LABS darbiņš, kas padarīts!

      Pavisam straujiem solīšiem tuvojās pirmā skolas diena, un ir vecāki, kuriem septembra tuvošanās atkal ir kārtējais stresa pilnais laiks, jo ir radušies papildus izdevumi, gatavojot bērnus skolai...
     Tā kā ģimenē katru mēnesi cenšamies palīdzet kādam nelaimē nonākušam cilvēkam vai dzīvniekam, ar vīru nolēmām, ka, tuvojoties skolai, palīdzēsim kādam bērniņam tai sagatavoties, tāpēc aizrakstījām, mūsuprāt, vienam no cēlākajiem cilvēciņiem Latvijā - Edijam Piparam, kurš palīdz grūtajā brīdī nonākušajām personām. Edijs mums atsūtīja mazā zēna Rolanda un viņa audžumātes kontaktinformāciju.
     Tad nu sazinājāmies ar šo māmiņu, lai viņa sagatavo sarakstu ar lietām, kuraa ir nepieciešamas mazajam Rolandam, uzsākot skolas gaitas (mācīsies 1.klasītē).
     Saņēmuši sarakstu, sākām meklēt nepieciešamās lietiņas - godīgi sakot, viegli negāja... Sākot jau ar burtnīcām - izvēle ir tik milzīga, katrai klasei attiecīgi ir paredzēta burtnīca (jāmeklē speciāli, kas paredzēta 1.klasei), tām arī ir tik atšķirīgi izmēri, līdz ar to jāpiemeklē vēl attiecīgā izmēra vāciņi... tad vēl aplikāciju papīrs - nederēja kurš katrs, vajadzēja tādu, kuram viena puse ir balta, bet otra citā krāsā.. bet visvairāk samulsu otiņu piedāvajumu klāstā - tas bija milzīgs... bet tā kā neesmu māksliniece, no tām neko nesaprotu - sākotnēji nezināju, kura ir paredzēta akvareļu krāsām, kura guašu krāsām, kura PVA līmei... bet kaut kā (ar pārdevējas palīdzību) izdevās sameklēt atbilstošās otiņas.
     Tā nu mēs sapirkām sarakstā minētās lietas, par visām samaksājot ap 80 EUR (it kā pirkām visādus sīkumus, bet summa beigās tāpat savācās - pati soma un penālis bija vieni no dārgākajiem priekšmetiem, jo somu piemeklējām tādu, kura būtu apstrādāta ar Rolanda iemīļotās multfilmas tēliem - "Vāģi"), bet mēs bijām jau rēķinājušies ar šādu summu, tāpēc ne par to ir runa. Interesanti, ka visa šā procesa laikā atminējāmies arī savu bērnību, kad ar vecākiem braucām pirkt visu nepieciešamo skolai - tie tik bija piedzīvojumi! Bet visvairāk man patika tas brīdis, kad viss jau bija sapirkts, tad ar nepacietību gaidīju, kad varēšu doties uz skolu un "atrādīt" pārējiem sapirktos labumus. Tāpēc arī Rolandam gribējām radīt šādas prieka sajūtas ar jaunajām skolas lietām :)
     Tāpat, lai Rolandam būtu, ko darīt drēgnajos ziemas vakaros, mājās saprintēju māmiņas Ilzes Dzenes izveidotos atjautības uzdevumus - ļoti ceru, ka tie puisēnam noderēs un sagādas prieku.

PĀRSTEIGUMA DĀVANA
     Tādu ĪPAŠU Paldies gribētos pateikt uzņēmuma "Brain Games" kolektīvam, kuri man palīdzēja sagādat mazajam Rolandam Latvijā radīto spēli "Ice Cool", kas jau ir atzīta par labāko galda spēli bērbiem. Mūsu atsauksmes par pašu spēli pastāstīšu nedaudz vēlāk.
     Šeit vēlos paslavēt uzņēmumu "Brain Games" ar lieliskajiem darbiniekiem, kuri ir ļoti atsaucīgi, visu sīki un smalki izskaidro, palīdz izvēlēties pašu labāko un atbilstošāko jebkura vecuma cilvēkam - tā ir lieliska vieta, kurā doties meklēt dāvanas.
     Starp citu, tā kā esam galda spēļu cienītāji, ar vīru nolēmām, ka turpmāk Jaunaja gadā kā tradīciju savā ģimenē ieviesīsim dāvanā sagādāt kādu no galda spēlēm (dēliņa vecumam atbilstošu spēli, lai varam spēlēt kopā ar dēliņu). Un noteikti pēc padoma vērsīsimies tieši "Brain Games" veikalā, kurā ir vislielākais galda spēļu piedāvājumu klāsts un zinošākie darbinieki, kuri palīdzēs izvēlēties TO ĪSTO spēli :)

Satikšanās ar Rolandu
          1. Pirmais iespaids par Rolandu: šķita, ka viņš ir tāds kautrīgs, kluss zēns, bet, parunājot ar zēna audžumāti, uzzinājām, ka puisis ir diezgan runātīgs, kurš bieži vien vēro no malas citus bērnus un redzēto pēc tam atstāsta pieaugušajiem (par šo zēna īpašību audžumamma ir nedaudz nobažījusies, lai zēnam skolā nesanāktu konfilts ar pārējiem bērniem), bet kopumā ir pieklājīgs un jauks puisēns, kurš pie audžumātes dzīvo jau piecus mēnešus.
     Sākumā puisis bija samulsis, ar trīcošām rociņām vēra vaļā savu jauno skolas somu un apskatīja nopirktās lietas, īpaši nopriecājās par somas kabatā ielikto kārumu - šokolādi :) Mēs abi nospriedām, ka viņš visas lietas cītīgāk izpētīs, kad paliks viens, tad arī sakārtos un uzrakstīs savu vārdu uz šīm lietām, kas ir viens no skolas nosacījumiem.
     Beigās jau Rolands mums paziņoja, ka ir gatavs doties uz skolu, un nebaidoties no pirmās skolas dienas.

          2. Ciemošanās laikā atvērām arī spēli "Ice Cool", jo pašiem majās tādas spēles nav, bet gribejām izmēģināt. Rolanda audžumāte pasauca vēl divus zēnus, līdz ar to visi puiši (kopā četri) varēja izmēģināt šo spēli. Spēle ir gana vienkārša, saprotama un interesanta, to ilgi nav jāspēlē, kā arī tā nav vienkārša knipju sišana, bet gan azartiska sacenšanās savā starpā, kura liek arī izkustēties. Jā, šo spēli ar aizrautību spēlēja gan dažāda vecuma bērni, gan arī pieaugušais (mans vīrs).
     Pēc spēles notestēšanas mēs noteikti šo spēli iegādāsimies arī sev! :)

     Eh, ja Jūs zinātu, kāds mums tagad ir prieks par paveikto, jo zinām vismaz vienu bērniņu, kurš ir sagatavots savām pirmajām skolas gaitām.

     Palīdzēt citiem ir tik forši! :)