Uzdāvini 100 reizes "Es mīlu tevi!"

Svinēt vai nesvinēt 14. februāri - tas katra paša ziņā. Mūsu ģimenē tiek atzīmēti visi svētki, par ko man ir liels prieks. Vai tad svētku kādreiz var būt par daudz? :)

Un tomēr uzskatu, ka dārgie restorāni un SPA apmeklējumu dāvanu kartes var nogaidīt līdz kādiem nopietnākiem svētkiem - Valentīna dienai, manuprāt, piestāv vienkārša un tīra mīlestība. Mazas un mīļas dāvaniņas, kurās dāvinātājs ielicis mazu daļiņu sevis. Simboliski nieciņi. Dāvanas ar melanholisku pieskaņu. Atmiņas.

Jāpiebilst gan, ka droši vien tomēr neatrastos sieviete, kurai nepatiktu SPA vai restorāns. :)

Un tomēr - ko tad dāvināt šogad? Sēdēju un domāju. Ilgi. Gribēju, lai nav dārgi, bezgaumīgi un vispār - bezjēdzīgi.

Kūka. Protams, ka kūka. Tā kā pēdējo gadu ar konditorejas izstrādājumiem esmu pārgājusi uz "tu" (šad tad tomēr nejauši atgriežos pie "jūs"), tad par tortīti man šaubu nebija. Iesākumā gribēju tādu šokolādīgu kūku, kura teju slīkst tumšajā šokolādē. Tādu tumšu un kaislīgu. Bet tad sapratu - nē! Valentīndiena, tās ir zemenes un putukrējums!

Kūkas cepu samērā bieži. It kā jau pilnīgi pietiktu, taču tik ļoti gribējās vēl ko. Kaut ko īpašu, specifisku. Atvēru Google un sāku lasīt. Bingo! "100 iemesli, kādēļ tu viņu mīli".

Ap 87. sāku mazliet "bremzēt", bet pie 90. biju atguvusies tik tālu, ka nespēju saprast, kurus iemeslus iekļaut sarakstā, bet kurus iečukstēt austiņā tāpat. Ja vajadzētu, varētu sarakstīt kaut 500 iemeslu, tikai ar vienu dienu gan laikam nepietiktu. Un nāktos tai lietai pieiet daudz nopietnāk un smalkāk.

Katru iemeslu iesāku ar frāzi "Es mīlu tevi, jo...". Gribēju, lai šie vārdi atskan visas 100 reizes. Jo to nevar būt par daudz. Nekad.

Sarakstā iekļāvu gan vienkāršas lietas, gan pagātnes ainiņas, gan muļķīgus ieradumus, kas viņu man padara tik īpašu. Lai lasot var piedzīvot visu emociju gammu - tādu pašu, kādu es piedzīvoju, rakstot visus šos vārdus. Prātā atausa daudz skaistu mirkļu, ik pa laiciņam gribējās iespurgties - jo nav neviena cita, kurš mani prastu tā smīdināt, kā to dara manas meitiņas tētis.

Mazu un baltu kastīti pārlīmēju ar surdraba kreppapīru (tas vēl nav pabeigts), sabēru 100 sudrabotas un aizlocītas lapiņas (sanāk vesela čupa) un to visu pārsiešu ar surdabotu lenti. Lai skaisti.

Kad lasīt? Kad pats vēlas. Varbūt no rītiem pirms darba - pa vienai. Varbūt brīžos, kad manis nav blakus. Vai reizēs, kad par kādu nieciņu sanācis pakašķēties. Bet varbūt visas reizē, lai pēc tam vēl ilgi gribētos smaidīt.

Ja plāno rītvakar pārsteigt savu partneri, bet vēl neesi izlēmusi kā, ceru, ka varbūt tieši šis raksts tevi iedvesmos. :)

Priecīgu visiem Valentīna dienu! :)

P. S. Fotogrāfijas no personiskā arhīva.