Kā iemūžināt bērnības atmiņas?

15. Apr 2011, 08:07

Mums katram ir savas bērnības atmiņas – kāds sevi atceras rotaļājamies ar savu mīļāko lelli vai automašīnu. Kāds patīkami pasmaida, kad iedomājas par māmiņas siltajām rokām. Taču nez vai mēs atminamies, kādi bijām, kad tikko piedzimām. Tāpēc ikviena ģimene cenšas sarūpēt mīļlietiņas, kas to atgādina.

Taujāta, kāpēc ģimenei ir svarīgi veidot šādu pozitīvo atmiņu bāzi, geštaltterapeite, psihoterapeite Inese Dikelsone atzīst, ka bieži vien mēs kaut ko neatceramies, prāts izstumj to no apziņas, tāpēc bieži vien terapijā, risinot kādus jautājumus, atverot kādu fotogrāfiju vai veidojot kādas asociācijas ar kādu dāvinātu mantu, mēs atceramies par kādiem cilvēkiem, kas vēl ir bijuši mūsu dzīvē.

Kamēr bērniņš vēl ir pavisam mazs, piemiņas lietu krāšana vairāk nepieciešama mums – viņa vecākiem, lai iemūžinātu laiku, kurš nepielūdzami steidzas uz priekšu. Tāpēc mēs ķeram mirkli, fotografējot mazuli, vai arī izmēģinām, ko pavisam jaunu – veidojam bērna rociņu un kājiņu nospiedumu skulptūras, kuras kalpos par atgādinājumu – redzi, cik mazs tu reiz biji, bērniņ! Un ar laiku šīs bērnības atmiņas mūsu lolojuma dzīvē ieņems daudz nozīmīgāku vietu.

„Vispirms uztaisa matricu, tālāk ielej to ģipsī, apmēram pēc pusstundas atlējums ir gatavs. Rāmītis gan ir gatavs pēc kādas nedēļas un tad Studio Bambino meistari sazinās ar atlējumu pasūtītāju,” stāsta Studio Bambino meistare Kristīne. „Lai dzīve būtu krāsaināka, var izvēlēties, kādā krāsā būs atlējums- zelta, sudrabots vai perlamutra krāsā.”

„Ja mēs dzīvojam atmiņās „cik bija toreiz skaisti, zāle zaļāka” vai nākotnes fantāzijās – „kā es dzīvošu, kad man viss būs tik labi un skaisti”, mēs nedzīvojam šeit un tagad,” uzsver geštaltterapeite, psihoterapeite Inese Dikelsone. „Un ja mēs nedzīvojam šeit un tagad, mēs nevaram izbaudīt šo mirkli – es šobrīd sēžu ar tevi, es runāju, es jūtos tā kā es jūtos un rīt es tā vairs nejutīšos.”

Un tomēr, mēs krājam atmiņas, lai reiz, kad dzīvē balto strīpu būs nomainījusi melnā, mums būtu, kur pasmelties spēku. Varbūt tieši bērniņa mazo rociņu attēli to sniegs. Tā ir tikai neliela daļa no tā, ko vecāki mēdz saglabāt par piemiņu no bērniņa – sonogrāfijas bildītes, dienasgrāmata, pirmais knupītis, pirmās drēbītes,

Visas šīs mazās atmiņu lietas ir kā pozitīva bagāža, ko, bērnam pieaugot, uzdāvināt īpašā gadījumā, piemēram, 18 gadu jubilejā. Tā kā bērni no šī perioda neko neatcerēsies, tad rociņas un kājiņas nospiedums var palīdzēt reālāk apjaust to mazumu, kas ir bijis.

Mīļās, māmiņas, dzīvosim tā, lai mūsu dzīves pamatus veidotu tagadnes notikumi, nevis atmiņas. Taču brīdī, kad bērns mums pajautās – mammu, cik liels es biju, kad piedzimu un kad es spēru savus pirmos solīšus, mums būtu ko atbildēt, bet vēl labāk, ja būtu, ko parādīt. Jo tikai tā mēs savām atvasēm varēsim iemācīt, ka laiks, kad aug bērni ir vērtība un laimīgs ir tas, kurš spēj to novērtēt!

Ja arī Tu vēlies iemūžināt bērniņa īpašos bērniņa bērnības mirkļus, nāc ciemos uz Studio Bambino!

Šeit varēsi ne tikai atliet ģipsī mazuļa rociņu vai kājiņu nospiedumus, bet tāpat iemūžināt skaistā ietvarā knupīšus, autiņbiksītes, fotogrāfijas, drēbītes, krustiņus utt!

Visas šīs Jums nozīmīgās lietas vairs negulēs skapja plauktos, bet atradīs savu goda vietu Jūsu mājās pie sienas!