Ko darīt, ja prieks par bērnu grasās pazust?

Katrs vecāks piekritīs faktam, ka dažkārt tiešām viss prieks izmūk pa logu ārā, ja atvasīte jau stundām ilgi niķojas vai dara citas muļķības, kas vecākus ilgstoši var padarīt vai trakus.

Katram mazulim, pat vispaklausīgākajām, ir zināmas attīstības fāzes, kad viņu uzvedība ir īsts pārbaudījums vecāku optimismam. Tādos gadījumos pavisam ātri var rasties apburtais loks no pārslodzes, nepacietības un negatīvām gaidām saistībā ar bērnu. Vecāki tad var atjēgties, ka bērnu uztver tikai, kā kaut ko apgrūtinošu un nespējīgu sadarboties. Vistrakākais, ka bērns patiesi sāk arī tā uzvesties, jo jūt, ka vecāki ir neapmierināti un tādēļ kļūst nelaimīgs.

Lai laimes mirkļi nekļūtu par retumu un ģimenes kuģis vētrainos ūdeņos vienmēr atrastu miera ostu, psihologi sniedz vecākiem padomus ceļā:

•    Paskaties uz savu bērnu no malas

Ja esi sanervozējusies, Tu atkal un atkal gaidīsi no bērna, ka viņš uzvedīsies slikti. Nepaiet ilgs laiks un negatīvās gaidas piepildās. Tādā gadījumā palīdz paspert kārtīgu soli atpakaļ un palūkoties uz bērnu ar „citām acīm”.

Centies „neņemt galvā” negatīvo uzvedību un apzināti koncentrējies uz pozitīvajiem signāliem, kaut arī tie ir pavisam niecīgi. Šādus pozitīvus signālus raida visi bērni, pat tie, kuri ir spītīgi no galvas līdz kājām, tiklīdz Tu pamani šādu signālu – novērtē to. Tas var būt smaids, interesanta ideja, izdomāts smieklīgs vārds, kaut kas, ko bērns izdara bez uzaicinājuma – viss ir uzslavas vērts. Bez tam, katra uzslava palīdzēs arī Tev paskatīties pozitīvi uz bērnu!

Šis pozitīvais skatījums var būt arī neverbāls – Tu vari bērnam vairākas reizes dienā uzsmaidīt, paskatīties viņam acīs. Šāda attieksme tiešām maina attiecības ģimenē. Protams, ja ikdienā šāda prakse nav izmantota, tad bērns no sākuma var būt apjucis, tomēr pavisam drīz viņš jutīsies labi un sāks izturēties savādāk.

•    Atrodiet laiku viens otram

Kādreiz, kad maziņi bijām mēs vai mūsu vecāki, bērnam galvenā vieta, kur notika visi notikumi, bija mājas. Tagad bērns un vecāki ļoti daudz laika pavada ārpus mājas – tas ir darbs vecākiem, bērnudārzs vai skola mazulim, ārpusstundu nodarbības, hobiji... Jo lielāks bērns, jo vairākas stundas viņš pavada viens pats. Taču ģimenes laimei nepieciešama kopības izjūta, lai tā varētu plaukt un zelt. Tādēļ vecākiem būtu pēc iespējas biežāk jāatrod laiks, ko var pavadīt kopā ar bērnu – tās var būt kopējas maltītes, nedēļas nogales atrakcijas, noteikts viens vakars nedēļā, ko pavadīt visiem kopā, piemēram, spēlējot spēles.

•    Mēs – sajūtas stiprināšana

Daudzās ģimenēs cilvēki dzīvo drīzāk blakus viens otram, nekā viens ar otru kopā. Katrs nodarbojas ar savām interesēm, iekšēji cīnās ar savām problēmām. Laimīga ģimene ir komanda, kurā ir sajūta, ka vien otru mīl, un visi ģimenes locekļi ciena viens otru un ņem vērā. „Mēs” sajūta ir kaut kas tāds, ko ir jākopj. To var kopt ar jau minēto kopīgo laika pavadīšanu, kā arī ar apzinātu vārdiņa „mēs” biežu lietošanu. „Kā MĒS varam atbalstīt Ievu, lai viņa bērnudārzā ātri sadraudzējas ar pārējiem bērniem?„ „Ko MĒS gatavosim pusdienās?” „Kādu krāsu MĒS izvēlēsimies istabas sienām?„

•    Ģimenes konferences

"Mēs" sajūtas stiprināšanā palīdz arī regulāras ģimenes tikšanās. Piemēram, vienu reizi nedēļā ģimene sanāk kopā „pie apaļā galda”, lai pārrunātu aktuālos jautājumus: plānus nedēļas nogalei, darbu sadalījumu, problēmas bērnudārzā, strīdus brāļu un māsu starpā. Šajā sanākšanā var pārrunāt gan labus, gan ne tik iepriecinošus notikumus. Svarīgs noteikums ir, ka ģimenes sanākšanas laikā var izteikties katrs un neviens neapvaino otru. Ja ģimene regulāri pulcējas ap „apaļo galdu”, tad arī prieks un laime drīz vien būs neatņemama ģimenes ikdiena.

•    Rituāli

Rituāli, stingri ieradumi, kas visiem rada patīkamu kņudoņu pakrūtē, ir uzticami „prieka radītāji” ģimenē. Principā ir vienalga, vai tā ir ik vakara šaha spēle, dauzīšanās ar vecākiem, kopīga sviestmaižu gatavošana – rituāli ir pamats ģimenes vērtībām un stiprināšanai.

•    Pārrauj rutīnas apli

Ģimenēs ar bērniem laika vienmēr ir ļoti maz, dienai jābūt labi saplānotai, kur nu vēl laiks priekam un jautrībai...Tomēr iespēju priecāties vari atrast, ja visi ģimenes locekļi dara visas lietas pēkšņi pavisam savādāk, piemēram, neskatīties ik vakara filmu pa televizoru, bet sapulcēties uz dīvāna un palasīt visi kopā pasakas, ļaut vienu dienu pagatavot pusdienas tētim un bērnam, no rīta celties nedaudz agrāk un doties uz bērnudārzu visiem kopā un tikai tad - uz darbu. Tāpat varat darīt kopā arī visādas muļķības – sēsties pie galda ar pavāra cepuri galvā, mēģināt pateikt visu no otra gala, piedēvēt priekšmetiem citus nosaukumus un censties tos lietot visas maltītes laikā un tā tālāk.

Māmiņ un tēti! Ikdienā ar bērnu jūs sagaida daudz laimes momentu, tomēr jāatceras, ka bērnu uzdevums nav padarīt laimīgus vecākus, drīzāk otrādāk. Mums, vecākiem, ir jāpadara laimīgus bērnus.

Laime gan nav galvenais mērķis, bet gan drīzāk blakus produkts: laime ir kopīgas aktivitātes un būšana kopā, kopīga pīrāgu cepšana un kopīga miega dziesmiņas dziedāšana. Taču vislaimīgākie laikam ir tie vecāki, kuri priecājas par laiku, ko pavada kopā ar bērniem, bet rūpējas arī par savām, pāra attiecībām: prot sabalansēt savas un bērnu intereses, rūpējas par attiecībām ar draugiem, ļauj radiniekiem vai draugiem palīdzēt mājās un bērnu audzināšanā, kā arī ik pa brīdim dodas kaut kur kopā divatā.

***

Pastāsti, kā jūsu ģimenē tiekat galā ar sajūtu, ka mājās ir īsta trako māja un neko, neko nevar paspēt! Iesūti ziņu šeit un dalies pieredzē!