Attīstības dienasgrāmata: Alise ir īsts mammas un mājas bērns.

Alise tagad ir 1 gadu un praktiski 3 mēnešus veca.

Alise ir otrā meita ģimenē un piedzima diezgan plānoti, jo lielā māsa jau bija paliela un jau kā dzimšanas dienas dāvanu lūdza no sirds māsu vai brāli, un kad tā viņas dzimšanas diena tuvojās un kopā ar tēti pateicām ka tas bērniņš ir jau mammas puncī viņas sejā un emocijās bija neviltots smaids un laimības sajūta.

Gaidību laiks vispār nebija grūts, tas bija patīkams, bērniņu vēl puncī esot mēs jau lutinājām, runājāmies ar viņu un tad nu 2011.gada 17.oktobrī meitiņa ienāca pasaulē.Dzimumu es uzzināju tikai dzemdībās, tāpēc iepriekš rakstu bērniņš.

Tā kā pirms gaidībām es strādāju valts darbiņā, tad nu nolēmu ka līdz pusotra gada vecumam meitiņas, dzīvošu tikai pa mājām, un darbošos ar viņu mājas apstākļos.

tad nu pirmie trīs mēneši mums pagāja diezgan parasti, kā arī citām mammām, viņa man gulēja un ēda, dienas laikā bija nomodā diezgan maz, un naktīs arī zināja ka ir vienkārši jāguļ, pa brīdim uzēdot mammas pienu.Kad Alisei mocīja vēdersāpes, mēs visi viņu dikti mīļojām, bet tad nu vienu dienu tētis noteica- nu jāpamēģina taču sentēvu metode- bērniņam vajag šūpulīti, tādu īstu bērz līkstī iekārtu, tad nu bija sacīts darīts, tētis izgatavoja to pats ar savām rokām, un mazā nekādu raudāšanu nepiedzīvoja- nāca vakara punča sāpes, šupulītī to ielikām un mazā aiz labsajūtas aizmiga.

Tad nu Alise auga aizvien lielāka, un dienas laikā labprāt palika nomodā, un patika tas ka mamma ar viņu runājās, ņēmās- pārģērba,ļāva padzīvoties bez drēbēm, priekā un laimē smaidīja ieraugot tēti un māsu.

Alisei bija jau gandrīz 4.m. veca kad viņa izdarīja pārsteigumu Valentīndienas rītā- pati gultiņā apgriezās uz vēderiņa.

Tad arī ar katru dienu vairāk sāka dzīvoties uz biezās segas uz grīdas, jo vienkārši gulēt taču nebija interesanti, apkārt mamma rādīja vīsādas mantas, lietas un to visu gribējās dabūt.Tad nu lēnām sāku velties, kūņoties uz priekšu, un man tas varen labi izdevās.

 Alisei bija7 mēneši un 17 dienas, un tagad viņa pati tā stabīli apsēdās un bija dikti lepna par to, protams mums lielajiem arī par to prieks .

Vasara pagāja ļoti radoši, mēs ļoti daudz dzīvojām ārā, iepazināmies ar lielo ūdeni- ezeru, tikai žēl ka bija maz siltu dienu, svaigā gaisā, mums arī ir laba koka lapenīte, kurā virs segas Alise pavadīja daudz laika, tad arī attīstīja savu rāpošanas mākslu, un arī stutēšanās prasmi, protams bija vairāki puni, zilumi, satraukumi, bet tad kad jau svinējām Alises 10. mēnešu dieniņu varēja viņa jau paspert savus 1. patstāvigos solīšus, un tad gan Pasaule šķita piederīga tikai viņai vienai.

Pa vidu visam tam mamma jau sāka radināt pie podiņa būšanas, no sākuma jau likās trakums, ko tā mamma grib, bet no rīta kad uzreiz viņa pamodās notika dabiskās lietas nokārtošana.

Tagad Alise jau pamatīgi kopš sešu mēnešu vecuma ir iepazinusies ar dažādu ēdienu, bet pats labākais tomēr ir mammas piens, tagad arī jau mutītē pēc 10.m.v. ir izauguši vairāki zobi, nu kādi 12 jau ir, bet lāga nepatīk ja tos skaita.

Tagad ļoti patīk visur kur kāpt, ka tik tikt uz augšu, tad nu mammai ar tēti jāizdomā kā tomēr to kāpelēšanu ierobežot.Protams ir arī dažādi nedrīkst mājās- pie karstas plīts, pie ledusskapja, pie televizora, pie elektrības kontaktiem, grūti jau ir, bet Alise cenšas tos ievērot.

Tāda nu mums te ir tā ikdiena- jautra, negarlaicīga, mīļa, pilna dažādiem atklājumies, un panākumiem.

Gan nākamajā blogā es jums pastāstīšu par citiem Alises panākumiem.

un noslēgumā, sveiciens visiem no mūsu ģimenes Jaunajā gadā.