Dzemdībās - kopā vai atsevišķi?

Jau pavisam agrīnā grūtniecības laikā jaunajiem vecākiem aktuāls kļūst jautājums, ko darīt ar dzemdību dienu, vai pavadīt to kopā, vai tomēr atsevišķi. Pašreiz sabiedrībā ir gandrīz jau likums - ja sieviete dzemdē, vīrietim ir jābūt blakus! Tomēr ne vienmēr tas ir tik vienkārši, jo dzemdības ir process, ko nevar iepriekš izmēģināt, nekad nevar paredzēt otra cilvēka reakciju, kā arī dzemdību laikā parādās visas savstarpējās nesaskaņas un krīzes attiecībās. Sieviete šajā procesā pilnīgi izmainās, vīrietim ir jābūt gatavam uz visu. Tomēr - ne visi to var, un varbūt arī nevajag? 

Pārliecinātie partneri - dzemdības? Protams, ka kopā

Praksē viss ir savādāk, nekā dzīvē

Jūs esat pāris, kurš visur iet kopā un regulāri arī apmeklējat pirmsdzemdību kursus? Jums nav ne mazāko šaubu, ka arī dzemdībās būsiet viens otram līdzās? Lieliski, tomēr mums ir kāds ierosinājums jums!

Ierosinājums: Protams, ka tas ir lieliski, ka esat tik stipri savās attiecībās, tomēr lai cik pārliecināti par ģimenes dzemdībām jūs arī nebūtu, pirms svarīgā notikuma ir vērts aizdomāties par dažiem jautājumiem, lai viss patiesi noritētu nevainojami.

Pat paši vislabākie kursi spēj sniegt tikai mazu ieskatu reālajā situācijā, jo viens ir izspēlēt dzemdības galvā, cits - piedzīvot reāli, jo praksē bieži vien viss notiek savādāk nekā plānots!

Tādēļ: Patiesi gatavi vīrieši ir dzemdību procesam, ja, kaut arī viņi ir pilnīgi izlēmuši piedalīties, tomēr nedaudz arī baidās no paša procesa. Dzemdības ir sāpīgas, bet palīdzēt sievietei nenozīmē atbrīvot viņu no sāpēm, bet gan atrasties līdzās un būt gatavam iet ar partneri līdz pat galējām cilvēka robežām, līdz spēku izsīkumam. Partneri pārliecinātāku padara doma, kurai jābūt izkristalizētai galvā jau pirms dzemdībām, ka viņš savai sievietei dzemdību laikā nevarēs palīdzēt mazināt sāpes, bet palīdzība drīzāk būs morāla.

Piesardzīgie pāri - vai es patiešām gribu būt kopā ar partneri dzemdību zālē?

Patiesībā tā ir nenovērtējama pieredze un vienreizējs pārdzīvojums redzēt to, kā pasaulē nāk paša bērns. To saprot arī vīrieši, kuri baidās. Tieši tas arī viņos rada bailes vai izraisa nepatiku. Novērotāja loma ir strīdīga, jo nespēt palīdzēt, nespēt aktīvi piedalīties - tas ir tas, kas vīriešiem nākas visgrūtāk, īpaši tad, ja mīļotā sieviete mokās sāpēs. Kāda ir sajūta atrasties līdzās un būt šo moku „līdzvaininiekam?“ Tikai daži vīrieši ir gatavi izpaust savas šaubas. Daudzi baidās, ka partneri viņu šaubas uztvers kā mīlestības trūkumu. Vīrieši nevēlas apgrūtināt savu mīļoto sievieti, kura nes zem sirds kopīgo bērnu ar tādām šaubām. Bez tam, vīrietis taču nedrīkst būt vājš!

Ierosinājums: Daudzi vīrieši, kuri baidās piedalīties dzemdībās, slēpjas aiz izteikuma: es nevaru skatīties uz asinīm! Iztulkojot tas nozīmē - lūdzu, uztver manas jūtas nopietni! Tādēļ nav jāsāk izskaidrot, ka dzemdībās nemaz tik daudz asiņu nav, bet gan jāieklausās partnera šaubās un bailēs, jāļauj viņam pašam izvēlēties- nākt līdzi uz dzemdībām vai nē, kā arī pievērst partnerim uzmanību, ja viņš vēlas runāt par savām jūtām. 

Topošās māmiņas šaubās - vai mans partneris dzemdību laikā būs labs atbalsts?

Vai es patiesi vēlos, ka viņš redz mani tādu - sasvīdušu un nomocījušos?

Lai cik dīvaini tas nebūtu, šī māmiņu grupa kļūst aizvien lielāka. Eiropā katra desmitā sieviete sev uzdod jautājumu - būt vai nebūt kopā ar partneri dzemdībās, kaut arī ar savstarpējām attiecībām viss ir kārtībā. Ne jau katram pārim mazulītis piesakās tad, kad attiecībās ir puds sāls kopā apēsts. Bieži vien bērniņš atnāk ģimenēs, kurās attiecības vēl ir relatīvi jaunas, līdz ar to tajās ir kautrība vienam no otra, kas no vienas puses liekas fascinējoša, bet no otras puses rada arī nedrošības sajūtu. Domas par to, vai partneris būs gana labs palīgs dzemdībās īstenībā slēpj sevī bažas par to, vai sieviete vēlas, ka partneris viņu redz sasvīdušu, apjukušu, sāpēs savilktu seju, izplestām kājām un iespējams, kliedzošu? Vai vīrietim būs pieņemami redzēt, kā sveši cilvēki rakņājas pa sievietes ķermeņa lejasdaļu?

Daudzās sievietēs ļoti dziļi ir iesēdušās bailes no kontroles zaudēšanas. Tomēr dažkārt dzemdību laikā rodas tik dziļa tuvība, ka bailes izplēn un rodas skaidrība: es sev atļauju būt sava vīrieša klātbūtnē tāda, kāda es esmu. Lai atrisinātu šo problēmu, topošajai māmiņai ar to ir jāstrādā un jāuzdrošinās jau grūtniecības laikā runāt par to, cik daudz viņa ir spējīga uzticēties.

Ir vēl citi jautājumi, kuri nomoka šaubīgās topošās māmiņas ir: vai mans partneris ir gana stiprs, lai viņš varētu izturēt to, ka es nevēlos dalīties ar viņu šajā procesā? Vai viņam tas sagādātu problēmas, ka es vēlos koncentrēties tikai uz sevi un dzemdību laikā sniegšos pēc vecmātes, nevis pēc vīrieša rokas?

Ierosinājums: Arī šajā gadījumā ir lietderīgi padomāt par personīgajām šaubām - un tās pārrunāt. Pat tajā gadījumā, ja vīrietis reaģē neadekvāti. Saudzēšana šajā gadījumā būs nevietā! Dzemdību zālē ir vieta tikai īstām jūtām! Ja kāds uz kaut ko ir jāpiespiež, tas nedos gaidīto rezultātu!

Vīrieši, kuri skaidri zina - dzemdības būs bez manis!

Daudzas vecmātes tikai priecājas par „sieviešu dzemdībām“

Vīrieši, kuri izlemj neiedalīties dzemdībās, paziņo savu lēmumu sievietei jau ilgi pirms noliktā dzemdību datuma. Diemžēl ir gadījumi, kad topošā māmiņa un vecmāte par vīrieša lēmumu uzzina tikai dzemdību nodaļā. Protams, ārsti respektē vīrieša lēmumu un nekādā gadījumā tas neietekmēs negatīvi attieksmi pret sievieti. Nevienai topošajai māmiņai nevajag cimperlēties ar vīrieti, kurš nevēlas piedalīties dzemdībās, un daudzas vecmātes tikai priecāsies par „sieviešu" dzemdībām.

Tātad - viss kārtībā? Jā, ja sieviete nejūtas pamesta viena nelaimē. Jo, ja sieviete lūdz vīrieti tomēr nākt līdzi, nepamest viņu vienu, bet vīrietis atsaka, tad tā jau ir problēma attiecībās.

Ierosinājums: Kaut arī vīrietis nevēlas piedalīties dzemdībās, sievietei dzemdībās nav jābūt vienai! Tātad - viņai ir pietiekoši laicīgi jāsāk domāt par pavadoni, un rūpīgi jāapsver, kurš varētu būt vispiemērotākais šai lomai? Ja topošā māmiņa ir akceptējusi to, ka bērniņa tēvs nepiedalīsies dzemdībās, tad pārim par šo jautājumu būtu mierīgi jāizrunājas. Šeit līdzēs kāds neliels triks - sieviete uz papīra lapas uzraksta teikumu sākumus, vīrietis tos pabeidz, ilgi nedomājot, piemēram:

• Manas lielākās bailes dzemdībās ir .....
• Ja es būtu klāt, tad ....
• Ja es neiešu līdzi, tad ....
• Ja es domāju par nākotni, tad ....

Sievietes, kuras skaidri zina - es gribu to darīt viena!

Kādēļ viņa mani negrib ņemt līdzi?

Tieši tāpat kā vīriešu nevēlme doties līdzi savai sievietei uz dzemdībām, arī sievietes vēlme būt vienai šajā izšķirošajā momentā var samulsināt viņas partneri: Kādēļ viņa nevēlas, ka es piedalos? Kādēļ viņa man laupa iespēju redzēt, kā nāk pasaulē mans paša bērns? Vīrieši, kuri nevēlas piedalīties dzemdībās saņem daudz mazāku atbalstu no apkārtējiem, nekā sieviete, kura nevēlas, ka viņas partneris ir līdzās, jo pastāv uzskats: gan jau viņai ir pamatots iemesls, kādēļ nevēlēties blakus savu partneri!

Ierosinājums: Svarīgi ir, lai sieviete neizspēlētu savu varu un nevēlētos tādejādi ar vīrieti manipulēt. Noteikti ir jābūt pamatotam iemeslam, lai atteiktu bērniņa tētim būt klāt dzemdībās. Arī šajā gadījumā der ieteikums par nepabeigtajiem teikumiem, tikai tagad tos pabeidz sieviete, piemēram,

• Man tevī visvairāk patīk .....
• Tu man esi mīļotais, draugs, uzticības persona, bet ne......
• Dzemdību laikā man vajadzēs .....
• Man ir bail, ka tu .......

Nevajadzētu koncentrēties un gaidīt brīnumus, kā arī censties topošo māmiņu pārliecināt par pretējo, tomēr dažkārt pēdējā momentā lēmums tiek mainīts.

Māmiņu Klubs

Vai Tavs partneris piedalījās Tavās dzemdībās?