Vents Sīlis: "Būt par vecāku nav visa dzīve"

Sieviešu Festivāls 29.februārī Jūrmalā pulcēs tūkstošiem sieviešu, kurām rūp sava veselība, laime, izskats, seksualitāte un dzīves līdzsvars. Lekcijas, meistarklases, darbnīcas, konsultācijas un degustācijas – tas viss kopā ar pozitīvu noskaņojumu tevi sagaida Sieviešu Festivālā.

Pasākumā ar lekciju “Attiecības ar savu seksualitāti” uzstāsies arī filozofs, antropologs un vīru grupas dalībnieks Vents Sīlis, kuru varēsi satikt arī meistarklasē par seksualitāti attiecībās.

Par seksualitāti un dzīves lomām

Kas tad ir seksualitāte? Vents Sīlis skaidro, ka tā pēc savas būtības ir vitalitāte un dzīvesprieks, sava veida mīloša un kaislīga attieksme pret dzīvi. “Pirmais seksualitātes posms ir attiecības pašam ar sevi, jo cilvēks uzreiz nav attiecībspējīgs, lai arī paši domājam, ka tā ir, jo kopš bērnības esam baudījuši attiecības ar vecākiem,” skaidro Sieviešu Festivāla lektors, norādot, ka romantiskās attiecībās mēs mācāmies saprast sevi un arī otru.

Filozofs un antropologs novērojis, ka sekss kalpo dažādiem mērķiem – vieniem, lai pamostos, citiem – lai aizietu gulēt, pašapliecinātos vai saprastu, ka nav palikuši veci. Ģimenes dzīvē, esot stabilām attiecībām, seksualitāte gan bieži vien mēdz aiziet otrajā plānā, jo sevišķi tad, ja pārim ir bērni. Viņš teic, ka normālā gadījumā vajadzētu pieslēgt vecvecākus, kuri uz laiku pie sevis paņemtu mazbērnus, lai pāris varētu atcerēties, kāds bija viņu stāsts pirms bērnu piedzimšanas. “No pārcentīgo mammu un gādīgo tētu rokām bērnus vajag izraut ar varu, jo viņi ir aizmirsuši, ka visupirms ir sieviete un vīrietis. Bērni nav ģimenes centrs,” teic viņš.

VISU INTERVIJU AR VENTU SĪLI SKATIES ŠEIT

Vents Sīlis skaidro, ka vecāki pārāk bieži domā par to, ko apkārtējie teikts un padomās, tāpēc perfektā vecāka tēls ļoti bieži kļūst par problēmu, jo ir radusies pārliecība, ka dzīvē bez šīs lomas vairāk nekas cits nav vajadzīgs. “Mēdzam domāt, ka neesam ģēniji, neesam miljonāri, taču varam būt mammas ar lielo “m”, taču tie, kuri tā nospriež, vienu sociālo lomu novirzot pāri citām, nostāda to konfliktā ar savu patību,” saka lektors. Viņš atgādina, ka sievietes loma ir būt mammai, taču tā ir tikai viena no lielās būtības daudzajām šķautnēm. Cenšoties pašapliecināties caur vienu lomu, apkārtējiem savu dzīvi varam padarīt neciešamu.

“Būt par vecāku ir forši, bet tā nav visa dzīve. Tāpat kā strādāt ir forši, bet tā nav visa dzīve. Vienā laika posmā viena loma iegūst prioritāti, bet citā – cita,” atgādina Vents Sīlis.

Par vīrišķības krīzi

Filozofs un antropologs Vents Sīlis ir vīru grupas dalībnieks. Tā radusies kā atbalsta grupa, kurā pulcējas cilvēki, kuriem šķiet, ka dzīvē būtu kaut kas jāplabo. “Tie bieži ir vīri, kuriem līdz galam nav skaidras savas lomas. Tajā pašā laikā tie nav vīri, kuri būtu sevi pazaudējuši, drīzāk tieši otrādi – tie ir vīrieši, kuriem dzīvē viss ir veiksmīgi un kuri vēlas skatīt visu plašāk un dziļāk,” par to, kas notiek vīru grupā, stāsta V. Sīlis. Viņš teic, ka ikviens gribam nodzīvot dzīvi glītrakstā un bez labojumiem, taču tas nav iespējams, jo katram no mums ir pārejas posmi. Tajos krīzi nevaram aiztaupīt, taču varam aiztaupīt sajūtu, ka krīzē esi viens pats.

“Tur, kur ir daudz gaismas, ēna vienmēr ir bieza. To zina ikviena ģimene, kurā mamma ir mīļa un laba, bet arī viņai reizēm var uznākt “melnie”. Tāpat var notikt arī ar tēti, un tā ir daļa dzīves, no kuras nevar izvairīties,” saka filozofs un antropologs.

Tēva loma ir daļa no lielās vīrišķības bildes un problēma ar vīrišķību visbiežāk saistīta ar mūsu pašu atiecībām ar tēviem. “Vīrišķības krīze radusies tāpēc, ka mums ir jocīgas attiecības ar tēviem. Tēvi ar dēliem nerunā un bieži baidās no bērniem, jo nesaprot, ko ar viņiem iesākt. Vēl pa vidu ir hiperaktīvās mammas, kuras visu izdara, tāpēc vīrietis nospriež, ka būt par tēvu viņam nav lemts,” saka Vents Sīlis.

VISU INTERVIJU AR VENTU SĪLI SKATIES ŠEIT

Bērns vecākiem nav parādā

Viņš novērojis, ka cilvēkiem patīk, ja kāds otra dēļ upurējas, jo pēc tam no upura lomas tiek pieprasīti visi iespējamie labumi, jo esi upurējies, tātad, otrs ir parādā.

V. Sīlis: “Skaidrs, ka bērni tev nav neko parādā, jo visa mīlestība, ko esi viņiem devis, ja esi vispār devis, ir tāpēc, ka pats to gribēji. Tā ir beznosacījuma mīlestība. Tu sākotnēji iemīlies bērna mamma, bet tam jums piedzimst bērns, kas ir mīlestības auglis, un tu turpini viņu mīlēt.”