„Ķeizarēni” – kādi viņi ir?

Vai tiešām mazuļi, kas pasaulē ieradušies ar ķeizargrieziena palīdzību, atšķiras no mazuļiem, kas dzimuši dabīgā ceļā?


Mazulis nemierīgi guļ, bieži ir kaprīzs, raud. „Ko padarīsi, „ķeizarēns”!”, - nopūšas māmiņa. Bērns slikti runā, ir hiperaktīvs… „Bet viņš taču ir „ķeizarēns”! Ko tad Jūs gribat..”, - dažreiz var pat dzirdēt no ārsta vai audzinātāja.

Vizītē pie psihologa gandrīz obligāti izskan jautājums, kā mazulis ir ieradies pasaulē. Izrādās, ka psihologi mēs „ķeizarēnus” uztvert kā īpašu grupu. Mēs centāmies tikt skaidrībā, vai tiešām mazuļi, kas ieradušies pasaulē ar ķeizargrieziena operācijas palīdzību, atšķiras no bērniem, kas dzimuši dabīgās dzemdībās.

Biežāk ir problēmas ar veselību

Internetā var atrast daudz pretrunīgas informācijas par ķeizargrieziena ietekmi uz bērnu. Piemēram, „ķeizarēniem” biežāk, kā citiem bērniem, ir problēmas ar veselību. Tās var būt saistītas ar mammas saslimšanām, sarežģījumiem grūtniecības laikā, bet var būt arī kā ķeizargrieziena operācijas sekas, kas radušās operācijas laikā uzņemto zāļu dēļ.

Normālu dzemdību gadījumā notiek visu bērna dzīvotspējas sistēmu palaišana, ķeizargrieziena gadījumā tā nenotiek, tāpēc tādiem bērniem ir grūtības ar adaptāciju.

Elpceļu pataloģijas, pneimonija, bronhīti saistīti ar to, ka augļūdens var nebūt līdz galam izdalījies no bērna plaušām (dabīgu dzemdību gadījumā, kas noris pa dzemdību ceļiem, augļūdens  pats iztek no plaušām).  Ir pētījumi, kas ir apstiprināti, ka risks saslimt ar astmu „ķeizarēniem” paaugstinās par  20%. Pēc dažiem datiem, arī alerģiju mocītu cilvēku vidū „ķeizarēnu” ir vairāk.

Tāpat iespējamas neiroloģiskas dabas problēmas – paaugstināts tonuss, hipoksija, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi. Lai arī mūsdienās tie vai citi neiroloģiskie traucējumi ir lielajam vairumam bērnu, neatkarīgi no tā, kā tie ieradušies pasaulē.

Tādiem zīdaiņiem biežāk attīstas kuņģa disbakterioze, jo mazulim vēl nav bijusi iespēja iegūt labu kuņģa floru no mātes. Arī krūts ēdināšanas jautājums noris mazliet grūtāk.

Baidās no grūtībām

Un tomēr, vairums pediatru un neirologu neredz īpašu atšķirību star „ķeizarēniem” un bērniem, kas dzimuši dabīgās dzemdībās. Bet neonatologi, kas apskata mazuli pirmajās dzīves dienās, atzīmē būtiskas atšķirības.  Šķiet, ka viss ir brīnišķīgi, bet te ierodas psihologi, kas arī uzskata „ķeizarēnus” par citādākiem bērniem.

Psihologi piedāvā vairumu teoriju, kas ir pretrunīgas. Visizplatītākie ir priekšstati: viņi baidās no grūtībām, ir neizlēmīgi, gaida, ka sarežģītā situācijā viņiem vienmēr nāks kāds talkā un izglābs. Viņiem bieži ir problēmas ar lēmumu pieņemšanu. Daži bērni pārāk ir pieķērušies mātei, viņi ir kā neatdalāmi no mātes.

Franču akušieris Mišels Odēns raksta par to, ka dzemdību laikā mātes asinīs parādās mīlas hormons, un tādiem bērniem var būt traucēta spēja mīlēt gan sevi, gan apkārtējos. Bet, ja lasa uzmanīgi, pie tā paša noved arī sarežģījumi, kas radušies dabīgu dzemdību laikā, anestēzijas lietošana dzemdību laikā, stimulācija.

Var atrast apgalvojumu, ka, ja bērns dzimis ķeizargrieziena rezultātā, tiek traumēta arī saikne, kam jābūt starp bērnu un māti.

Bet vairums „ķeizarēnu” māmiņu kategoriski nepiekrīt visām šīm teorijām. Tik daudz teoriju reālajā dzīvē neapstiprinās, un bērni aug veseli un laimīgi, pat nenojaušot par to, ka viņiem jābūt kaut kādā ziņā citādākiem.

Ko domā speciālisti:

Vizma Meikšāne, pediatrs - neirologs:

„Ķeizarēni” ir tādi pat bērni kā tie, kas dzimuši dabīgā ceļā. Protams, ķeizargriezienu vajadzētu veikt tikai pēc medicīniskiem norādījumiem. Bet, ja bērns ieradies šajā pasaulē tādā ceļā, tas nenozīmē, ka viņš ir apdalīts un viņam noteikti būs problēmas ar veselību un attīstību.

Starp tādiem sastopami bērni ar nenobriedušām barības un nervu sistēmām, viņi var būt raudulīgi un nemierīgi, viņiem var būt neiroloģiskas problēmas.

Bet arī starp „ķeizarēniem” tādu bērnu ir pietiekami. Es vēroju diezgan daudz „ķeizarēnu”, kas lieliski attīstās, viņiem viss ir kārtībā ar veselību un mammai pat galvā neienāk nožēlot to, ka viņas bērniņš pasaulē nācis ķeizargrieziena rezultātā.

Jeļena Kazicka, pediatrs:

Savā 20 gadu ilgajā pediatrijas praksē esmu redzējusi daudz „ķeizarēnu”, un kopumā viņi ne ar ko neatšķiras no bērniem, kas dzimuši dabīgās dzemdībās. Pēdējā laikā ķeizargrieziens ir kļuvusi par pietiekoši drošu medicīnas operāciju. Lai arī bez medicīniskiem norādījumiem pie tās, protams, nevajadzētu klāt ķerties.

Margarita Tihomirova, bērnu neirologs:

Ķeizaru var uzskatīt par patoloģiskām dzemdībām, bet tās vienmēr ir riska grupa bērniem. Dēļ ātrās izkļūšanas no mammas vēderiņa, mazulis nepagūst pierast spiediena izmaiņām. Ja grūtniecības laikā, vai dzemdību laikā bija hipokcija, galvas smadzenēs var rasties hematomas, bet tas var notikt arī dabīgo dzemdību laikā.

Bez medicīniskiem norādījumiem ķeizaru nevajadzētu veikt, viennozīmīgi, bet savlaicīgi veikts ķeizargrieziens var izglābt reizēm dzīvību un veselību gan mammai, gan bērnam. Bieži ķeizargrieziens ir saistīts ar māmiņas veselības problēmām, un noteikt, kāpēc radušās problēmas mazulim, ir grūti – vai nu ķeizargrieziena operācijas dēļ, vai arī grūtniecības norises īpatnību dēļ.

Daži, bet ne visi, „ķeizarieni” grūtāk adaptējas pasaulei, ir nemierīgāki, sliktāk guļ. Bet līdzīgas problēmas esmu novērojusi arī bērniem, kas dzimuši dabīgā ceļā. Pakāpeniski bērnu problēmas izlīdzinās. Citi jau 1 mēneša vecumā, citi gada vecumā, citi mazliet vēlāk, bet no neirologa skatu punkta, neatšķiras no vienaudžiem.

Svetlana Rezņikova, alergologs:

Es savā ārsta alergologa praksē neesmu manījusi atšķirību starp bērniem „ķeizarēniem” un bērniem, kas nākuši pasaulē dabīgā ceļā. Un astma, un alerģija ir tās slimības, ko var novērot gan vieniem, gan otriem.

Guntis Rozentāls, Rīgas P.Stradiņu universitātes klīniskās slimnīcas bērnu neirologs:

Ķeizaru nedrīkst uzskatīt kā absolūti drošu bērnam, bet kopumā es nevaru apgalvot, ka šie bērni varētu būt problēmbērni. Uz bērna neiroloģisko veselību ietekmi var atstāt daudzi faktori, un pasaulē ierašanās veids ir tikai viens no tiem.

Arturas Jašinskas, ārsts - osteopāts:

Osteopātija ķeizargrieziena operāciju uzskata kā dzemdību traumu. Dzemdību laikā ir dabīga un pat nepieciešama bērna galvas deformācija, saspiežas avotiņš un galvaskausa pamatne. Ķeizargrieziena laikā nenotiek bērna galvaskausa modelēšana. Osteopāts mazuļa apskates laikā vienmēr spēs noteikt, vai bērns ir nācis pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību.

Pēc ķeizargrieziena tiek novērots ierobežots galvas smadzeņu pusložu kustīgums, bet caur tām iet cauri nervu galiņi. Tāpēc  - raudulīgums, paaugstināts tonuss, psihomotorās attīstības palēninājums arī rodas. Ar tādām sūdzībām pie manis uz pieņemšanu nāk ļoti liels skaits „ķeizarēnu”, un daudzos gadījumos osteopātija var palīdzēt.

Bet līdzīgas problēmas mēdz būt arī daudziem bērniem, kas ieradušies pasaulē dabīgu dzemdību rezultātā. Nav vērts domāt, ka ja mazulis ir „ķeizarēns”, tad viņam noteikti būs problēmas ar veselību. Daudzi bērni lieliski paši tiek galā, bez visādas ārstu iejaukšanās, vai osteopātu palīdzības, ja problēmas nav tik izteiktas.

Oksana Demskaja, Rīgas P.Stradiņu universitātes klīniskās slimnīcas bērnu pediatrs - neonatalogs: 

Ķeizargrieziens mēdz būt gan plānveida, gan ne plānveida.

Otrajā gadījumā ķeizargrieziens tiek veikts, lai glābtu bērna dzīvību, bet dažkārt arī pašas māmiņas dzīvību. Neatliekama ķeizargrieziena gadījumā, kas veikts, vadoties pēc augļa rādītājiem, tiek ņemta vērā bērna stāvokļa smaguma pakāpe.

Tādam mazulim dzemdības var būt ļoti traumējošs process. Bet arī operācijas laikā, dažos gadījumos gadās sastapties ar grūtībām, īpaši, ja sievietei jau sācies dzemdību process, bet mazulis ir jau pusceļā, bet ir, piemēram, liels pēc izmēriem.

Gadās arī plānveida ķeizargriezieni pēc kaut kādiem rādītājiem no māmiņas vai bērna puses, tādos gadījumos tiek nozīmēta konkrēta ķeizargrieziena diena. Te vajag rūpīgi apspriesties ar ginekologu par datumu, jo, pēc dažiem mērījumiem, izmeklējumiem, ja ķeizargrieziens ir veikts ātrāk par sievietes 39.grūtniecības nedēļu, risks bērna elpceļu traucējumiem pieaug.

Jaundzimušā periodā notiek organisma atdaptācija pie pasaules, visu  dzīvībai svarīgo funkciju un sistēmu veidošanās. „Ķeizarējiem” adaptācijas process var noritēt smagāk. Kopumā, „ķeizarieni”- tā ir tomēr atsevišķa bērnu grupa, kas prasta papildus uzmanību un rūpes pirmajās dzīves minūtēs. Tāpēc, ja sieviete pati izvēlas veikt ķeizargriezienu tikai tāpēc, ka viņai bail no dzemdībām, vajag padomāt par iespējamām sekām, un, varbūt, ka izvēlēties tomēr dabīgas dzemdības.

Bet ne visiem bērniem ir sarežģījumi, un ļoti bieži pēc vairākām stundām jau nav iespējams pateikt, kā tieši bērniņš ir piedzimis.

Jeļena Mališeva, psihologs:

Pēdējos gados parādījusies psihoanalītiķu un psihologu hipotēze par psiholoģiskajām atšķirībām starp bērniem, kas dzimuši ķeizargrieziena operācijas rezultātā un bērniem, kas dzimuši dabīgā ceļā.

Pēc čehu psihoterapeita Staņislava Groha viedokļa, dzīves stila pamatā dzimušiem ķeizargrieziena operācijas rezultātā – nav spēka pretoties, nav spēka, lai cīnītos par mērķu sasniegšanu, kas izpaužas veselā rindā pārmērīgu prasību un vēlmju pret apkārtējo pasauli.

 „Ķeizarēniem” raksturīga pazemināta izturība dēļ sajūtu trūkuma, kas rodas sastopoties ar pirmajām grūtībām pasaulē ierašanās laikā, un sekas, - nesagatavotība nākošajām dzīves grūtībām, kā arī neizveidojušās sajūtas par savu vietu pasaulē. Raksturīgai vajadzētu būt vēlmei ņemt, jo viņiem pasaule ir vieta, kuras pienākums ir visu nepieciešamo nodrošināt.

Interesanti ir arī sekojoši pētījumi, kuru dalībnieki bija 6-9 klašu audzēkņi. Pamata jautājums, ko lika priekšā zinātnieki bija: „Vai bērni, kas dzimuši ķeizargrieziena operācijas rezultātā, atšķiras no saviem vienaudžiem?”. Bērnu vecums izvēlēts nebija nejauši – jo atšķirīgās iezīmes, ja tādas ir, parādās tieši krīzes vecuma periodos, pirmkārt, pusaudžu vecumā.

„Ķeizarēnu” grupas sociālās emocionalitātes rādītāji (augsta emocionalitāte komunikācijas sfērā, augsts jūtīgums pret saskarsmes neveiksmēm) bija krietni augstāki. Tas ir, tādi bērni vairāk bija uzņēmīgi pret visu, kas skar saskarsmi, pret visu, kas saistīts ar pārdzīvojumiem.

„Ķeizarēni” no psihologa skatu punkta raugoties ir citādāki, īpaši bērni. Viņiem ir savas spēcīgās un savas vājās puses. Galvenais, neaizmirstiet, ka atbalsts un vecāku mīlestība ir vienādi svarīgi bērniem, kas dzimuši dabīgā ceļā un bērniem, kas pasaulē ieradušies ar ķeizargrieziena starpniecību.

Noslēgumā gribētos lasītājiem atgādināt, ka, lai cik tomēr svarīgs nebūtu pasaulē ierašanās brīdis, nedrīkst aizmirs, ka mēs visu dzīvi esam spējīgi attīstīties un mainīt kaut ko sevī un ap sevi.

Saprotams, svarīgi, kā bērns ieradies pasaulē, bet ne mazāk svarīgi ir tas, kā viņš aug, kā norit viņa apmācības process un, protams, kāda psiholoģiskā atmosfēra ir viņa mājā.

Avots: žurnāls "Детки lv"