Bērni- iemīlēšanās sajūta, kas nepāriet

Tie cilvēki, kuriem ir bērni un tie, kuriem nav, tikai šķietami dzīvo uz vienas un tās pašas planētas. Īstenībā viņus šķir neredzama siena, bez tam – arī viņu runātā valoda tikai iesākumā šķiet viena un tā pati.

Vecāki un bezbērnu pāri – divas dažādas „tautas”

To, ka vecāku un bezbērnu dzīves atšķiras kā diena no nakts, var apstiprināt visas mammas, kuras lasa mūsu E-žurnālu. Protams, būs dažas, kuras noteikti iebildīs: „Nē, mana dzīve nemaz nav mainījusies”. Tad paprasiet viņām: "Un ko par to domā Tavi draugi bez bērniem?". Piemēram, cilvēki, kuriem nav bērni, var pusstundas laikā sataisīties un doties pavadīt brīvdienas, „kur acis rāda”, bet, uzaicinot līdzi kādu pāri ar bērnu, viņiem, visticamāk, nāksies rēķināties ar atteikumu. Tāpat neviens, kamēr pats to nebūs izbaudījis, nesapratīs, kādēļ vecāki nekad no rītiem nevar tā kārtīgi izgulēties un kāpēc ieteikums ”Pasakiet, lai mazie uzvedas no rīta klusi vai guļ tālāk” nedarbojas.

Tāpat runājoties vecākiem, gribot vai negribot, sanāks sarunas gaitā pieminēt savas atvases, kas turpretī bezbērnu cilvēkiem ne vienmēr šķiet aizraujoši. Nesen dzirdēju tekstu no savas draudzenes, ka kāda kopēja paziņa baidoties man zvanīt, jo nezinot, ko darīt tādās situācijās, kad jaunās māmiņas sāk sajūsmināties par saviem mazuļiem un iegrimstot detaļās, cik mazais apēd, cik autiņbiksītes pa dienu izlieto un vai ir sagaidīta kārtējā atraudziņa. Jā, brīžam vecāki tiešām aizraujas ar savām sīkajām laimes lietiņām. Cilvēki, kuri apzināti nevēlas bērnus vai kuriem vēl viņi nav, nespēj saprast, kā pa virtuvi izšķaidīta putra, apvemts plecs vai netīras autiņbiksītes var kādu padarīt laimīgu! Tomēr var! Domāju, ka man piekritīs gandrīz visi Māmiņu Kluba biedri!

Iemīlēšanās sajūta, kas nepāriet

Protams, prieks nav permanents, tas uzliesmo ikdienas ritmā. Tomēr laime, ka mēs esam vecāki, pavada ik uz soļa. Māmiņa Marta uz jautājumu, vai bērns padara laimīgu, raksta: ”Jā, protams. Pirmkārt, es jau sen gribēju bērnu, un viņš bija gaidīts un plānots mazulis. Otrkārt, tāpēc, ka... nu kur vēl tik foršs bērns var būt, kā Railis... Viņa palaidnības un mīļums vien mani dara laimīgu!”

Arī māmiņa Liene uzskata, ka bērni ir visskaistākais dzīvē: „Tas, ka esmu mamma, mani, viennozzīmīgi, dara laimīgu. Vienkārši tāpēc, ka man ir mans dēliņš un tāpēc, ka es esmu viņa mamma. Protams, kam gan negadās sastrīdēties, sakašķēties vai uzmest lūpu vienam uz otru, tomēr dienās, kad viss šķiet „galīgi garām”, ka nekas neiet no rokas un ka nekam vairs nav jēgas, tad divas lielas zilas acis pēc garas darba dienas, smaids vai mazās roķeles ap kaklu uzreiz visu saliek savās vietās. Šajos brīžos ir vieglāk saņemties un pārliecināt pašai sevi, ka dzīve tomēr ir skaista. Un skaistākais, kas ar sievieti var notikt, ir bērni.”

Māmiņa Kristīne arī piekrīt apgalvojumam, ka bērni padara dzīvi krāsaināku, jo, kaut gan pirms mazuļa ierašanās bija lieliski būt kopā tikai ar mīļoto vīrieti, pēc bērna viss šķiet vēl labāk: ”Kopš mūsu ģimenē ienāca Daniela, es jūtos patiesi laimīga un mīlu viņu vairāk par visu! Es dievinu viņas šķelmīgo acu skatienu un smaidiņu, kad padomā atkal ir kāda blēdība. Es dievinu viņas smieklus, kad pakutinu viņu vai kad kas cits ir viņu sasmīdinājis. Es dievinu viņas aktivitāti, dzīvesprieku un zinātkāri un spēju to izpaust darbībā, dziesmās vai dejās. Es dievinu viņas apskāvienus, kad viņa pienāk pie manis, samīļo mani un saka: „Mīļa, mīļa, mīļa!”. Es viņu mīlu un viņa padara mani par laimīgāko mammu pasaulē!”

Tas, ka bērni padara īpašas divu cilvēku attiecības, apliecina arī māmiņa Inga: ”Manuprāt, būt par māmiņu ir lielākā laime, kas vispār ir iespējama, un to neviens, izņemot citus vecākus, nesapratīs. Bērni katram vecākam ir kā tāda absolūtā prieka un laimes avots, paskaties, un jau esi sapriecājies, ka viņi tev ir. Dažreiz ar vīru viens otram iekniebjam, ka tik nesapņojam.. Tā ir tāda konstanta iemīlēšanās sajūta, kurā nepārtraukti lido taureņi un nekad nepāriet, jo bērni ir kaut kas nereāli kolosāls!”

Dusmošanās par mazuļu palaidnībām pieder pie lietas

Lasot tik pārliecinošus apgalvojumus par to, ka bērni padara vecākus laimīgus, nākas aizdomāties, kādēļ vecāki savu laimi bieži vien patur pie sevis, bet biežāk sūkstās par kārtējām palaidnībām, ko mazais ir sastrādājis. To, ka par stresu ikdienā ar bērnu un problēmām ar viņu pukojas mammas un tēti, sabiedrība ir pieņēmusi, un pat vecāku vidū šķiet, ka negatīvās ziņas tiek uzklausītas labāk, nekā pozitīvās. Tomēr to gan vajadzētu mainīt!

Protams, vecāki atzīst, ka bērni vairs neļauj būt tik spontāniem un bieži vien stress ikdienā ir daudz lielāks, nekā bezbērnu pāriem, taču diez vai kāds patiešām vēlētos atgriezties dzīvē bez šiem mazajiem saules stariņiem. Kā izklāsta māmiņa Ilze: „Jā, man kādreiz pietrūkst iespēja rīkoties spontāni un vienkārši nedēļas nogalē aiziet padejot ar vīru uz diskotēku, nedomājot, kurš varētu pieskatīt mazo, kā arī nesatraucoties par to, vai pēc negulētas nakts varēšu no rīta mazliet pasnaust. Tomēr es negribētu atkal atpakaļ dzīvi bez bērna!”

Jā, būt par vecākiem ir arī grūti, tomēr patiesi laimīgam būt bez bērniem arī nav viegli. Ja nu gadījumā cilvēki aizbildinās, ka savu laimi un apmierinājumu atrod karjerā, tad šim mērķim tiek upurēts pat pārāk daudz. Tā uzskata Roterdamas socioloģijas profesors Ruuts Veenhovens, kurš ir arī pasaules lielākās datu bankas par tēmu laime, direktors.

***
Pastāsti, kā Tu jūties kā māmiņa vai kā tētis! Iesūti ziņu šeit!