Pusaudži un apreibinošās vielas

Pusaudži un apreibinošās vielas

31. Jan 2019, 14:36 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

foto: pexels.com

Droši vien, reti kurš pusaudzis ir izaudzis bez alkohola pamēģināšanas, uzpīpēšanas. Nedzīvojam vairs 20.gadsimtā, kad pusaudžu vidū topā bija tikai šīs divas pozīcijas. Nu jaunieši savos padsmit gados zina, kas ir zālīte, vitamīns, snuss, spaiss un lielākā daļa no viņiem arī zina, kā tas garšo un, kādas ir sajūtas no tā. Kā vecākiem, kā skolām un komandām rīkoties?

Protams, vecāki bērniem stāsta, cik viss tas ir neveselīgi, bīstami un, kā tas var pamatīgi sabojāt turpmāko dzīvi. Taču, kurš pusaudzis savos “trakulības” gados spēs vecākiem acīs skatoties pateikt – jā, tas ir bīstami, es to nekad nelietošu. Droši vien, ka tikai retais tā teiks un arī izdarīs. Kā tad es nē, bet visi mani draugi – jā. Es nevēlos būt “outsiders”.

Cik atbildīgi ir vecāki, cik atbildīgas ir mācību iestādes un, cik liela atbildība ir jānes arī sporta klubiem, ja viņu komandās kaut kas tāds notiek? Kā ir ērtāk – uzvelt lielu daļu atbildības skolām un sporta klubiem, jo mājās taču noteikti nekas tāds nenotiks un nenotiek, ja lieto, tad ārpus mājas.

Bet skolā un sporta klubos atkal bumeranga otra puse – pakratījām ar pirkstu, sabārām, teicām, ka nedrīkst, bet soda mēri jāpiemēro taču vecākiem, viņi tikai ir tiesīgi sodīt savus bērnus. Vai prestižas skolas maz spēj atļauties skandālus un pieļaut, ka plašāka sabiedrība uzzina par to, ka arī prestižās un TOP 10 skolās skoolēni lieto gan vieglās narkotikas, gan alkoholu, gan arī smēķē aiz skolas stūra. Vai maz sporta klubi var atļauties labākos spēlētājus sodīt? Kurš spēlēs?

Bet varbūt mūsdienās tas nav nekas traks – kas tad tur snusu pakošļāt, sidru izdzert, vai zāli uzpīpēt? Izrādās, ka katram sporta veidam un skolai ir savas TOP apreibinošās vielas. Norma, laikmets? Cik ļoti mūsdienās vecāki, skola, sporta klubi tam pievērš uzmanību, jo to visu ļoti “forši” pat datu filtros filtrē cilvēki, kuri to tirgo – viņi taču tādam, kurš nav spējīgs par to maksāt, nepiedāvās. Viņi zina, kuri var to atļauties, kuri ilgtermiņā būs naudīgie patērētāji un potenciālie tirgtāji.