Koķe: finansējuma samazinājums liedzis pilnvērtīgu 'nauda seko skolēnam' modeļa ieviešanu

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) atzīst, ka finanšu līdzekļu samazinājums valsts budžetā liedzis šoruden pilnvērtīgi ieviest jauno izglītības finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam" un, visticamāk, tā ieviešanu pilnīgi izdosies pabeigt tikai tuvāko divu gadu laikā.

Kā ceturtdien preses konferencē stāstīja Koķe, līdzekļu trūkuma dēļ, aprēķinot mērķdotācijas pedagogu algām, ko no rudens saņems katrs no jaunizveidotajiem novadiem, ministrija atteikusies no papildus koeficienta ieviešanas lauku skolām un pierobežas teritorijās esošajām skolām, kas automātiski nozīmētu lielāku dotāciju no valsts.

Pagaidām atšķirība starp situāciju laukos un pilsētās tikšot ievērota, laukos nosakot mazāku skolotāju un skolēnu skaita attiecību. Savukārt teritoriālais koeficients varētu tikt ieviests ar 2010.gadu, pieļauj ministre.

Toties šogad aprēķins solās būt labvēlīgāks tiem novadiem, kuros tiek īstenotas izglītības programmas ar padziļinātu mācību priekšmeta apguvi. Tas tiek darīts, lai piedāvājums atšķirtos no standarta plāna un skolotāji veidotu savas autorprogrammas atbilstoši audzēkņu interesēm un spējām.

Pēc Koķes domām, teritoriālais koeficients gan nebūs faktors, kas izšķirs vienas vai otras skolas izdzīvošanu. "Domāju, ka netiks slēgta skola, kas strādā ar labiem darba rezultātiem un kura spēj samazināt administratīvās izmaksas, bet tā skola, kas tikai gaida desmitdaļu koeficienta, diez vai šī skola ir perspektīva," sacīja Koķe, norādot, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecību plānots turpināt celt līdz pat 2012.gadam.

Septembrī ministrija plāno veikt arī katram novadam piešķirtās mērķdotācijas pārrēķinu, jo valsts budžeta grozījumu paketē iekļautie aprēķini par dotācijas apmēru katrai no pašvaldībām bijuši provizoriski un rēķināti, izmantojot skolēnu skaita prognozes. Tādēļ līdz 5.septembrim no pašvaldībām tiek gaidīts precīzs skolēnu skaits to teritorijā esošajās skolās un, ja izrādīsies, ka prognozētais skolēnu skaits būtiski atšķiras no reālā, tiks veikts pārrēķins.

Vaicāta par to skolu skaitu, ko varētu nākties slēgt pēc jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas, ministre norādīja, ka izglītības un zinātnes ministrijā joprojām saskaņota tikai astoņu skolu slēgšana un 25 skolu reorganizācija.

Koķe arī cer, ka līdz augusta beigām pašvaldības būs pietiekami apzinājušas izglītības situāciju novadā un, ja nepieciešams, pieņēmušas arī lēmumus par atsevišķu skolu slēgšanu, lai ziemā, konstatējot, ka nepietiek naudas skolu uzturēšanai, nebūtu jāatgriežas pie šī paša jautājuma, kuram mācību gada vidū sekas varētu būt krietni nepatīkamākas.

Tomēr no ministres teiktā arī izriet, ka novadiem, kuri neapdomības dēļ būs vilcinājušies ar skolu slēgšanai līdz ziemai, ministrija šķēršļus neliks, jo valstij tāpat nav līdzekļu šo skolu uzturēšanai.

Lai panāktu pilnvērtīgu programmas īstenošanu, pēc ministres domām, būtu tuvāko divu gadu laikā jāvienojas, kura rokās būs līdzekļi izglītības finansēšanai - vai nu valsts vai pašvaldību. Tāpat ministrija sola ar nodokļu politikas veidotājiem strādāt pie izglītības finansējuma diferenciācijas. "Latvijā ir pieredze, ka finansējums nāk tikai no valsts budžeta, taču mūsu valsts nerada tik daudz vērtību, lai tas būtu vienīgais finansējuma avots," stāsta ministre, norādot, ka tikšanās laikā ar jauno Latvijas novadu pārstāvjiem izskanējusi arī iecere par vecāku līdzdalību izglītības finansēšanā.

Īpaši simpātiska ministrijai liekas Lietuvā piekoptā prakse, kur vecāki var izvēlēties 2% no saviem valstij maksātajiem nodokļiem ieskaitīt tai skolai, kurā mācās viņu bērni. "Tā ir sistēma, kur skolai ir atskaitīšanās sistēma vecākiem par darba kvalitāti, jo tikai tad, ja skola būs kvalitatīva, vecāki gribēs tajā sūtīt savus bērnus," norāda Koķe.

Ministre sola, ka IZM pie šīs ieceres izstrādes darbu sāks visdrīzākajā laikā, vienlaikus pieļaujot, ka 2010.gada budžetā šāda prakse, visticamāk, netiks iestrādāta.

LETA