Ieteikumi bērna pirmās publiskās uzstāšanās gadījumā

04. Mar 2019, 16:22

Labdien, MK māmiņas!

Šodien mums ar bērnu bija ļoti interesants piedzīvojums, proti, mans bērns piedalījās skatuves runas konkursā. Šobrīd pat ir grūti pateikt, kurš no mums bija vairāk satraucies, taču viss iznāca ļoti nepiespiesti un “pēc plāna”.

Satraucoši tas bija tā iemesla dēļ, ka bērnam tā bija pirmā publiskā uzstāšanās svešā vietā un svešu cilvēku priekšā. Priekšrocība ir tā, ka mans bērns ir samērā pašpietiekams un drosmīgs, taču ar to vien nepietiek, lai gūtu pozitīvu rezultātu.

Lai palīdzētu bērnam sasniegt rezultātu, es sastādīju rīcības plānu, ar kuru gribu dalīties, jo tas var noderēt kādam citam publiskās uzstāšanās gadījumā:

Rūpīgi izvēlēta tēma un deklamējamie darbi. Mūsu gadījumā bija vairāki temati, kurus kopīgi izskatījām un izvēlējāmies atbilstošus deklamējamos darbus – 1 dzejas darbs un 1 prozas darbs. Ņemot vērā, ka mans bērns ir pirmklasnieks, svarīgi, lai izvēlētie deklamējamie darbi būtu vecumam atbilstoši, t.i., tajos nebūtu sarežģīti vārdi (grūti izrunājami un neskaidras nozīmes) vai vārdi, kas bieži atkārtojas (piemēram, ja dzejas darbā katra nākošā rindiņa sākas ar tomēr, nu jau utt.), kā arī darba saturs būtu skaidrs un izprotams.
Laika limits. Mūsu gadījumā dotais laika limits abiem deklamējamiem darbiem ir 3 minūtes. Tātad, jāizvēlas darbi (kopējais garums, sarežģītības pakāpe, bērna individuālās runas spējas), kas nepārsniegtu šo laika limitu.
Stāja, acu kontakts. Mūsu gadījumā nolikumā ir teikts, ka bērns nedrīkst sevi nkibināt, aiztikt, pārvietoties. Nav noslēpums, ka nereti bērni aiztiek sevi vai savas drēbes, kādu priekšmetu situācijā, ja ir satraukušies. Pie šī punkta mums bija jāpiestrādā, un mans ieteikums ir turēt rokas viegli ieliektas dūrītēs, ja nevar savādāk. Acu kontakts ir ļoti svarīgs, taču nereti ir mulsinoši skatīties acīs svešiem cilvēkiem (acis ir dvēseles spogulis). Tāpēc mans ieteikums – koncentrēties uz kādu punktu, kas atrodas aiz komisijas, lai vizuāli radītu iespaidu, ka tiek uzturēts acu kontakts. Nekādā gadījumā nevajadzētu “ieurbties ar skatienu zemē” vai aplūkot apkārtni, jo tas neliecina par ieinteresētību - kā nekā deklamējamie darbi tiek skaitīti noteiktai mērķauditorijai.
Ērts, pieklājīgs apģērbs. Apģērbs nedrīkst būt neērts, pārspīlēti košs un uzkrītošs, netīrs, nevīžīgs. Ņemot vērā to, ka bērniem (arī skolas pirmajos gados) ir tendence netīrās rokas ieslaucīt apģērbā, iesaku uz pasākumu paņemt līdzi lieku drēbju komplektu. Ziemas sezonā īpaši aktuāls ir apavu jautājums, tāpēc iesaku arī paņemt līdzi ērtus telpu apavus, lai nav jāstāv priekšā dubļainos vai slapjos zābakos.
Vieta, laiks. Mūsu gadījumā līdz konkursa notikuma vietai ir jābrauc aptuveni 40 minūtes, līdz ar to bērnam sanāk kavēt pēdējo stundu. Iesaku jau iepriekš noskaidrot vietu (līdz pat telpai) un laiku, kad notiek pasākums, kā arī savlaicīgi pabrīdināt skolotāju (piemēram, eklasē), ka skolēns kavēs stundu (ja tas “iekrīt” stundas laikā). Nianse, ja vecāki brauc ar automašīnu, iesaku noskaidrot, vai ir paredzēta vieta automašīnas novietošanai, citādi var sanākt, ka uz pārvietošanos paiet ļoti daudz lieka laika.
Regulāri, neuzspiesti treniņi. Atkarībā no bērna spējām ir regulāri jāatkārto un jāpieslīpē deklamējamo darbu teksts. Svarīga nianse – pievērst uzmanību intonācijai, runas ātrumam, sejas izteiksmei. Iesaku treniņus neuzspiest, taču atkārtot tos ar zināmu regularitāti, piemēram, 2-3 reizes nedēļā, lai bērnam neliktos, ka tas ir ar varu uzspiests.
Uzslava, uzslava, uzslava! Pat ja bērns nerealizē ieceri, nevajadzētu bērnu par to bārt vai sodīt. Mēs visi ļoti labi apzināmies, ka darba procesu un rezultātu var ietekmēt daudz, dažādu faktoru, piemēram, miega trūkums, bads/slāpes, satraukums, strīdi, bailes utt. Līdz ar to kļūme var sanākt pat visteicamākajam un disciplinētākajam bērnam. Ir jāprot pieņemt fakti un pa virsu visam ir jābūt UZSLAVAI par centību un pūlēm.