Stress un neapzināta ēšana iet roku rokā

Tāpat kā pieaugušie, arī bērni diendienā ir pakļauti lielākam vai mazākam stresam, ko izraisa pienākumi skolā, attiecības ar viņu līdzcilvēkiem skolā, arī spriedze ģimenē, u.t.t. Pie normāliem apstākļiem bērns pats var tikt galā ar šiem saspringtajiem brīžiem, tomēr vecāku un skolotāju loma ir pamanīt, kad bērns pakļauts negatīvajam stresam un steigt viņam palīgā. Kā laikus pamanīt bērna stresu un vēl būtiskāk – kā no tā izvairīties, stāsta holistiskā menedžmenta konsultante un apzinātas ēšanas trenere Inese Millere.

Pazīmes – ne vienmēr pamanāmas uzreiz

Kā gan var zināt, ka bērns pakļauts stresam? Inese Millere stāsta, ka bieži vien pazīmes ir manāmas uzreiz, kas gan nenozīmē, ka vecāk aizdomājas par to cēloni un uztver kā negatīvu signālu. Dažas no tādām ir problēmas ar komunikāciju, nepaklausība, regulāras vēdersāpaes, nagu graušana. Ja šādas pazīmes parādās, piemēram, pēc skolas gaitu uzsākšanas vai kādām citām lielām dzīves pārmaiņām, tās var uztvert kā stresa signālu. Ikvienam ir nepieciešams savs laiks, lai adaptētos jauniem apstākļiem, tāpēc šajā ziņā jābūt pacietīgiem. Tomēr tad, kad signālus pamanām jau sākumā, ir krietni vieglāk ar to tikt galā, nekā tad, ja sākums jau palaists garām.

Stresa dēļ bērns var ciest no traucēta miega, kā arī nepilnvērtīgas, nepareizas un neapzinātas ēdiena uzņemšanas, un tās ir tikai dažas no stresa radītājām sekām. Svarīgākais ir neļaut bērnam mocīties! Vecākiem jābūt klāt un jāizrunā visas aktuālās bažas. Vecāki vislabāk pazīst savus bērnus, tāpēc tieši viņu atbildība ir uzklausīt, saredzēt izmaiņas bērna uzvedībā un attiecīgi rīkoties. Sarunājoties ar bērnu jau laikus, ir iespējams tikt pāri visiem šķēršļiem.

Ja ar bērnu nav iespējams sarunāties un vecāki jūt, ka netiek galā ar radušos situāciju, nevajadzētu kautrēties lūgt speciālista palīdzību. Nereti vecākam miers ir vajadzīgs vairāk, nekā bērnam. Dažkārt pietiek tikai ar dažu, pat nelielu pārmaiņu ieviešanu mājās, lai viss sāktu nokārtoties. Saruna ar speciālistu nomierina, dažkārt spēj arī iedvesmot, tāpēc no tā vecākiem nevajadzētu baidīties.

Noturība pret stresu jāveido un jāstiprina apzināti

Speciāliste uzsver, ka bērna psiholoģiskās noturības veidošanā būtiska loma ir bērna dzīvesveidam – uzturam, fiziskajām aktivitātēm, miega režīmam, kas ir bērna veselības pamats. Visu pakāpeniski sakārtojot, bērns kļūst arī noturīgāks pret stresu, jo viņa dzīvē pastāv zināma kārtība. Tomēr jāsaprot, ka to, kas tiek mācīts bērniem, ir jāievēro arī pašiem vecākiem, jo iemācīt bērnam to, ko neievēro vecāki, ir ļoti grūti.

Īpaši būtiski ir pievērst uzmanību pareizai ēšanai, jo stress un ēšanas paradumi iet roku rokā. Nevajadzētu pēc iespējas ātrāk tikt vaļā no bērna raudāšanas, piedāvājot tam kādu našķi, jo pēc tam no emocionāla veida ēšanas paradumiem būs jācīnās teju visu mūžu. Tāpat daudzi vecāki saskaras arī ar bērnu nevēlēšanos ēst ēdienu, ko vecāki sagatavojuši. Vecāki tam kā risinājumu blakus novieto planšeti vai viedtālruni. Bērns paēd, neapzinoties, cik daudz apēd, jo viņa uzmanība tiek novērsta uz kaut ko citu. Visas šīs lietas ilgtermiņā var radīt būtiskas ēšanas problēmas, kas rada pamatu veselības problēmām.

Cīņā pret stresu palīdzēt var ne tikai pareizu ēšanas paradumu ievērošana, bet arī uztura papildināšana ar magniju un B6 vitamīnu. Tiem piemīt nervu stiprinošas un nomierinošas īpašības, kas palielina noturību pret stresu. Magnijs palīdz arī atslābināt muskuļus, labāk sagatavojot bērnu kvalitatīvam miegam.

Plašāku informāciju par bērnu un pusaudžu stresu iespējams meklēt arī mājas lapā www.stress.lv, kur ikvienam interesentam iespējams iepazīties un lejupielādēt informatīvo materiālu par bērnu un pusaudžu stresa cēloņiem, sekām, ārstēšanu un profilaksi.