Vienmēr gatavs!

Mans vidējais bērns Renāts mācās jau 3.klasē. Jāsaka godīgi, ka gan viņš, gan pārējā ģimene tik intensīvi baudījām vasaru, ka par skolu absolūti nedomājām. Un tieši tādēļ nekā speciāli skolai negatavojāmies. Skolas soma Renātam tika nopirkta, uzsākot skolas gaitas 1. klasē, un tā kā tā ir sevi parādījusi kā ļoti ērtu, vieglu un pietiekoši ietilpīgu, nemaz nebija domas pirkt kādu jaunu. Mums šī patīk ļoti. Iespējams, dizains ir mazliet par bērnišķīgu jau gandrīz 9 gadus vecam puikam, bet pagaidām tai vēl būsim uzticīgi tik pat, cik tā mums:)

Jau kādā citā diskusijā minēju, ka gandrīz neko šogad jaunu neesam, pirkuši-gan klades, gan zīmuļi, tāpat penālis mums ir no iepriekšējā gada. Citas kancelejas preces vēl neesam sagādājuši, jo īsti nezinām, vai vajadzēs, piemēram, plastilīnus. Bet tādi, ar ko spēlēties pa māju kopā ar māsiņu, mums vēl ir. Līniju burtnīcas gan esam iegādājušies, jo tās vajadzēja tieši 3.klasei paredzētas.

Skolas formas dēlam skolā nav, bet viņš vienmēr cenšas skolu apmeklēt ne t-krekliņos, bet mazliet solīdāk, uzvelkot kreklu vai džemperīti.Vismaz septembra mēnesī to stilu cenšas ieturēt:)

Sporta tērps noder vienmēr-ne tikai skolas sporta stundu apmeklēšanai, tādēļ gan garās treniņbikses, gan šorti speciāli nebija jāiegādājas, tie mums jau bija skapī.Tāpat sporta apavi, kas tika iegādāti pavasarī, bet otri mantojumā no lielā brāļa, vēl der.

Pirmo septembri sagaidījām pacilātā garastāvoklī. Kaut bija mazliet žēl, ka vasara galā un ka tās bezrūpība aiziet tai līdzi, Renāts priecājās par iespēju atkal satikt skolas draugus. Pagaidām gan šogad vēl nav teicis, ka patīk iet skolā, lai apgūtu jaunas lietas:)

Pirmā septembra rīts, kaut arī lietains, bija skaists. Ar svētku tērpu, ar ziediem skolotājai un smaidu sejā:) Gājiens uz skolu gan izvērtās diezgan slapjš- gan kurpes bija slapjas, gan bikšu gali mazliet notašķījušies, bet tikšanās ar klases biedriem bija lielāks pārdzīvojums par lietus sagādātajām neērtībām.

Zinību dienu Renāts jau 3.gadu svin dubultā, jo viņš mācās arī Mūzikas skolā, kurai gan šogad nācās gatavoties mazliet vairāk-iegādājāmies puikam jaunu akordeonu. Tas noteikti ir vairojis viņa spēlētprieku un lepnumu. Tāpat, protams, tika iegādātas visas nepieciešamās burtnīcas solfedžo apguvei. Bet viss pārējais-pirkstu veiklība, strādāt griba un prieks, tika pieslīpēts visu vasaru gandrīz katru dienu! Tā kā, jā, Mūzikas skolai viņš ļoti gatavojās!

Bet visas pārējās lietas, kas būs nepieciešamas un ko norādīs skolotāja, iegādāsimies laika gaitā. Rezumējot mūsu iepirkšanos skolai, varu teikt, ka vienmēr esam tai gatavi!:)

Parasti 1.septembrī centāmies iziet uz kādu kafejnīcu, bet tā kā tās parasti Rīgā "gāž apkārt", šogad nolēmām Zinību dienu nosvinēt mājās, dārzā. Vakarā lietus jau vairs nelija, tādēļ saldās kūkas un bērnu šampanietis tika baudīts zem ābeļu zariem.  Pašai neticās, ka mans mazākais dēls jau iet 3.klasē, nerunājot par lielo, kas nu jau ģimnāzijā uzsāka savas ikdienas gaitas. Forši! Un galvenais, ka abiem maniem lielajiem bērniem gribas iet uz skolu. 

Lai mums "zinīgs" mācību gads!