Krīze ģimenē, krīze attiecībās

Diez vai ir iedomājamas attiecības, kur nav strīdu, nesaprašanās, laiku pa laikam tās mūs piemeklē. Ir cilvēki, kuri uzskata, ka nopietnas krīzes attiecības piemeklē pēc noteikta laika, piemēram, ik pēc 7 gadiem. Pieredzē dalās psiholoģe Kristīne Veckrāce un juriste-mediators Aija Kusiņa.

Arī Kristīne Veckrāce atzīst, ka ir pētījumi, kas pierāda, ka šāda tendence ir novērojama, kas iespējams varētu būt saistīts ar pārmaiņām cilvēku dzīvēs, iespējams arī ar uztveres maiņu.

Kas ir krīze?

Pasakot vārdu krīze, lielākā daļa cilvēku rauc degunus un pie sevis nodomā, labāk, lai tā mani nepiemeklē. Speciālisti tomēr iesaka domāt, ka krīze ir nevis beigas, bet tas ir ielūgums uz pārmaiņām. Šādas krīzes jeb pārmaiņas var būt vai ik gadu- apprecēšanās, bērna piedzimšana, bērna palaišana skolā, laulības pārkāpšana, arī slimība, visas šīs pārmaiņas ietekmē ģimenes dzīvi.

Jāatceras, ka dzīve bez strīdiem nav iedomājama. Ja kāds apgalvo, ka viņu ģimenē šo kašķīšu nav, tad pavisam noteikti viens no pāra ļoti piekāpjas, bet cik ilgi tas tā turpināsies?

Krīze attiecībās ne vienmēr ir atrisināma viegli- vieni izlemj vairāk necīnīties un attiecības noraksta, bet citi tomēr cenšas attiecības saglābt. Tad jāapmeklē speciālisti.

Pāru attiecībās, ja attiecības vēl vēlas saglābt, tad padoms jāvaicā psihologam vai psihoterapeitam, bet, ja attiecības tomēr nolemts izbeigt, bet gribas to tomēr izdarīt mierīgā ceļā, tad jāmeklē palīdzība pie mediatora.

Kas ir mediators?

Tas ir speciālists, kas vada divu cilvēku sarunu jeb ir sava veida starpnieks, zibensnovedējs. Meditācijas mērķis ir samilzušās problēmas risināt mierīgā ceļā, respektējot, cienot katras personības individualitāti, kā arī nonākt pie kopīgas vienošanās.

Ģimenes terapija

Apsveicami ir tie pāri, kuri meklē problēmas sakni un mēģina glābt attiecības. Tas nav viegli, jo, piemēram, ja vēlme šķirties ir saistīta ar laulības pārkāpumu, tad tā problēma ir jāaizrunā, tā nekur nepazudīs. Nedrīkst palikt aizvainojums vai sāpe.

Ko darīt, ja viens vēlas, bet otrs attiecības jau norakstījis? Šī nepavisam nav patīkama un viegla situācija. Kā atzīst ekspertes ir gadījumi, kad pārim ir labāk šķirties nevis mocīt sevi un bērnu, un turpināt attiecības.

Kā jūtas bērni?

Ja skatās no bērniem labvēlīgas situācijas, tad, protams, bērniem labāk redzēt savus vecākus kopā, un laimīgus. Tomēr, ja šķiršanās dotu uzlabojumus, bērnam nav jādzīvo nepārtrauktā stresā, tad iespējams labāk vecākiem iet katram savu veļu, reizēm tā tiešām ir vieglāk.

Vecākiem nav strīdos jāiesaista bērni, lai viņi no strīdiem ciestu. Jebkura bērna saskare ar ilgstošiem strīdiem, ir emocionālā vardarbība. Turklāt šādai emocionālai slodzei ir arī sekas, bērnam vēl pieaugot līdzi var nākt pārdzīvotais.

Vecākiem nevajadzētu bērnu izmantot par līdzekli, par balvu. Es uzvarēju cīņā un es par to saņemu bērnu. Bērns ir dzīva dvēsele un viņam būtībā nav tieša sakara ar vecāku nesaskaņām.

Vai bērnam ir tiesības pašam izvēlēties, pie kura no vecākiem dzīvot?

Pirmkārt, šādu atbildību no bērna nevar prasīt, jo tas ir emocionāli smagi, otrkārt, bērnam tas nozīmē pateikt, ka viens vecāks viņam ir mīļāks nekā otrs. Protams, bērna vēlmes tiek respektētas.

Juridiski bērniem, kuri ir aptuveni 5 gadus veci, šāds jautājums netiek uzdots, jo viņu attīstība nav tik augsta, lai adekvāti spriestu. Līdz 12 gadu vecumam bērni var izteikt viedokli, bet uz to nebalstīsies kopējais lēmums. 15 gados bērns jau skaidri var definēt savu viedokli un izvēlēties, tas arī tiek ņemts vērā.

Vai var piedot sānsoļus?

Uz sānsoļiem var skatīties dažādi, ja jūsu ģimeni šāda problēma ir piemeklējusi, tad labāk ir paskatīties uz šo situāciju no malas- kāpēc tas tā ir noticis? Vai tā ir bijusi kāda pusmūža krīze?

Pusmūža krīze ir dabiska, turklāt ne vienmēr tie ir sānsoļi. Vīrieši citas attiecības mēdz meklēt, jo redz, ka sievietei parādās krunciņas, tas nozīmē, ka arī viņš kļūst vecāks un viņam vajag pierādījumu, ka viņš vēl ir derīgs. Ja sānsolis noticis, tad tas ir jāizrunā un jārisina, ja to atstās novārtā, tas var atkārtoties.

Arī bērniņa ienākšana var radīt krīzi attiecībās, īpaši jaunu pāru starpā. Jaunie puiši bieži nobīstas no atbildības, no tā, ka vairs nav laika divvientulībai. Tad izskan piedāvājums- Padzīvosim atsevišķi?! Tas jāizvērtē, kāpēc šāda vēlme- lai aizbēgtu vai no attāluma sapratu, ko šie cilvēki man nozīmē.

Krīze var būt beigas, bet tas var būt arī sākums!

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv