Una Ulme: No vecuma nevajag baidīties, tam ir jāsagatavojas

Una Ulme sarunā ar Māmiņu Klubu atzīst, ka viņas dzīve rit te augšā, te lejā, taču piepildījumu un enerģiju sniedz ceļojumi. Tieši tāpēc vismaz reizi gadā viņa obligāti dodas ceļojumā. Nesen viņa atgriezusies no ceļojuma uz Peru.

Pēc smaga rudens Una daudz nedomājot iegādājusies biļetes ceļojumam, vienlaikus sev nodefinējot, ka ļausies notiekošajam. “Aizbraucu uz Peru. Tas bija tik labi, ka beidzot varēju atlaist kontroli. Es neko negaidīju, man nevajadzēja perfekto bildi. Kur ceļš mūs veda, tur devāmies,” stāsta Una, sakot, ka no rīta pamostoties pat nezināja, ko attiecīgajā dienā darīs. “Interesantākais, ka tad, kad es atmetu pienākumus, manā dzīvē atgriezās rituāli. Sāka atgriezties tas, kas man patīk, bet bija izzudis,” saka viņa.

Kādi ir Unas rituāli? “Mans ideālais rīta cēliens ir aptuveni divas stundas man. Mans rīts sākas ar siltu ūdens glāzi, stiepšanās vingrojumiem, pašmasāžu. To noslēdzu ar šķiedrvielu kokteili, kas nepieciešamas mana mikrobioma veselībai, jo tas ietekmē imunitāti, enerģiju un kopējo pašsajūtu. Tās esot mūsu otrās smadzenes,” stāsta Una.

Dzīve pēc 50

Nesen Una nosvinēja savu 50 gadu jubileju.  “Tad, kad man bija 40, es 50 gaidīju ar šausmām. Lielākā vecuma krīze gan man bija 33 gados, jo šķita, ka esmu veca un nederīga. Tas, protams, bija saistīts ar pašapziņu. Jo tā ir zemāka, jo vairāk meklējam dažādus apstākļus, ar ko viss varētu būt saistīts, un vecums šajā ziņā ir perfekts temats,” saka Una. Savu 50 gadu dzimšanas diena viņa atzīmēja ar mīļu pasākumu, laicīgi sev sarūpējot fantastisku kleitu, jo gribējusi mirdzēt, tāpēc arī viesiem ielūgumos tika lūgts īpašs dreskods.

Pārkāpjot 50 gadu slieksnim, Una atzīst, ka ar katru gadu paliek tikai labāk. “Es varu visas dāmas, kuras uztraucas, kā būs, nomierināt. Ja vien apkārt nav toksisku cilvēku un toksiskas attiecības, 50 gadu vecumā esi tādā resursā, kad vari sevi jaudīgi realizēt. Bērni ir lieli, pati esi stabila un lieliski zini savas vērtības un to, ko vēlies no dzīves,” stāsta Una. Viņa mudina domāt, kā kvalitatīvi ikvienai nodzīvot savus dzīves gadus: “Ja tā padomā, 40 gadi ir tikai pusmūžs! Ja 40 gados sāksim satraukties, ka esam vecas, tad kā nodzīvosim atlikušos 40 gadus?”

No vecuma nevajag baidīties

Sarunā ar Māmiņu Klubu Una uzsver, ka no vecuma nevajag baidīties, tam ir jāsagatavojas. “Skan varbūt triviāli, taču ir sevi jāpieņem un jāsaprot, ka ir lietas, kuras nevaram ietekmēt, piemēram, vecums. Nevajag spēlītes un mānīšanos, ka veikšu kādu procedūru un izskatīšos jaunāka. Tāpat visi zinās, cik tev ir gadu,” uzsver viņa.

Tāpēc Una mudina nevis mānīties, bet gan pieņemt to un akceptēt. “Dzīvo savu dzīvi, neatkarīgi no tā, cik tev ir gadu! Tad kļūs vieglāk,” saka viņa, piebilstot, ka piecdesmit gadu vecumā apzinās, ka nekļūs jaunāka, taču var panākt to, lai novecošanās būtu vienmērīga un nebūtu strauja krituma. “Straujie kritumi rodas, kad atmet ar roku un saki, ka man jau tāpat nekas vairs nepalīdzēs,” norāda Una Ulme.