis nomira.

Kad mazais piedzima tētis ļoti rūpējās par mazā labsajūtu ik mirkli, kamēr atkal bija jāatgriežas darbā pēc atvaļinājuma.

Arī šobrīd, kad mazajam jau ir 2 gadi un 5 mēneši tētis ļoti rūpējas par bērnu, spēlējas ar viņu, mācās jauna lietas ar mazo.

Par to kādas veidojas tēva un bērna attiecības skatoties no malas man patiešām ir liels prieks, jo saikne viņu satrpā ir ļoti stipra (varbūt pat stiprāka nekā stap mani un mazo), neatkarīgi no tā, ka t;etis tikai ziemā var pavadīt pieteikami daudz laika ar bērnu, jo pārējā laikā tētis strādā no pirmdienas līdz sestdienā un mājās ir tikai svētdienās. Varbūt arī šis ir iemesls, kāpēc manu vīriešu savstarpējās attiecības ir tik tuvas un mīļas.

Par to liecina:

1.Bērns grib līdzināties tētim it visā;

2. Ja pastaigas laikā Lauris būs piekusies viņš ies klēpī vai kukaragā pie tēta nevis pie mammas.

3.Tagad, kad Lauris jau runā skaidri pasaka, ka gulēs blakus tētim un mammai jāiet uz otru istabu gulēt vai viņa gultiņā :D

4.Ja tētis sabušo mammu arī Lauris to uzreiz izdarīs.

Lasot par bērna un tēva attiecībām un to veidošanos un svarīgumu esmu sapratusi, ka šādas ciešas attiecības nāk par labu mūsu bērna attīstībai, jo īpaši emocionālai attīstībai.

Tagad tas, ko par šo jautājumu domā mīļotais- tētis.

Es jau neko sevišķu nedaru tikai rūpējos par savu bērnu, jo gribu, lai viņš izaugtu par labu cilvēku. No šādām attiecībām, kas ir manā un bērna starpā jūtos pārliecināts par to, ka esmu labs tētis. Izjūtu gandarījumu, ka iesaistos mūsu bērna audzināšanas procesā, un tu nekad nevarēsi man pārmest, ka bērnu neaudzināju vai rādīju sliktu piemēru.

Vasarās, kad esmu prom no mājām un mazais sasniedz savā attīstībā, ko jaunu, man neesot klāt, priecājos un lepohjos ar sava bērna sasniegto, par to pastāstot saviem kolēģiem.

Domāju, ka ir svarīgi, lai mammas iedrošinātu tētus, jo sākumā sajūtas aprūpējot bērnu ir visai neveiklas un šķiet, ka kaut ko dari neparezi. Tavi vārdi, ka esmu lielisks tētis iedrošināja mani vairāk darboties ar bērnu, jo tad zināju, ka eju pareizā virzienā.

Vai jūs savus bērnu tēvus iedrošiniet būt labiem tētiem un veidot stipras attiecības ar bērniem?