Uzturlīdzekļu piedziņa bērnam, kurš sasniedzis pilngadību

Civillikuma 179.pants nosaka, ka Vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tomēr, lai gan likums nosaka, ka uzturlīdzekļi sniedzami bērnam līdz brīdim, kamēr bērns pats sevi apgādāt, tiesa, ja prasību par uzturlīdzekļu piedziņu cēlis viens no vecākiem, uzturlīdzekļus piedzīs līdz brīdim, kad bērns sasniedz pilngadību, tā kā pēc pilngadības sasniegšanas bērnam pašam ir tiesības celt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu no viena no vecākiem vai no abiem.

Neiedziļinoties pašā uzturlīdzekļu piedziņas procesā un mantiskā stāvokļa pierādīšanas problemātikā, tiks apzināti gadījumi par uzturlīdzekļu piedziņu pilngadīga bērna labā, tostarp arī tāda bērna labā, kurš ir stājies laulībā.

Likumdevējs atsevišķos normatīvajos aktos ir izdalījis personu loku, kuras ir sasniegušas pilngadību, bet vēl turpina mācības noteiktu periodu, pielīdzinot minētās personas nepilngadīgām personām. Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta 1.punkta 1b apakšpunktā paredzēts, ka nodokļa maksātājam paredzēti ienākuma nodokļu atvieglojumi par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu sasniegšanai.

Līdzīgs regulējums paredzēts likuma „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 23.panta otrajā daļā, kur noteikts, ka atlīdzība par apgādnieka zaudējumu tiek aprēķināta, ņemot par pamatu apdrošināmās personas mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, un to piešķir (..) bērniem, kas apgādnieka nāves laikā vai vēlāk mācās vidējās vai augstākajās mācību iestādes dienas nodaļā, ja viņi nav vecāki par 24 gadiem,- līdz 25 procentiem katram. Tātad publiskajās tiesībās likumdevējs ir paredzējis papildus aizsardzību personām, kuras ir pilngadīgas, tomēr objektīvu iemeslu dēļ nevar sevi nodrošināt, pieļaujot, ka personas, kuras līdz 24 gadu vecumam iegūst izglītību, pilnībā vai daļēji tiek uzturētas par vecāku/aizbildņu līdzekļiem. No iepriekš minētā izriet, ka pilngadīga persona ir tiesīga prasīt uzturlīdzekļus no viena vai abiem vecākiem, ja tā nespēj sevi nodrošināt un ja tā iegūst izglītību mācību iestādē dienas nodaļā, ceļot prasību par uzturlīdzekļu piedziņu tiesā.

Neskatoties uz to, ka bērns ir sasniedzis pilngadību, iespējams ir pabeidzis iegūt izglītību, ir iespēja, ka arī pēc laulības noslēgšanas bērns var piedzīt no vecāka vai abiem vecākiem uzturlīdzekļus, neskatoties uz to, ka uzturlīdzekļus prasošais bērns ir stājies laulībā (...). Uz to norāda tiesu praksē izvirzītās atziņas, ka Civillikuma 179.panta pirmajā daļā likumdevējs bērna apgādāšanas pienākumu nav saistījis tikai ar pilngadības sasniegšanu, bet laiku, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Tā Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumā lietā Nr. SKC-425/2008 noteikts, ka ar bērnu stāšanos laulībā vecāku un bērnu personiskās attiecības neizbeidzas, jo šajā gadījumā uzturlīdzekļu piedziņu regulē vienlaicīgi gan Civillikuma 179.pants, kas uzliek pienākumu vecākiem uzturēt bērnus, gan Civillikuma 84.pants, kas uzliek pienākumu laulātajiem vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Pie kam minētās tiesību normas nav savstarpēji izslēdzošas, bet gan papildinošas, tā kā likumdevējs nav noteicis, ka uzturēšanas pienākums laulātajam (vīram) būtu lielāks nekā laulātā (sievas) vecākiem. Nepietiek ar konstatējumu, ka bērns ir devies laulībā, jo stāšanās laulībā neizslēdz iespēju, ka pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ otrs laulātais nespēj sniegt pietiekamu materiālo atbalstu. Apstākļi, kāpēc otrs laulātais nespēj sniegt uzturu, ir būtiski, lai lemtu par vecāku uzturdošanas pienākumu, jo tie pamatojas uz leģitīmu mērķi, kas ļauj bērniem noteiktā vecuma posmā sasniegt fiziskās un intelektuālās attīstības briedumu. Bērna stāšanās laulībā var būt arī pamats izbeigt vai samazināt vecāku sniegtā uztura apmēru bērniem. Būtisks šādā situācijā ir laulāto kopīgais materiālais stāvoklis un ienākumi ģimenes labklājības nodrošināšanai.

Ja otrs laulātais nespēj sniegt pietiekamu materiālo atbalstu, laulātajiem ir tiesības prasīt uzturēšanu no viņu vecākiem, taču šādā situācijā izvērtējams vecāku materiālais stāvoklis un viņu iespējas sniegt uzturu. Rezumējot iepriekš minēto izriet, ka pilngadīga persona, kura ir stājusies laulībā ir tiesīga prasīt uzturlīdzekļus no viena vai abiem vecākiem, ja tā pati nespēj sevi nodrošināt un to nespēj nodrošināt tās laulātais, ceļot prasību par uzturlīdzekļu piedziņu tiesā.

Mg.iur. Inese Cinīte

            Zvērināta advokāta palīdze

Tālr. 29127385, 67214602

Adrese: Ūnijas iela 11, Rīga, LV1039