Attālinātā mācīšanās: Mammas, es tik ļoti gaidu katru piektdienu!

Mācības no mājām turpinās, lai dzīvo mācības!

Ja pagājušajā nedēļā man šķita, ka nu jau manā “skolotājas” karjerā sākusies baltā svītra, prieks bija īss. 

Pagājušajā nedēļā bijām izveidojuši grafiku – kas ir jāizpilda, kad ir jāizpilda. Strikti kā armijā, jo savādāk diena ir pilnīgi sačakarēta. Ej un lūdzies savam pirmklasniekam, ka vajag taču pamācīties, bet viņam tas viss pie vienas vietas, jo mācās taču skolā, kāpēc pēkšņi mājās tik daudz jāmācās? Viņa lielākais stress par to, vai tagad tiks atcelts arī garais vasaras brīvlaiks? Nu, zini, zaķīt, ja mācīsies ar šādu attieksmi, tad tas pavisam noteikti tiks atcelts un bez žēlastības mācīsies man visus vasaras mēnešus.

Varat mani saukt par nežēlīgu cilvēku, bet dažkārt mēdzu arī pacelt balsi, jo pretējā gadījumā lūgšanās ir par daudz- nāc, pamācies, nu, vēl tikai vienu uzdevumu, lūdzu, lūdzu. Ja zinātu, ka mani necenzēs, es bez kompleksiem te nedaudz palamātos.

OK, ar pagājušo nedēļu mēs tikām cauri un es biju kārtējo reizi laimīga, ka viss pagūts laikus, darbi ieskaitīti un piektdienā atkritu dīvānā kā veca lupata, jo spēka vienkārši nebija.

Mūsu tētis dzīvo savā pasaulē, kurā valda tikai darbs, darbs, darbs, tāpēc bērna mācībām pieslēgties nav laika, bet pašai apvienot skološanu ar darbu, ēst gatavošanu, mājas uzkopšanu un vēl viena bērna samīļošanu un spēlēšanos ir tāda kā sava veida neiespējamā misija. Jau dienas vidū esmu izpumpējusies, neganti nikna un vakara pusē vispār vairs ar nevienu negribu runāt, jo man vienkārši nav spēka. Goda vārds!!!! Un tādi būs vēl turpmākie divi mēneši. Bļāviens, nu, nespēju es to ne celt, ne nest! Teiksiet, ka nevajadzēja bērnus tad taisīt, ja jau nevar visu apvienot? Neticu, ka esmu vienīgā tāda, kurai ir grūti. Neticu!

Un tad pienāca šī nedēļa. Labāk nemaz nebūtu tajā e-klasē skatījusies. Skolotāji nu izdomājuši, ka bērniem pašiem (PIRMKLASNIEKIEM) jākomunicē ar viņiem e-klasē, jāiesūta video, jāraksta online ieskaites un kas tikai vēl ne. Skolotāji, jūs ar galvu draudzējaties? Tas bērns pat nezina, kur uz klaviatūras atrodas katrs burts, varat iedomāties, cik daudz laika viņam prasīs visus darbus pašam iesūtīt un sarakstīt? Un ja to pašu datoru vecākiem vajag arī darbam? OK, diennaktī jau ir 24 stundas un jebkurā brīdī kāds taču var sēdēt pie datora un strādāt arī naktīs, ne? Atļāvos pieklājīgā tonī skolotājai aizsūtīt vēstuli, ka tā nu gan nebūs, mēs šajā cirkā nepiedalīsimies un turpināsim sūtīt atskaites kā līdz šim. Bonusā tam visam arī Lieldienu nedēļa, kas nozīmē- vecāki, fiksi skrienat pa rajona veikaliem, lai sapirktu visu vajadzīgo darbiņu izveidošanai. Tas jau nekas, ka nepārtraukti tiek atgādināts, lai visi paliek mājās un lieki apkārt nevazājas.

Ak, jā, vēl ir arī mācības televizorā. Redzētu, kar kādu sejas izteiksmi uz šīm stundām skatās mans puika. Apmēram no sērijas – w…t….f, kas tas ir? Vienīgais, kas sagādā prieku, ir sportiņš. To gan lēkā līdzi trenerim kā dulls.

Tāda nu mums tā mācīšanās no mājām. Elle turpinās.