Nebūs vairs sporta programmu un speciālā izglītība?

Pasaules Banka (PB) par nevajadzīgiem tēriņiem Latvijas izglītības sistēmā uzskata finansējumu speciālajai izglītībai un sporta programmām, liecina ziņu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ziņojumā teikts, ka mērķdotācija pašvaldībām "izglītības pasākumiem"  
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā šķiet nesamērīgi liela attiecībā pret citām programmām.

"Šī dotācija, kas sasniedz 48,6 miljonus latu 2010.gada plānotajā budžetā, tiek piešķirta speciālās izglītības iestāžu atbalstam, ko administrē vietējās pašvaldības skolēniem ar īpašām vajadzībām. Ja tas tiešām ir šo izdevumu nolūks, apjoms izskatās pārmērīgs - tas ir pat lielāks nekā kopējais augstākās izglītības budžets. Turklāt pati pieeja nošķirt skolēnus ar īpašām vajadzībām atsevišķās iestādēs ir pretrunā ar pasaules tendenci, kas vērsta uz skolēnu ar īpašām vajadzībām integrēšanu sabiedrībā," teikts PB ziņojumā.

Vēl vienu pozīciju, kur valdībai tiek rekomendēts taupīt valsts budžetu, ir sporta programma, kurai šī gada valsts budžetā ir atvēlēti 14 miljoni latu. Tas nozīmē, ka finansējuma nebūs ne Latvijas sporta skolu pedagogu darba algai, ne Latvijas olimpiskajai vienībai, ne Murjāņu sporta ģimnāzijai, ne sporta bāzēm, tostarp arī bobsleja un kamaniņu trasei "Sigulda", Daugavas stadionam.

Kā ziņots, no 25.maija līdz 28.maijam Rīgā uzturas Pasaules Bankas (PB) publisko izdevumu pārskatīšanas misija un notiek darba otrā kārta.

PB misija ir iesniegusi Latvijai daļu no gala ziņojuma sākotnējā projekta par publisko izdevumu analīzi sociālajā, veselības aprūpes un publiskās pārvaldes jomā. Atsevišķas ziņojuma projekta sadaļas, piemēram, izglītības joma, vēl tiek izstrādātas, informēja ministrijas pārstāve.

Par ziņojumu un tajā ietvertajiem PB priekšlikumiem un rekomendācijām ar PB tiks diskutēts misijas laikā, un gala ziņojumu PB plāno iesniegt Latvijai jūlija sākumā. Pašlaik ziņojuma projekts pēc PB lūguma ir ierobežotas pieejamības, informēja Melnace.

Neoficiāla informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka, līdzīgi kā martā, arī šoreiz Latvija saņēmusi konkrētus PB redzējumus iespējamai izdevumu samazināšanai, kas skar arī sociālo budžetu vairāku simtu miljonu apmērā.

PB misija augsti novērtējusi Valsts kancelejas darbu reformu izstrādē, taču problēmas, pēc misijas pārstāvju domām, sākoties brīdī, kad jāpieņem politiski lēmumi.

Jau ziņots, ka pavasarī PB iesniedza savu sākotnējo redzējumu un priekšlikumus izdevumu mazināšanai, kas gan netika plašāk publiskoti un apspriesti tikai ministriju iekšienē.

Tomēr LETA rīcībā esošie dokumenti liecināja, ka PB Latvijai rosina apsvērt ļoti sāpīgus budžeta izdevumu samazināšanas lēmumus, kas iedzīvotāju ienākumus varētu samazināt vēl vairāk un skartu valsts pārvaldi, pensijas un sociālos pabalstus, kā arī veselības aprūpi un izglītības sistēmu.

LETA