Šogad valsts mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam atvēlējusi vien 69 santīmus

Šogad no valsts budžeta atvēlētais finansējums mācību līdzekļu iegādei vienam skolēnam ir 69 santīmi, aģentūru LETA informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Komunikācijas nodaļā.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu bibliotēkās grāmatu un periodisko izdevumu iegādei no 2006.gada 1.janvāra ir noteikts finansēšanas normatīvs - ne mazāk kā septiņi lati uz vienu skolēnu un pedagogu.

Saskaņā ar valsts budžetu 2006.gadā finansējums uz vienu skolēnu mācību līdzekļu iegādei bija 1,77 lati, 2007.gadā - 3,87 lati, 2008.gadā - 4,12 lati, 2009.gadā - 1,19 lati. Šogad no valsts budžeta šim mērķim ir atvēlēti 157 188 lati jeb 69 santīmi uz vienu skolēnu.

Mācību grāmatu iegādei nepieciešamo finansējumu pašvaldību dibinātajās iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, IZM sadala atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam mācību literatūras iegādei iedalītajiem līdzekļiem, ņemot vērā skolēnu skaitu iepriekšējā mācību gada 1.septembrī.

Mācību grāmatu iegādei skolas finansējumu saņem ne tikai no valsts budžeta, bet arī no skolas dibinātāja - pašvaldības. Piešķirtais finansējuma apjoms grāmatu un periodisko izdevumu iegādei dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs. Pašvaldības piešķirtajam finansējumam kopā ar valsts piešķirto finansējumu mācību grāmatu un periodisko izdevumu iegādei ir jāveido normatīvajos aktos noteiktos septiņus latus uz vienu izglītojamo un pedagogu. Tajās pašvaldībās, kuras var atļauties lielāku finansējumu, situācija ar mācību grāmatām skolās ir labāka.

Valsts Izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža stāsta, ka darba burtnīcu iegāde nav obligāta prasība un skolotāji var izvēlēties arī mācību metodes, kurās netiek izmantotas darba burtnīcas.

Normatīvie akti paredz, ka skolas direktors, gatavojoties jaunajam mācību gadam, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējā mācību gada beigām apstiprina izglītības programmas īstenošanai izmantojamās mācību literatūras sarakstu turpmākajiem trīs gadiem.

Šogad klašu audzinātāji jau laikus skolēniem izsnieguši sarakstus ar tiem mācību līdzekļiem, kuri būs nepieciešami nākamajā mācību gadā. Daudzas skolas tos nopublicējušas arī skolu mājaslapās. Piemēram, Rīgas Centra sākumskolas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka skola nodrošina skolēnus ar mācību grāmatām, bet vecākiem ir jāiegādājas darba burtnīcas, darba lapas, kartes, pārbaudes darbi. 1.klases skolēna vecākiem ir jānopērk 19 darba burtnīcas, tādējādi iztērējot vairāk nekā 30 latus. Vislielākais burtnīcu skaits ir latviešu valodā, kur skolēnam būs jāmācās no piecām darba burtnīcām, kas kopā maksā gandrīz sešus latus.

Apskatot grāmatu cenas izdevniecības "Zvaigzne" grāmatnīcā, jāsecina, ka lētākā darba burtnīca maksā 1,12 latus un tajā ir 26 lapas. Dārgākās darba burtnīcas ir dabaszinības un sociālajās zinībās. Vienam mācību gadam vajag pa divām darba burtnīcām katrā priekšmetā, kas katra maksā 2,09 latus.

Ceturtās un piektās klases skolēnu vecākiem mācību līdzekļiem būs jātērē aptuveni 25 lati. Šajās klasēs dārgākais pirkums ir izdevniecības "Longman" mācību līdzekļi angļu valodas apguvei, kas maksā 7,50 latus, un tos skolas iegādājas centralizēti.

Aptaujājot vairākus vecākus, kuru bērni mācās dažādās skolās, jāsecina, ka situācija ir atkarīga no konkrētās skolas. Ir skolas, kas nodrošina mācību grāmatas, bet vecākiem ir jāiegādājas tikai darba burtnīcas, ir skolas, kur vecāki pērk papīru un skolotāji kopē darba lapas, arī tādejādi ir iespējams ietaupīt ievērojamus vecāku līdzekļus.

Divu dēlu mamma Zaiga Lāpāne stāsta, ka jaunākajam dēlam, kurš skolas gaitām gatavojās Balvu Amatniecības vidusskolas, nebija jāpērk darba burtnīcas, bet jāaiznes papīrs, jo skolotāja kopēja darba lapas. "Vecākais dēls beigs 5.klasi Balvu pamatskolā, kas nodrošināja ar visām mācību grāmatām. Jāpērk bija tikai darba burtnīcas. Pagājušajā gadā bija iespēja iegādāties darba burtnīcas par bāzes cenām centralizēti, ko nodrošināja vietējā grāmatnīca. Visas darba burtnīcas iegādājos augustā, pēc tam, kad samazinājās pievienotās vērtības nodokļa likme. Darba burtnīcas iegādājos grāmatu bāzēs bez tirdzniecības uzcenojuma. Arī šogad šādu iespēju sola sagādāt vietējā grāmatnīca," stāsta Lāpāne.

Viņa parēķinājusi, ka pērn darba burtnīcu iegādei iztērējusi aptuveni 35 latus, jo katrā mācību priekšmetā ir nepieciešamas divas burtnīcas. "Par darba burtnīcu izmantojamību man grūti spriest. Visvairāk redzu izmantojam dabas zinību burtnīcas, bet tas, manuprāt, ir atkarīgs no skolotāja izmantotajām mācību metodēm," domā mamma.