Bērnu neirozes – kā tās pārvarēt?

06. Jul 2010, 15:13

Neirozes visbiežāk parādās bērnam, kura dzīvē notikušas kādas ievērojamas pārmaiņas, piemēram, mazais uzsācis bērnudārza gaitas vai arī ģimene pārvākusies uz jaunu dzīvesvietu. Neiroze mazulim ir kā aizsargreakcija, nonākot situācijā, kas rada negatīvas emocijas un stresu, kuru viņš pats saviem spēkiem nespēj pārvarēt.

Neirozes var izpausties kā nadziņu graušana, acu mirkšķināšana, deguntiņa raukšana, krekšķināšana, valodas raustīšana, slapināšana gultā vai biksītēs.

Neiroze visbiežāk attīstās bērnam, kurš ir emocionāli jūtīgs un kuram lietas rada daudz lielāku stresu, ar ko viņš netiek galā. Psiholoģe Inga Skreitule uzsver, ka visbiežāk tas ir saistīts ar ģimeni, jo stress nereti rodas no attiecībām ģimenē, kā arī no tā, vai bērns spēj izpaust vai neizpaust kaut kādas lietas.

Neiroloģe Baiba Norīte - Lapsiņa savukārt atklāj, ka ne vienmēr vecākiem jābūt kā „mūrim" aiz bērna muguras. Ja mamma visu laiku ir rūpējusies un ņēmusi bērnu savā aizgādībā, tad, nonākot jaunā situācijā, mazulis apjūk, jo nav, kas pateiktu - būs tā vai citādi. Šādā veidā no apjukuma var parādīties neiroze.

Nav patīkami, ja bērns publiskā vietā sākt urbināt degunu vai grauzt nagus, taču pats sliktākais šādā situācijā ir bērna kaunināšana, kritizēšana vai aizrādīšana. Vecākiem jāatceras, ka neirozes nav bērna gribas izpausme un atsevišķos brīžos viņi nespēj kontrolēt savu ķermeni. Ja bērnam ir tendence uz neirozēm, jācenšas šādās situācijās piesaistīt bērna uzmanību ar citām aktivitātēm.

Ja vecākiem ir aizdomas, ka bērnam ir neiroze, vispirms vajadzētu mēģināt pavērot, kādā situācijā tā izpaužas.

Daudz ir runāts par emociju izpaušanu un izrādīšanu. Ja negatīvās emocijas, piemēram, dusmas, bailes tiek apspiestas un netiek izrādītās, tās nāk ārā caur ķermeni kā dažādas neirotiskas reakcijas. Tāpēc, ja vecāki ir pamanījuši, ka bērnam ir iespējamas neirozes, būtu vēlams vērsties pie psihologa, nevis ķerties pie medikamentu lietošanas, kas nomierina nervu sistēmu. Medikamenti nevis atrisinās problēmu, bet tikai mazinās simptomus.

Lai gan neirožu ārstēšanā parasti tomēr jāiesaista speciālisti, var būt arī situācija, kad ģimene tiek galā pašu spēkiem. Vecākiem gan jābūt ļoti vērīgiem, lai neirozi laikus pamanītu un noskaidrotu tās cēloni, bet, kad tas izdarīts, bērns ir jāiedrošina un jāpalīdz viņam tikt galā ar spriedzi un negatīvajām emocijām, ko rada konkrētā situācija. Lai pūles vainagotos panākumiem, ģimenei nereti var būt jāpamaina savs dzīves ritms, bet vecākiem - noteikti jāvelta vairāk laika savam mazajam.

Lai izvairītos no neirozēm, vecākiem jāvelta īpaša uzmanība bērnam tajos brīžos, kad gaidāmas kādas lielākas pārmaiņas, kā arī tad, ja mazais līdzīgās situācijās satraucas vai kļūst nervozs. Bērns, kuram ir iespēja radoši izpausties, daudz vieglāk izrāda arī savas emocijas, bet ieinteresēti un iesaistīties gatavi vecāki, ar kuriem brīvi var runāt par visu, rada mazajam drošības sajūtu, kas ir pats galvenais, lai izvairītos no neirozēm.

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv

Ja arī Tev ir nemierīgs bērns, uzdod savu jautājumu, rakstot uzkristine@maminuklubs.lv!