Skolu psiholoģe: zēni riskantas aktivitātes izvēlas pārbaudīt “uz savas ādas”

foto: pixabay.com

Paši mazākie, kas zinātkāri iepazīst pasauli, un juniori ar neizsīkstošu enerģiju bez baiļu sajūtas ir pamatīgs izaicinājums vecākiem. Pat visrūpīgāk pieskatītās atvases pamanās gūt mazākas un lielākas traumas: apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati liecina, ka šogad saņemts par 68% vairāk atlīdzību pieteikumu no bērnu vecākiem, kuru mazuļi guvuši dažāda veida brūces, roku un kāju lūzumus, mežģījumus, nereti arī galvas traumas. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika iezīmē būtisku tendenci – teju puse bērnu traumu tiek gūtas mājas apstākļos. 

Skrituļslidas, velosipēds, skriešana pa mājas kāpnēm, lēkāšana pa batutu – tās ir tikai dažas no biežākajām ikdienas situācijām, kas mazajiem beidzas ar nepatīkamu traumu. Tāpēc būtiska ir vecāku un citu pieaugušo informētība par bērnam drošas vides labiekārtošanu mājās un ārpus tās, kā arī atbilstoša bērna uzraudzība.

„Lai cik atbildīgi mēs būtu savās rūpēs par bērniem, vasarā, kad bērni aktīvi darbojas rotaļu laukumos, piemājas pagalmos, rāpjas kokos un nododas dažādām spēlēm, atlīdzības pieteikumu skaits par traumām likumsakarīgi strauji pieaug. Mēs nevaram būt līdzās mazajiem 24 stundas diennaktī, turklāt vienmēr der atcerēties arī mūsu pašu bērnību – lielākā daļa vecāku uz “savas ādas” ir pārliecinājušies, ka ķibeles mēdz notikt visnegaidītākajās situācijās,” stāsta Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, kas darba ikdienā saskaras ar dažāda veida nelaimes gadījumu atlīdzību pieteikumiem – tajā skaitā arī ar bērnu traumatismu saistītajiem.

Apdrošināšanas eksperte norāda – lai gan apdrošināšana bērnu nepasargās no neparedzētiem negadījumiem un traumām, tā sniegs finansiālu atbalstu traumas gadījumā, kas lieti noder veiksmīgam ārstniecības procesam un labākam atveseļošanās iznākumam.

Strauji pieaug par bērnu traumām izmaksāto atlīdzību apjoms

“Lai gan Latvijā bērniem veselības aprūpe ir bez maksas, vecāki zina, ka reāli pieejama tā ir vien akūtās situācijās, bet uz tālākās ārstēšanas pakalpojumiem ir garas rindas. “Dzīvē” tas nozīmē – maksas pakalpojumu medicīna. Papildus tam nāk klāt arī izdevumi par medikamentu iegādi un rehabilitācijas pakalpojumiem (masāža, vingrošana, fizioterapeita pakalpojumi u.c.), kas sevišķi nozīmīgi, lai atjaunotu kustību funkcionalitāti pēc ģipša imobilizācijas. Tāpat arī nopietnāku traumu gadījumā nereti vienam no vecākiem jāņem slimības lapa vai jāmeklē auklīte mazā pieskatīšanai. Šajos gadījumos lieti noder apdrošināšanas atlīdzība kā finansiālais “spilvens”,” uzsver S.Pietkēviča, norādot, ka nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas nepārtraukti, arī atrodoties ārvalstīs. Tas ir īpaši aktuāli atvaļinājumu laikā, kad ceļojumos bieži izvēlamies doties kopā ar bērniem.

Diemžēl nelaimes gadījumu oficiālā statistika pēdējos gados nav bijusi glaimojoša, un bērnu traumatisms valstī nepielūdzami turpina pieaugt. Tas atspoguļojas arī apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību datos. S.Pietkēviča stāsta, ka salīdzinājumā ar pērno gadu šī gada pirmajos septiņos mēnešos par bērnu un jauniešu nelaimes gadījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms pieaudzis par 98%, sasniedzot teju 100 tūkstošus eiro.

Uz traumatisma palielināšanos īpaši vasaras mēnešos norāda arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS) – šovasar mēneša laikā ar traumām slimnīcā nonākuši 913 bērni. Visbiežāk traumas gūtas, krītot no mēbelēm, trepēm, kokiem, sētām, līdztekām, uzkrītot smagiem priekšmetiem vai ieverot pirkstus. Bieži ķibeles atgadās, krītot no velosipēda, motorollera un skrituļslidām.  

Zēni – augstākā riska grupā

Saskaņā ar SPKC statistiku 62% no visām traumām gūst zēni. Kā skaidro skolu psiholoģe Sabīne Vilciņa, zēni ir fiziski aktīvāki par meitenēm un dažkārt arī impulsīvāki savā uzvedībā – šie faktori ir cieši saistīti ar bērnu traumatismu.

“Nozīme ir arī tam, ko vecāki un sabiedrība uzskata par labu vai drošu zēnu uzvedībā pretstatā meiteņu uzvedībai. Piemēram, ja zēns uzrāpjas kokā, lai izpētītu apkārtējo vidi, šādu rīcību biežāk atbalstīs un uzskatīs par mazāk traumatisku nekā tad, ja tieši to pašu darīs meitene,” norāda psiholoģe, uzsverot, ka liela loma ir tam, kā paši bērni uztver traumatisma iespējamību – to, cik liela būs trauma, ja tiks veikts kas pārgalvīgs. 

“Kādā pētījumā tika secināts, ka zēniem biežāk šķiet, ka ar viņiem nekas nenotiks, ka trauma būs mazāk būtiska. Savukārt meitenes ir atbildīgākas, biežāk izvērtē savas spējas veikt kādu aktivitāti un domā par iespējamām traumām. Turklāt, ja trauma ir gūta, zēni biežāk uzskata, ka vienkārši nav paveicies, nevis saista nelaimi ar nevajadzīgi pārgalvīgu aktivitāti vai savu spēju trūkumu. Pat tad, ja zēni novērojuši, ka cits, veicot riskanto aktivitāti, ir cietis, pašiem šķiet, ka tad, ja viņi to darīs, viss noteikti izdosies bez “aizķeršanās”,” pieredzē dalās S.Vilciņa, mudinot vecākus bērnos attīstīt prasmi novērtēt savas fiziskās spējas objektīvi.

No lielas daļas nelaimes gadījumu iespējams izvairīties ar preventīvām darbībām

BALTA atgādina, ka risks, rūpējoties par savu atvašu drošību, pastāv vienmēr, bet, lai to mazinātu, vecākus aicina:

• iegādājoties drošības aprīkojumu – ķiveri, ceļu un elkoņu aizsargus, pārliecināties, ka tie atbilst visiem drošības standartiem;
• pārliecināties par velosipēda tehnisko stāvokli – bremžu darbību, riepu stāvokli, apgaismojumu un atstarotājiem;
• pārrunāt ar bērnu satiksmes drošības noteikumus. Atgādinām, ka velosipēdista apliecību var iegūt no 10 gadu vecuma, nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu;
• būt atbildīgiem un modriem, izvēloties atrakciju veidus un to atbilstību bērna vecumam, kā arī ņemt vērā atvases fiziskās spējas;
• iepazīties ar atrakciju vai izklaides pasākumu drošības noteikumiem un sekot, lai bērns tos ievēro un izmanto drošības aprīkojumu, ja tāds tiek piedāvāts;
• neatstāt bērnus bez uzraudzības un nepaļauties, ka vecākie bērni pieskatīs mazākos;
• pārliecināties, ka vide mājās ir droša un bērniem nav brīvas piekļuves karstam gludeklim, plītij, asiem priekšmetiem, sadzīves ķīmijai un kontaktligzdām;
• nepieciešamības gadījumā izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, zvanot 113 un precīzi norādot negadījuma atrašanās vietu un iemeslu.