Sveikas, manas dārgās.

Manam puncītim ir jau 36 nedēļas. Un lūk, jau sācies ir 9.grūtniecības mēnesis. Vēl 4, varbūt pat 2, vai varbūt vēl 5 nedēļas palikušas līdz tikšanās brīdim ar meitiņu. Kas ir viens mēnesis, kad aiz muguras ir jau 8. Esmu stāvoklī jau veselu mūžību, lai gan grūtniecība rit daudz ātrāk kā pirmā. Pirmā grūtniecība vilkās veselu mūžību, man bija grūti, man bija smagi gan morāli, gan fiziski. Tagad viss ir citādāk. Pirmkārt, šī grūtniecība ir plānota, es to baudu ar visu dvēseli. Esmu ļāvusies piepildīt visus grūtniecības laika sapņus, esmu darījusi visu to, bez kā citas māmiņas varētu iztikt, bet man tas viss bija svarīgi, jo, iespējams, esmu stāvoklī pēdējo reizi dzīvē..

Kā jau noteikti esat ievērošas, man bijušas vairākas fotosesijas. Man ļoti patīk fotografēšanās, un tagad, kad esmu stāvoklī, ļoti gribējās iemūžināt sevi maksimāli skaistā veidā dažādos grūtniecības posmos. Tā nu man ir bijušas 3 lielākas un 2 mazākas fotosesijas. Un vēl ļoti daudz skaistu, mājās fotografētu piemiņu, ko dāvājis man ir mans mīļais vīrs. Nolēmu, ka taisīšu grāmatiņu par savu grūtniecību piemiņai.

Foto: Tara Bergmane

Piektdien tikos ar brīnišķīgu fotogrāfi, patīkamu meiteni, divu dēlu māmiņu Natašu Bergmani. Mēs iepazināmies MK attīstošajās nodarbībās, uz kurām viņa sākumā veda vecāko dēlu, un pēc tam arī jaunāko. Izrādījās, ka viņa ir fotogrāfe, turklāt - ļoti talantīga.

Parādīšu jums dažas bildes. Man ļoti patīk, un jums?

Foto: Tara Bergmane

Tā kā novembris mums ir skaistuma mēnesis, tad drīzumā visas savas fotogrāfijas apvienošu vienā fotoblogā un parunāsimies ar jums par fotosesijām grūtniecības laikā. Tagad esmu jau gandrīz eksperts šajā ziņā. Vienkārši es vēl gaidu fotogrāfijas no viena fotogrāfa, nu jau mēnesi gaidu.. Un bez tām es kaut kā negribu vēl cilāt šo tēmu, gribu parādīt visu.

Foto: Tara Bergmane

Nu, bet, ja runājam par bēdīgāko, tad esmu jau tik ļoti piekususi nest savu brīnumu zem sirsniņas.. gribas ātrāk viņu ieraudzīt, paņemt rokās, piekļaut sev klāt. Domāju, ka visas grūtnieces pēdējā mēnesī nevar sagaidīt šo tikšanos, un sākas sava veida pirmsdzemdību depresija. Pašai savs ķermenis jau ir apnicis, visu laiku kaut kas sāp, kaut kur velk, kaut kas uztrauc, gribas atbrīvoties no grūtniecības radītajām sajūtām. Grūtniecība ir nopietns pārbaudījums sievietes organismam. Mēs upurējam savu ķermeni mazā cilvēciņa dēļ, no labas gribas paciešam visas neērtības, un neskatoties uz visu šī stāvokļa radīto prieku, tas tomēr nav viegli.

Katru vakaru, ejot gulēt, glāstu savu apaļīgo puncīti un saku viņai - bet varbūt šodien? Naktī noteikti vēders kļūst stingrāks, viltus kontrakcijas apciemo mani katru dienu, un naktīs tās uzdarbojas intensīvāk. Es pieceļos, pastaigājos līdz vannas istabai, un viss atkal pāriet, varu iet gulēt.

Foto: Tara Bergmane

Dedzināšanas sajūta kuņģī pamazām pāriet. Vēders ir nolaidies uz leju. Tik dīvaini, pirmajā grūtniecībā tas nenolaidās uz leju līdz pat dzemdībām, un tikai tad, kad dzemdību namā man nolaida augļūdeņus, sapratu, kā tas ir, kad plaukstu var ielikt starp krūtīm un vēderu. Tagad vai nu pats vēders ir zemāk, vai arī tas tiešām ir nolaidies uz leju. Bet pieredzējušas māmiņas apgalvo, ka arī pēc tam, kad vēders nolaidies, grūtniecība var ilgt vēl 4-5 nedēļas. Tāpēc īpaši neceru uz ātrākām dzemdībām, ja nu tikai pašos sirds dziļumos.

Esmu ilgi gaidītajā atvaļinājumā. Mani skaisti aizvadīja dekrētā manas mīļās māmiņas ar bērniem un kolēģes. Pēc tādām atvadām prom iet nemaz negribējās.

Bet es jau neeju pavisam prom, re, jau svētdien, ja nekas nenotiks, būsšu pirmsskolnieku pasākumā un pēc tam 17tajā - muzikālajā skoliņā. Es speciāli tam visam piekritu, lai laiks turpinātu skriet, un pēdējās nedēļas nevilktos tik ilgi.

Un vēl ir novembris, dzimšanas dienu mēnesis. Tā nu ir sanācis, ka visi mani radi, draugi un tuvākie paziņas dzimuši tieši šajā mēnesī. Liktenis pastāvīgi saved mani kopā ar tādiem mīļiem, bet dažkārt tādiem skorpioniņiem, kas prot arī iekost. Es jūs ļoti mīlu, mani mīļie.

Tāpēc, iespējams pat neapzināti, bet nebūtu pret, ja meitiņa dzimtu ātrāk un būtu skorpions pēc horoskopa, kaut gan redzēsim, jo katru gadu novembris ielauž mūsu ģimenes budžetā caurumu un uzdāvina man arī kādus liekus 5kg pēc pastāvīgām pasēdēšanām ar kūkām un kārumiem. Tā nu arī šodien ir divi jubilāri - mana mīļā, neatkārtojamā, apburošā - Saša, maminklub.lv portāla redaktore.

Man viņa ir ļoti īpašs cilvēks, viņa vienmēr ir blakus, vienmēr uzklausa visus manus trakos murgus, nomierina, noslauka asaras. Kā māsa.. vai kā krustmāmiņa, jebkurā gadījumā, ir skaidrs, ka viņa man ir ļoti tuva, lai arī neesam asinsradinieces. Esmu ļoti priecīga par to, ka viņa man ir. Un arī jums visām viņa ir - kā labākais redaktors, organizators.. Viņa ir labākā..

Un arī manam vectētiņam šodien ir dzimšanas diena. Tā kā vakarā pie omītes būs viesi, ēdīsim viņas īpašo Napoleonu, ko viņa gatavo tikai dažas reizes gadā, un būs arī citi kārumi, apsveiksim arī vectēvu, novēlēsim viņam veselību un ilgu mūžu.

Tā lūk paiet mans grūtniecības laiks, tagad, kad esmu mamma  - dekrēta atvaļinājumā. PLānotājs tik un tā ir pilns, šodien man ir joga, pēc tam jānopērk ziemas zābaki, dāvana vectētiņam, jāpaņem dēls no dārziņa, jābrauc ciemos. Un tā katru dienu.. Tagad - tikai pagulēt varu mazliet-mazliet ilgāk, brokastoju nesteidzoties, iedzeru kafiju un lasu, kas jauns Māmiņu Klubā.

Man patīk tāda dzīve, kad katrai dienai ir jēga, lielāka kā vienkārši - izvārīt zupu visai nedēļai un aizvest bērnu uz dārziņu. Es jūtu, ka dzīvoju, tikai tad, kad kaut kas notiek, un esmu kādam vajadzīga. Un ko es darītu bez Māmiņu Kluba? Te taču vesela dzīve kūsā..

Ehhh, un atkal atzīšanās mīlestībā, bet kā nu bez tās?

Visām jauku dienu!

Pasmaidiet!

Jūsu Sabīne un Punča iemītniece